Citroni, foto no arhīva

Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas dažas pat vairāk nekā uz pusi

18
(atjaunots 22:26 04.05.2020)
Vairāki veikalu tīkli aprīlī palielinājuši cenas, ņemot vērā pārtikas produktu, it īpaši rīsu un griķu, kā arī "imunitātes stiprināšanai" noderīgo produktu īpašo pieprasījumu.

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Aprīlī valstī augušas atsevišķu pārtikas produktu, it īpaši dārzeņu cenas. Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati, vēsta Press.lv.

Visvairāk augusi citronu cena – par 55%: aprīlī citroni maksāja 2,89 eiro kilogramā, lai arī mēnesi iepriekš – tikai 1,87 eiro kilogramā. Vairāk nekā par ceturto daļu pieaugusi sarkano piparu cena – martā tie maksāja 3,38 eiro kilogramā, bet aprīlī – jau 4,25 eiro kilogramā. Burkānu cena veikalu plauktos mēneša laikā augusi no 0,46 eiro līdz 0,56 eiro kilogramā – par 22%.

Ķiploki tagad maksā 5,64 eiro kilogramā, par 18% vairāk nekā martā, kad tie bija nopērkami par 4,88 eiro.

Augusi rīsu un griķu putraimu cena – atbilstoši no 1,39 eiro kilogramā un no 1,66 eiro līdz 2,15 eiro.

Jāpiebilst, ka daži produkti aprīlī kļuvuši arī lētāki, piemēram, vietējie redīsi — no 2,32 līdz 2,11 eiro kilogramā un vietējie tomāti - no 5,77 eiro līdz 5,26 eiro kilogramā.

Sviesta (82%) cena samazinājusies par 7% - no 8,03 eiro kilogramā līdz 7,43 eiro.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe paskaidroja, ka aprīlī vairāki veikalu tīkli palielinājuši cenas, ņemot vērā pārtikas produktu, it īpaši rīsu un griķu, kā arī "imunitātes stiprināšanai" noderīgo produktu īpašo pieprasījumu.

Savukārt redīsu un tomātu cenas kritušās līdz ar sezonas sākumu. Gulbe aicināja nepakļauties ažiotāžai un panikai, jo tirgotāji un ražotāji valstī teicami nodrošina veikalus ar nepieciešamajām precēm.

Iepriekš organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāvis Valters Zeičs apliecināja, ka lauksaimnieki pilnībā nodrošinās valsti ar pārtiku pat gadījumā, ja Latvija tiks izolēta no ārpasaules koronavīrusa Covid-19 izplatības rezultātā.

Viņš uzsvēra, ka valsts ir pašpietiekama no pārtikas viedokļa, taču uztura daudzveidība – tas jau ir cits jautājums.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka līdztekus vietējā tirgus nodrošināšanai ar pārtiku Latvijas lauksaimnieki var atļauties arī eksportu, piemēram, uz Zviedriju, kas sevi spēj nodrošināt ar produktiem tikai uz pusi.

18
Tagi:
cenas, Latvija, pārtika, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā palielināsies pārtikas produktu cenas: nāksies pārtikt no kafijas un kakao
Zemkopības ministrija sola zemniekiem vairāk nekā 45 miljonus: kurš un kad saņems atbalstu
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Pulksteņa grozīšana, foto no arhīva

Neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: Latvija pāriet uz ziemas laiku

1
(atjaunots 12:31 24.10.2020)
Naktī no sestdienas, 24. oktobra, un svētdienu, 25. oktobri, neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: pāreja tiek īstenota plkst. 4:00.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Latvija gaidāmajā naktī pāries uz ziemas laiku – no 24. un 25. oktobri, vēsta Ekonomikas ministrija. Faktiskā pāreja notiek plkst. 4:00 naktī.

Latvija pāriet uz ziemas laiku. Tas nozīmē, ka pulkstenis ir jāpagriež par stundu atpakaļ.

2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājuma, pēdējo reizi pulksteņu rādītāji varētu tikt pagriezti 2021. gadā, taču visām izmaiņām ir jābūt saskaņotām kaimiņvalstu starpā.

2019. gada augustā Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo nostāju, kura paredz atteikšanos no pulksteņu rādītāju pagriešanas divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

Taču joprojām ES tā arī nav panākušas kopīgu vienošanos, un Latvija turpina īstenot laika pāreju divas reizes gadā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

1
Tagi:
laiks
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

8
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

8
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu