Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars

Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā

120
(atjaunots 12:42 05.05.2020)
Mārtiņam Bondaram līdz ar bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem ir jāsamaksā 15 miljoni eiro; 2008. gadā viņi izsniedza kredītus ar Krājbankas bijušo īpašnieku saistītajām firmām, un tiesa atzina, ka valdes locekļi nav saimniekojuši pietiekami atbildīgi.

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Apvienība "Attīstībai/Par!" neplāno atsaukt Mārtiņu Bondaru no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja posteņa pēc Latvijas Augstākās tiesas lēmuma "Latvijas Krājbankas" lietā, informēja "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, vēsta LSM.

Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram līdz ar sešiem citiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem ir jāsamaksā 15 miljoni eiro, ko no viņiem pieprasa maksātnespējas administrators "KPMG Baltics". Šādu lēmumu Augstākā tiesa pieņēma aprīļa beigās. Tā atteicās sākt kasācijas tiesvedību un atzina, ka bankas valdes locekļi nav saimniekojuši pietiekami apzinīgi.

Pēc tam Bondars saskārās ar kārtējo kritikas vilni un atkal izskanēja uzskats, ka cilvēkam ar tādu pagātni nav vietas politikā. Tomēr partija neuzskata, ka Bondaru vajadzētu atstādināt no darba Saeimā un komisijā.

"Bondars ir bijis finanšu sektora kapitālā remonta līderis Saeimā. Es gribētu viņam dot iespēju turpināt šo darbu. Tā ir arī viņa izvēle. Es domāju, ka ir jādod šī iespēja, ņemot vērā, ka viņš, cik likums to prasīs, vai līdz mūža galam turpinās maksāt šos zaudējumus, ko tiesa ir piespriedusi," paskaidroja Pavļuts.

Atgādināsim, ka "Krājbankas" krahs notika 2011. gada beigās. Novembrī tika konstatēts iztrūkums 100 milj. latu (142 milj. eiro) apmērā. FKTK bloķēja bankas operācijas, un 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja banku par maksātnespējīgu.

Lielbritānijas tiesa atzina, ka uzņēmējs Vladimirs Antonovs vainīgs par zaudējumu radīšanu bankas klientiem. Uzņēmējs izvairījās no tiesas sēdēm, tāpēc viņam piespriests cietumsods Lielbritānijā.

Būdams "Latvijas Krājbanka" vadītāja postenī, Bondars pieņēma lēmumu izsniegt aizdevumu, iespējams, viltotām firmām, kas saistītas ar bankas akcionāru Vladimiru Antonovu.

2013. gadā, 2 gadus pēc "Krājbankas" kraha Mārtiņš Bondars pārskaitīja dzīvesbiedrei 280 tūkstošus dolāru. Vēl divus gadus vēlāk bankas maksātnespējas administrators vērsās tiesā ar prasību piedzīt no Bondara parādus kreditoriem. Ja viņa rīcībā būtu bijuši 280 tūkstoši dolāru, Bondars, iespējams, būtu tos zaudējis, taču uz dāvanām konfiskācija nav attiecināma.

Patlaban Mārtiņa Bondara īpašumi un konti ir arestēti tiesas lēmuma izpildes garantijai par 15 milj. eiro piedziņu no viņa un vēl 6 bijušajiem bankas valdes locekļiem. Deputāts stāsta, ka ik mēnesi no viņa algas tiek ieturēti aptuveni 2 tūkstoši eiro, tātad no deputāta algas viņam paliek apmēram 900 eiro.

120
Tagi:
Latvija, Bondars
Pēc temata
Pienācis laiks aiziet: sociālie tīkli aicina demisionēt Saeimas Budžeta komisijas vadītāju
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro
"Izdalīja 10 miljardus eiro, bet visi raud": kā koalīcija pārvērtās ļaunajā Salavecītī
Ģimenes bizness: kādēļ Saeimas komisija nenosodīja Bondaru

Latvijas AM gatavo armijas piesaistīšanas plānu ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai

4
(atjaunots 08:30 03.12.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi sniegt atbalstu Iekšlietu ministrijai, atliek tikai sagaidīt informāciju no tās, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama, paziņoja Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Kaspars Galkins.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas (AM) preses sekretārs Kaspars Galkins paziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki jau ir sākuši plānot palīdzības sniegšanas stratēģijas Iekšlietu ministrijai neparastās epidemioloģiskās situācijas ietvaros, raksta Mixnews.lv.

Galkins atzīmēja, ka armijai jau ir pieredze palīdzības sniegšanā gan Latvijas policijai, gan Valsts robežsardzei. Tā, piemēram, iepriekšējā ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas laikā Latvijā, 2020. gada pavasarī, armija un zemessargi īstenoja kontroli valsts austrumu robežā, kā arī piedalījās mācībās, kuras notika kopā ar policiju.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda gatavību gadījumā, ja valdība ieviesīs bargākus Covid-19 izplatības ierobežojumus, piesaistīt zemessargus situācijas kontrolēšanai.

Interesanti, ka iepriekš Pabriks pārdzīvoja par to, ka pandēmija atņems resursus viņa ministrijai un Latvijai neizdosies piešķirt nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai, kā to pieprasa NATO.

Pabriks paziņoja, ka pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nav jāaizmirst par tās atbalstīšanu. Viņš apgalvoja, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gada krīze.

Atgādināsim, ka aizvakar, pēc ilgstošas Latvijas valdības sēdes, tika ieviesti jauni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt koronavīrusa izplatību valstī. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Spēkā stājas ierobežojumi arī veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces). Kā arī virkne citu ierobežojumu.

4
Tagi:
koronavīruss, armija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

15
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

15
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals