Bezpilota lidaparāts, foto no arhīva

Pretinieks nomirs aiz smiekliem: sociālie tīkli meklē aizbēgušo dronu

120
(atjaunots 14:37 04.05.2020)
Pazudušā drona dēļ, kurš, iespējams, vēl joprojām nekontrolēts lido virs Latvijas, slēgta Rīgas lidostas gaisa telpa, bet sociālo tīklu lietotāji iesaka izmanto ķiveres un sūdzas par Latvijas armijas nespēju rīkoties.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Jau trešo dienu Latvijas debesīs ir nemierīgi – uzņēmumam "UAV Factory" piederošais bezpilota lidaparāts zaudējis vadību, un tā atrašanās vieta nav zināma.

Sestdien pazudušā bezpilota lidaparāta meklējumiem veltīti visi spēki, nācies pat slēgt Rīgas starptautiskās lidostas gaisa telpu. Meklējumos iesaistīta armija un civiliedzīvotāji – visi lūgti ziņot par gaisā pamanītu lidaparātu.

​Civilās aviācijas aģentūra brīdināja par nekotrolējama drona pārvietošanos gaisa telpā un pastāstīja, ka meklējumi turpināsies visu nakti. Šorīt gaidā pacēlās divas lidmašīnas, lai turpinātu meklējumus un mēģinātu atgūt kontroli pār dronu.

​BPLA "bēgšana" radījusi vētrainas diskusijas sociālajos tīklos: daudzi joko, taču dažs labs nopietni satraucies. Galvenie jautājumi saistīti ar iespējamo pretinieka uzbrukumu – par to tiek uzskatīta Krievija.

"Paskaidrojiet man kāds, kā tas ir iespējams, gaisā lido drons, kuru nevar noķert Latvijas armija. Valsts instances lūdz iedzīvotajiem palīdzību atrašanā. Aptur Rīgas avio gaisa telpu. Paceļ gaisā NBS Mi-17, AN-2 neko nevar izdarīt. Kas notiks, ja Krievija ielaidīs spiegu dronu?" lauza galvu lasītājs ar lietotājvārdu Trollfluencers.

​Incidenta kontekstā asu kritiku saņēma Latvijas armijas cīņasspēja.

"Nelaime atnākusi negaidīta: pirka sarūsējušus tankus par 250 miljoniem un lāzertagu par 2 miljoniem, sētu cēla par 7 miljoniem, bet izrādās, ka pa gaisu var ielidot, kas grib... pat nemanīts. Atdodiet nodokļus!" sašutis lietotājs @lambruscoweet.

"NATO valsts armijas lidmašīna... An-2? Tiek turēta, lai kara gadījumā pretinieks aiz smiekliem nobeigtos?" ar bruņojumu neapmierināts ir Romāns Meļņiks.

​"Konkrētā Latvijas armija AN-2 gan ir pilnībā atjaunota un tādas izmanto arī citas valstis - labāku mašīnu apmācībām un izpletņlēcēju vajadzībām grūti iedomāties," satrauktos lasītājus mierināja nacionālpatriots Aigars Prūsis.

​Diskusijā iesaistījās tehniskie speciālisti – viņi centās izskaidrot neredzamā drona bēgšanu.

"UAV ir praktiski neredzami radariem. Doma par notriekšanu ir diezgan absurda. Pretgaisa aizsardzības līdzekļi nav optimizēti UAV notriekšanai.

Mēģinājumi notriekt noteikti būtu riskantāki par lidaparāta piezemēšanos gandrīz jebkurā scenārijā. Bez degvielas tas svērs ap 10-15kg," paskaidroja Rolands Ozoliņš.

​Radioinženieris Normunds Bergs panikā nekrīt.

"Kļūdas inženierijā notiek. Vienmēr.  Tās jāizķer un jālabo. Ļoti ceru, ka CAA nepārgriezīs aizlieguma skrūves. Bez izmēģinājumiem un kļūdām jauni produkti nerodas. UAV Factory ir viens no Latvijas eksporta "neredzamajiem" veiksmes stāstiem," stāsta Normunds Bergs.

​Vienkārši iedzīvotāji gan ir satraukti – "aizbēgušais" drons rada nopietnas bažas.

"Ja drons lido 50-70 m augstumā, vai augstceltņu iedzīvotājiem to arī vajadzētu celebrēt?" sarkastiski apjautājās Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​"Šis ir skarbi. Brīvsolī devies 3,5 x 5,5 m liels un 25 kg smags drons, kas ar saviem 70 km/h spēj nolidot 90 h. Tāda normāla lidojoša giljotīna pus istabas izmērā," tramīgi skaitļo Jānis Baltiņš.

​"Covids un noklīdis drons, no šodienas visiem jāstaigā ne tikai maskā bet arī ķiverē!" skumji joko lasītājs Mežmalis.

​"Tāpēc man nepatīk visi tie pašbraucošie automobiļi. Drīz būs arī ziņas, ka ķīlniekus sagrābusi Tesla nekontrolēti brauc no Ādažiem uz Bausku," raksta Reinis Poznaks.

CAA pastāstīja, ka līdz apstākļu noskaidrošanai uzņēmumā UAV Factory tiek apturētas visas BPLA palaišanas atļaujas. Incidenta iemesli tiks noskaidroti izmeklēšanas gaitā.

Atgādināsim, ka BPLA pēdējā iespējamā atrašanās vieta bija Bauskas un Ādažu apkaime. Drons sver 26 kg, degvielas tam pietiks apmēram 90 stundām.

Drona pazušanas rezultātā Latvijā ieviesti gaisa telpas lietošanas noteikumi – aviokompānijas SmartLynx lidmašīnai, kas devās reisā Urumči-Rīga, nācās nosēsties Tallinā.

CAA vēsta, ka drons var riņķot vai lidot taisnā līnijā. Patlaban tiek izskatīti dažādi notikumu scenāriji, tostarp pieļauts, ka BPLA jau piezemējies.

120
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, Latvija, armija
Pēc temata
Spridzekļa nav: iedzīvotājus aicina nekotrolējama drona medībās
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

11
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

11
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Ilze Viņķele

Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā

10
(atjaunots 08:02 23.09.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele uzslavēja epidemiologus un sakārtoto testēšanas sistēmu, ņemot vērā jauno koronavīrusa izplatības uzliesmojumu valstī.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka 34 jaunie Covid-19 gadījumi apliecina: testēšanas sistēma strādā, epidemiologi veic savu darbu. Savu viedokli viņa atklāja Twitter.

​Viņķele atzīmēja, ka pilsoņiem joprojām jāseko savai drošībai: jānēsā maskas, jāievēro distance un biežāk jāmazgā rokas.

Ministre uzsvēra, ka Covid-19 nav iespējams apturēt ar administratīvām metodēm. Pastāv sodi par ierobežojumu neievērošanu, taču tie nevar būt ilgstoši, turklāt tā nevar būt pamata metode cīņā ar Covid-19 izplatību.

​\Līdztekus Viņķele akcentēja, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai izdevies iegūt trīs nedēļas bez ierobežojumiem, un atgādināja: koronavīruss nav ne izdoma, ne joks, viss ir atkarīgs no sabiedrības apzinības un katra cilvēka pareizas rīcības.

​Atgādināsim, ka vakar Latvijā reģistrēti 34 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 2690 testi. SPKC informēja, ka 24 infcētie ir citu Covid-19 pacientu kontakpersonas (tostarp 19 cilvēki ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezušies no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV).

Epidēmijas laikā Latvijā īstenoti 299 085 Covid-19 testi, saslimuši 1560 cilvēki, 1248 izveseļojušies, 36 miruši.

10
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

0
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

0
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā