Volguntes iela, foto no arhīva

Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"

185
(atjaunots 15:27 04.05.2020)
Ja Rīgas pašvaldības uzņēmumi nonāks privātās rokās, iespējams tarifu pieaugums, ko būs gandrīz neiespējami apstrīdēt.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. No galvaspilsētā valdošās partijas "Attīstībai/Par!" nākusi nacionālās ekonomikas optimizācijas ideja, kas patētiski nodēvēta par "Māršala plānu" Latvijai un Rīgai. Šajā gadījumā plāns, iespējams, ietver ieceri pārdot privātās rokās pilsētas uzņēmumus ar ikgadējo apgrozījumu simtiem miljonu eiro apmērā. Rīgas pašvaldības uzņēmumi interesē virkni investoru, šo aktīvu privatizācija vai akcionēšana ir teju vai pēdējā neaizkostā kūciņa Latvijas ekonomikā.

Brauciens sabiedriskajā transportā par vairāk nekā 4 eiro un 300-400 eiro lieli rēķini par dzīvokli – iespējams, tāda nākotne sagaida Rīgu tuvākajā laikā, izejot no vīrusa krīzes. Tas notiks, ja Rīgā īstenosies "Māršala plāns", kas paredz municipālo SIA "Rīgas Satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" un citu uzņēmumu privatizāciju un kapitāla daļu akcionēšanu ar nodošanu privātā pārvaldē. Privatizācija Rīgā var apzeltīt ar politiku saistīto biznesu. Galvaspilsētas gada budžets sasniedz aptuveni vienu miljardu eiro, Latvijas vienīgajā lielajā pilsētā tiek radīti vairāk nekā 50% republikas iekšzemes kopprodukta.

Pilsēta ir augusi un sekmīgi attīstījusies ekonomiski un sociāli pēdējos 12 gadus, līdz pat šī gada martam. Diemžēl ārkārtas situācijas ieviešana valstī sakarā ar koronavīrusa izplatības risku gandrīz sakrita ar Rīgas domes atkāpšanos. Pilsētas mērs Oļegs Burovs no labas gribas atdeva izpildvaru galvaspilsētā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar Juri Pūci priekšgalā no partijas "Attīstībai/Par!". Skaidrs, ka viņš pārrēķinājās, taču tas pavēra neticamus iespēju logus ierēdņiem, viņi izmanto ievēlētu deputātu tiesības, lai arī iedzīvotāji par viņiem nav balsojuši.

Rīgas politikas ģenerāļi

Cik lielā mērā J.Pūces, bijušā Rīgas domes opozīcijas deputāta darbības atgādina soļus, ko spēra amerikāņu ģenerālis no antihitleriskās koalīcijas, viens no NATO dibinatājiem, aizsardzības ministrs, ģenerālis Džordžs Māršals – ASV valsts sekretārs, kam 1948. gadā izdevās pēckara Rietumeiropā īstenot transatlantiskās integrācijas superideju? Māršala plāna īstenošanā piedalījās 17 Eiropas valstis, arī Rietumvācija. Toreiz Eiropa atvēra durvis amerikāņu eksportam un kredītiem ar saukli "Welfare together" – "Kopīga labklājība". Rietumeiropas robežās ideja izpaudās kā konkurētspējīgs globālais projekts, un kopš tiem laikiem Māršala plāns ir sinonīms brīnumainai izejai no dziļas krīzes. Šodien to bieži izmanto populisti, kam gribas paziņot, ka tikai tā var uzcelt nākotnes pilsētu uz vecās pasaules drupām.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Laiena saskata ES ekonomikas glābšanu jaunā Māršala plānā. Šo pašu ideju Latvijas līmenī izteicis Saeimas deputāts un Rīgas mēra kandidāts no partijas "Attīstībai/Par!" Mārtiņš Staķis.

Iespējams, runa ir par to, ka šīs investīcijas nāks no tiem, kas vēlāk varēs piedalīties 14 lielo Rīgas pašvaldības uzņēmumu privatizācijā vai daļu kapitālā. Par to, ka tas iespējams, stāstīja Rīgas domes bijušais deputāts Vadims Faļkovs – pirmie zvani jau atskanējuši.

Situācija ir īpatnēja: pēc tam, kad Oļegs Burovs padevās, pareizāk sakot, ierosināja domes atlaišanu, martā 60 ievēlēto deputātu vietā vara galvaspilsētā koncentrējās triju Saeimas pilnvaroto pagaidu administrācijas locekļu – Edvīna Balševica, Arta Lapiņa un Alekseja Remesova rokās. Ne pozīcijas, ne opozīcijas, ne strīdu, ne atbildības vēlētāju priekšā. Sēdēm viņiem pietiek Portretu zāles un telefona sakaru. Šodien ministrs Pūce, pareizāk sakot, partija "Attīstībai/Par!" un ar to saistītais uzņēmēju loks pilnībā kontrolē Rīgas miljardu lielo budžetu.

Īpašas intereses

Varas sagrābšana, kas ļauj kontrolēt materiālos aktīvus un resursus, notiek pamazām, mūsu acu priekšā. Vispirms tā bija amatu pārdalīšana pašvaldības uzņēmumos. Jaunais likums paredz, ka no 2020. gada janvāra kapitāla turētāji pašvaldības uzņēmumos ir nevis mērs un viņa vietnieki, bet gan pašvaldību izpilddirektori. Aprīļa sākumā Rīgas pašvaldības izpilddirektoru Juri Radzeviču no amata atstādināja. Viņa pienākumus tagad pilda Iveta Zalpētere. Uzminiet, kādā partijā viņa ir? Pareizi - "Attīstībai/Par!". Agrāk Zalpēteres kundze izvirzīja savu kandidatūru vēlēšanās, tomēr mandātu nedabūja. Toties tagad viņa kontrolē miljardu lielu budžetu.

Valsts ietekme Latvijas pašvaldību uzņēmumos vēsturiski bija minimāla pēc pilnvaru sadales principa: Saeima un valdība bija vispārējie vadītāji, municipālās struktūras un amatpersonas vadīja savas saimniecības uzņēmumus. Tagad viss ir mainījies. Pēc būtības pirātiskā kontroles pārņemšana Ventspils brīvostā pēc ASV sankciju ieviešanas pret pilsētas mēru Aivaru Lembergu, kuru ar viņa senu "draugu" palīdzību no Latvijas politiskās elites aprindām izdevās iekļaut "Magņitska sarakstā", ir tikai pirmais precedents. Pēc tam – Rīgas brīvostas valde, kurā četri locekļi pārstāvēja pilsētas domi. Tagad viņu vietā stājušies valsts pārstāvji.

Situācija ar koronavīrusu, kas deva iespēju sameklēt formālu ieganstu, lai nomainītu Radzeviču pret Zalpēteri, deva brīvu vaļu Rīgas domes politiskajai administrācijai. Protams, plūsmas kontrole viena miljarda eiro apmērā gadā nav tik ienesīgs bizness kā bija ģenerāļa Māršala pēckara plāns. Latvijā nav vairs gandrīz nekādu bagātīgi pildītu siļu, toties Rīgā ir pašvaldības uzņēmumi, par ko sen interesējas privātais ar politiku saistītais kapitāls. Nesen deputāts Mārtiņš Staķis paskaidroja, ka amerikāņu palīdzība tagad nav gaidāma, tāpēc nāksies īstenot pašiem savus plānus – Eiropai, Latvijai un Rīgai. Tas būtu Rīgas Māršala plāna sākums, viņš teica, spriežot par iespējām piesaistīt jaunas ilgtermiņa investīcijas.

Bijušais deputāts Igors Kuzmuks ("Saskaņa") par pašvaldības uzņēmumu privatizācijas iespēju spriež nosacīti, cerībā, ka tas nenotiks. Pēc viņa domām, tāds "Māršala plāns" būs destabilizējošs sociālekonomiskais faktors rīdzinieku dzīvē.

"Pašvaldības uzņēmumu privatizācija ir sliktākais scenārijs, ko būtu iespējams īstenot Rīgā ministra Pūces laikā. Politiķi, kuri nav ievēlēti pēc likuma, nav atbildīgi vēlētāju priekšā, var reorganizēt visus pašvaldības departamentus, nomainīt visu pašvaldības uzņēmumu valdes. Bijusī deputāta kandidāte, kas netika ievēlēta, Zalpētere tagad ir grāfa Monte-Kristo lomā – ir iespējami jebkādi lēmumi. Piemēram pašvaldības uzņēmums RNP apkalpo vairāk nekā 70% Rīgas dzīvojamā fonda, un šī uzņēmuma privatizācija pēc optimizācijas un sekvestēšanas dos investoriem iespēju palielināt maksu par dzīvokli – tiktāl, cik gribēsies. Visu var piedēvēt koronavīrusam un krīzei ekonomikā Latvijā un Rīgā, un nekādas atbildības iedzīvotāju priekšā!" atzina Kuzmuks.

Vēlēšanas ievelkas garumā

Tagad, ārkārtas situācijas režīmā vēlētāju uzmanība ir novērsta, un pagaidu pārvaldei ir svarīgi iegūt laiku, pavilcināt Rīgas domes vēlēšanas. Varbūt tās notiks augustā, taču iespējams, pagaidu administrācija nostrādās pat līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada maijā vai jūnijā. Pilsētas administratoru trijotne un izpilddirektora p. i. Zalpētere kontrolē miljoniem ienākumu un izdevumu, var veidot un atlaist pašvaldības departamentus un pilsētas uzņēmumu valdi. "Māršala plānā" rīdziniekiem var pat iekļaut 20 vai 50 eiro – it kā cilvēku atbalstam, tomēr jau ir skaidrs, ka daudzas sociālās programmas tiks slēgtas.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu rentabilitāte ir atšķirīga. Investoru acīs visinteresantākais, piemēram, ir sadzīves atkritumu poligons "Getliņi Eko" Stopiņu pagastā, kas pieder Rīgai un nes stabilus ienākumus – tā privatizācija ļaus investoriem palielināt atkritumu izvešanas maksu vairāk nekā 600 tūkstošiem pilsētnieku. Sabiedriskā transporta uzņēmuma privatizācija var mainīt pārvadājumu modeli, piemēram, bez dotācijām, kas kopā pārsniedz 100 miljonus eiro gadā, brauciens tramvajā par pašizmaksu maksās vairāk nekā 4 eiro. Savukārt, ja uzņēmums saglabās dotācijas, investors saņems citu ienākumu modeli – tāda subsīdiju plūsma neapšaubāmi ieinteresēs no plikas biznesa loģikas viedokļa. Uzņēmumi "Rīgas meži", "Rīgas ūdens", akcionētais "Rīgas siltums", kurā 49% kapitāla daļu pieder Ekonomikas ministrijai, ir īsta grāfa Monte-Kristo dārgumu lāde. Pilsētas ceļi, mājokļu energoefektivitātes un "zaļās" enerģētikas programmas utt. – tāds "Māršala plāns", protams, nenes sociālo slodzi, toties marža būs zelta vērtē.

"Jebkurš bizness, ieskaitot valsts partnerus ārvalstīs, ļoti interesējas par investīcijām pilsētas uzņēmumos. Pašlaik, epidēmijas laikā ir ļoti ērts brīdis, lai to visu nostrādātu "Māršala plāna" aizsegā. Veselības ministre Ilze Viņķele no tās pašas partijas "Attīstībai/Par!" ir ieinteresēta ievilkt garumā ārkārtas situāciju, un tas ir ne tikai bizness ar maskām un iekārtām, kas tiek iepirktas par paaugstinātam cenām Aizsardzības ministrijas aizbildnībā, ko vada Artis Pabriks no tās pašas partijas. Tiek apgūti vērā ņemami budžeti koronakrīzes pasākumiem, katra diena Rīgā nozīmē vairākus miljonus eiro. taču, kad nauda beigsies, iespējams, tiks sākts "Māršala plāns", kas saistīts ar pašvaldības uzņēmumu privatizāciju, un tas ne mazākajā mērā neatbilst rīdzinieku interesēm," atgādināja Igors Kuzmuks.

Pēdējā lielā shēma?

Ideja "sazāģēt" Rīgas pašvaldības uzņēmumus mazliet līdzinās tam, kas notika ar fabrikām un rūpnīcām Latvijā tūlīt pēc Atmodas – tas bija savdabīgs latviešu Māršala antiplāns valsts deindustrializācijai. Sociāldemokrātiskās prioritātes un patiesās nacionālās intereses partijas "Attīstībai/Par!", kas sevi pozicionē kā mūsdienīga liberālā kustība, stratēģijā neietilpst. Diemžēl privātā kapitāla ieiešana pašvaldības uzņēmumos, ja privatizācija vai akcionēšana tomēr notiks, domājams, radīs negatīvu multiplikatīvo efektu – dzimstības kritumu, jaunu emigrācijas vilni un ekonomiskos riskus.

Tas apdraud Latvijas nākotni, un valdībai tas jāņem vērā, pat ja tās plāni ved pie populisma ap nacionālo "Māršala plānu". No otras puses, kā varētu teikt Rīgas domes pagaidu varas pārstāvji, kuri nenes nekādu atbildību vēlētāju priekšā, miljards eiro uz ceļa nemētājas, arī pilsētas uzņēmumu pārdošanas cenu var apspriest. Mūsu sarunbiedrs ir pārliecināts: viss, kas notiek tagad, kad sejas slēptas aiz baltajām maskām, atgādina gatavošanos lielai afērai. Iespējams, pēdējai – arī resursi taču nav bezgalīgi.

185
Tagi:
Rīga, Rīgas Satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

3
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

3
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
Maestro Raimonds Pauls

"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī

15
(atjaunots 16:12 24.02.2021)
Maestro Raimonds Pauls saņēma uzaicinājumu saņemt pirmo poti pret Covid-19, taču vakcinācija tika pārcelta no februāra uz martu.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.

"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.

Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

15
Tagi:
Raimonds Pauls, vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju