Volguntes iela, foto no arhīva

Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"

182
(atjaunots 15:27 04.05.2020)
Ja Rīgas pašvaldības uzņēmumi nonāks privātās rokās, iespējams tarifu pieaugums, ko būs gandrīz neiespējami apstrīdēt.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. No galvaspilsētā valdošās partijas "Attīstībai/Par!" nākusi nacionālās ekonomikas optimizācijas ideja, kas patētiski nodēvēta par "Māršala plānu" Latvijai un Rīgai. Šajā gadījumā plāns, iespējams, ietver ieceri pārdot privātās rokās pilsētas uzņēmumus ar ikgadējo apgrozījumu simtiem miljonu eiro apmērā. Rīgas pašvaldības uzņēmumi interesē virkni investoru, šo aktīvu privatizācija vai akcionēšana ir teju vai pēdējā neaizkostā kūciņa Latvijas ekonomikā.

Brauciens sabiedriskajā transportā par vairāk nekā 4 eiro un 300-400 eiro lieli rēķini par dzīvokli – iespējams, tāda nākotne sagaida Rīgu tuvākajā laikā, izejot no vīrusa krīzes. Tas notiks, ja Rīgā īstenosies "Māršala plāns", kas paredz municipālo SIA "Rīgas Satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" un citu uzņēmumu privatizāciju un kapitāla daļu akcionēšanu ar nodošanu privātā pārvaldē. Privatizācija Rīgā var apzeltīt ar politiku saistīto biznesu. Galvaspilsētas gada budžets sasniedz aptuveni vienu miljardu eiro, Latvijas vienīgajā lielajā pilsētā tiek radīti vairāk nekā 50% republikas iekšzemes kopprodukta.

Pilsēta ir augusi un sekmīgi attīstījusies ekonomiski un sociāli pēdējos 12 gadus, līdz pat šī gada martam. Diemžēl ārkārtas situācijas ieviešana valstī sakarā ar koronavīrusa izplatības risku gandrīz sakrita ar Rīgas domes atkāpšanos. Pilsētas mērs Oļegs Burovs no labas gribas atdeva izpildvaru galvaspilsētā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar Juri Pūci priekšgalā no partijas "Attīstībai/Par!". Skaidrs, ka viņš pārrēķinājās, taču tas pavēra neticamus iespēju logus ierēdņiem, viņi izmanto ievēlētu deputātu tiesības, lai arī iedzīvotāji par viņiem nav balsojuši.

Rīgas politikas ģenerāļi

Cik lielā mērā J.Pūces, bijušā Rīgas domes opozīcijas deputāta darbības atgādina soļus, ko spēra amerikāņu ģenerālis no antihitleriskās koalīcijas, viens no NATO dibinatājiem, aizsardzības ministrs, ģenerālis Džordžs Māršals – ASV valsts sekretārs, kam 1948. gadā izdevās pēckara Rietumeiropā īstenot transatlantiskās integrācijas superideju? Māršala plāna īstenošanā piedalījās 17 Eiropas valstis, arī Rietumvācija. Toreiz Eiropa atvēra durvis amerikāņu eksportam un kredītiem ar saukli "Welfare together" – "Kopīga labklājība". Rietumeiropas robežās ideja izpaudās kā konkurētspējīgs globālais projekts, un kopš tiem laikiem Māršala plāns ir sinonīms brīnumainai izejai no dziļas krīzes. Šodien to bieži izmanto populisti, kam gribas paziņot, ka tikai tā var uzcelt nākotnes pilsētu uz vecās pasaules drupām.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Laiena saskata ES ekonomikas glābšanu jaunā Māršala plānā. Šo pašu ideju Latvijas līmenī izteicis Saeimas deputāts un Rīgas mēra kandidāts no partijas "Attīstībai/Par!" Mārtiņš Staķis.

Iespējams, runa ir par to, ka šīs investīcijas nāks no tiem, kas vēlāk varēs piedalīties 14 lielo Rīgas pašvaldības uzņēmumu privatizācijā vai daļu kapitālā. Par to, ka tas iespējams, stāstīja Rīgas domes bijušais deputāts Vadims Faļkovs – pirmie zvani jau atskanējuši.

Situācija ir īpatnēja: pēc tam, kad Oļegs Burovs padevās, pareizāk sakot, ierosināja domes atlaišanu, martā 60 ievēlēto deputātu vietā vara galvaspilsētā koncentrējās triju Saeimas pilnvaroto pagaidu administrācijas locekļu – Edvīna Balševica, Arta Lapiņa un Alekseja Remesova rokās. Ne pozīcijas, ne opozīcijas, ne strīdu, ne atbildības vēlētāju priekšā. Sēdēm viņiem pietiek Portretu zāles un telefona sakaru. Šodien ministrs Pūce, pareizāk sakot, partija "Attīstībai/Par!" un ar to saistītais uzņēmēju loks pilnībā kontrolē Rīgas miljardu lielo budžetu.

Īpašas intereses

Varas sagrābšana, kas ļauj kontrolēt materiālos aktīvus un resursus, notiek pamazām, mūsu acu priekšā. Vispirms tā bija amatu pārdalīšana pašvaldības uzņēmumos. Jaunais likums paredz, ka no 2020. gada janvāra kapitāla turētāji pašvaldības uzņēmumos ir nevis mērs un viņa vietnieki, bet gan pašvaldību izpilddirektori. Aprīļa sākumā Rīgas pašvaldības izpilddirektoru Juri Radzeviču no amata atstādināja. Viņa pienākumus tagad pilda Iveta Zalpētere. Uzminiet, kādā partijā viņa ir? Pareizi - "Attīstībai/Par!". Agrāk Zalpēteres kundze izvirzīja savu kandidatūru vēlēšanās, tomēr mandātu nedabūja. Toties tagad viņa kontrolē miljardu lielu budžetu.

Valsts ietekme Latvijas pašvaldību uzņēmumos vēsturiski bija minimāla pēc pilnvaru sadales principa: Saeima un valdība bija vispārējie vadītāji, municipālās struktūras un amatpersonas vadīja savas saimniecības uzņēmumus. Tagad viss ir mainījies. Pēc būtības pirātiskā kontroles pārņemšana Ventspils brīvostā pēc ASV sankciju ieviešanas pret pilsētas mēru Aivaru Lembergu, kuru ar viņa senu "draugu" palīdzību no Latvijas politiskās elites aprindām izdevās iekļaut "Magņitska sarakstā", ir tikai pirmais precedents. Pēc tam – Rīgas brīvostas valde, kurā četri locekļi pārstāvēja pilsētas domi. Tagad viņu vietā stājušies valsts pārstāvji.

Situācija ar koronavīrusu, kas deva iespēju sameklēt formālu ieganstu, lai nomainītu Radzeviču pret Zalpēteri, deva brīvu vaļu Rīgas domes politiskajai administrācijai. Protams, plūsmas kontrole viena miljarda eiro apmērā gadā nav tik ienesīgs bizness kā bija ģenerāļa Māršala pēckara plāns. Latvijā nav vairs gandrīz nekādu bagātīgi pildītu siļu, toties Rīgā ir pašvaldības uzņēmumi, par ko sen interesējas privātais ar politiku saistītais kapitāls. Nesen deputāts Mārtiņš Staķis paskaidroja, ka amerikāņu palīdzība tagad nav gaidāma, tāpēc nāksies īstenot pašiem savus plānus – Eiropai, Latvijai un Rīgai. Tas būtu Rīgas Māršala plāna sākums, viņš teica, spriežot par iespējām piesaistīt jaunas ilgtermiņa investīcijas.

Bijušais deputāts Igors Kuzmuks ("Saskaņa") par pašvaldības uzņēmumu privatizācijas iespēju spriež nosacīti, cerībā, ka tas nenotiks. Pēc viņa domām, tāds "Māršala plāns" būs destabilizējošs sociālekonomiskais faktors rīdzinieku dzīvē.

"Pašvaldības uzņēmumu privatizācija ir sliktākais scenārijs, ko būtu iespējams īstenot Rīgā ministra Pūces laikā. Politiķi, kuri nav ievēlēti pēc likuma, nav atbildīgi vēlētāju priekšā, var reorganizēt visus pašvaldības departamentus, nomainīt visu pašvaldības uzņēmumu valdes. Bijusī deputāta kandidāte, kas netika ievēlēta, Zalpētere tagad ir grāfa Monte-Kristo lomā – ir iespējami jebkādi lēmumi. Piemēram pašvaldības uzņēmums RNP apkalpo vairāk nekā 70% Rīgas dzīvojamā fonda, un šī uzņēmuma privatizācija pēc optimizācijas un sekvestēšanas dos investoriem iespēju palielināt maksu par dzīvokli – tiktāl, cik gribēsies. Visu var piedēvēt koronavīrusam un krīzei ekonomikā Latvijā un Rīgā, un nekādas atbildības iedzīvotāju priekšā!" atzina Kuzmuks.

Vēlēšanas ievelkas garumā

Tagad, ārkārtas situācijas režīmā vēlētāju uzmanība ir novērsta, un pagaidu pārvaldei ir svarīgi iegūt laiku, pavilcināt Rīgas domes vēlēšanas. Varbūt tās notiks augustā, taču iespējams, pagaidu administrācija nostrādās pat līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada maijā vai jūnijā. Pilsētas administratoru trijotne un izpilddirektora p. i. Zalpētere kontrolē miljoniem ienākumu un izdevumu, var veidot un atlaist pašvaldības departamentus un pilsētas uzņēmumu valdi. "Māršala plānā" rīdziniekiem var pat iekļaut 20 vai 50 eiro – it kā cilvēku atbalstam, tomēr jau ir skaidrs, ka daudzas sociālās programmas tiks slēgtas.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu rentabilitāte ir atšķirīga. Investoru acīs visinteresantākais, piemēram, ir sadzīves atkritumu poligons "Getliņi Eko" Stopiņu pagastā, kas pieder Rīgai un nes stabilus ienākumus – tā privatizācija ļaus investoriem palielināt atkritumu izvešanas maksu vairāk nekā 600 tūkstošiem pilsētnieku. Sabiedriskā transporta uzņēmuma privatizācija var mainīt pārvadājumu modeli, piemēram, bez dotācijām, kas kopā pārsniedz 100 miljonus eiro gadā, brauciens tramvajā par pašizmaksu maksās vairāk nekā 4 eiro. Savukārt, ja uzņēmums saglabās dotācijas, investors saņems citu ienākumu modeli – tāda subsīdiju plūsma neapšaubāmi ieinteresēs no plikas biznesa loģikas viedokļa. Uzņēmumi "Rīgas meži", "Rīgas ūdens", akcionētais "Rīgas siltums", kurā 49% kapitāla daļu pieder Ekonomikas ministrijai, ir īsta grāfa Monte-Kristo dārgumu lāde. Pilsētas ceļi, mājokļu energoefektivitātes un "zaļās" enerģētikas programmas utt. – tāds "Māršala plāns", protams, nenes sociālo slodzi, toties marža būs zelta vērtē.

"Jebkurš bizness, ieskaitot valsts partnerus ārvalstīs, ļoti interesējas par investīcijām pilsētas uzņēmumos. Pašlaik, epidēmijas laikā ir ļoti ērts brīdis, lai to visu nostrādātu "Māršala plāna" aizsegā. Veselības ministre Ilze Viņķele no tās pašas partijas "Attīstībai/Par!" ir ieinteresēta ievilkt garumā ārkārtas situāciju, un tas ir ne tikai bizness ar maskām un iekārtām, kas tiek iepirktas par paaugstinātam cenām Aizsardzības ministrijas aizbildnībā, ko vada Artis Pabriks no tās pašas partijas. Tiek apgūti vērā ņemami budžeti koronakrīzes pasākumiem, katra diena Rīgā nozīmē vairākus miljonus eiro. taču, kad nauda beigsies, iespējams, tiks sākts "Māršala plāns", kas saistīts ar pašvaldības uzņēmumu privatizāciju, un tas ne mazākajā mērā neatbilst rīdzinieku interesēm," atgādināja Igors Kuzmuks.

Pēdējā lielā shēma?

Ideja "sazāģēt" Rīgas pašvaldības uzņēmumus mazliet līdzinās tam, kas notika ar fabrikām un rūpnīcām Latvijā tūlīt pēc Atmodas – tas bija savdabīgs latviešu Māršala antiplāns valsts deindustrializācijai. Sociāldemokrātiskās prioritātes un patiesās nacionālās intereses partijas "Attīstībai/Par!", kas sevi pozicionē kā mūsdienīga liberālā kustība, stratēģijā neietilpst. Diemžēl privātā kapitāla ieiešana pašvaldības uzņēmumos, ja privatizācija vai akcionēšana tomēr notiks, domājams, radīs negatīvu multiplikatīvo efektu – dzimstības kritumu, jaunu emigrācijas vilni un ekonomiskos riskus.

Tas apdraud Latvijas nākotni, un valdībai tas jāņem vērā, pat ja tās plāni ved pie populisma ap nacionālo "Māršala plānu". No otras puses, kā varētu teikt Rīgas domes pagaidu varas pārstāvji, kuri nenes nekādu atbildību vēlētāju priekšā, miljards eiro uz ceļa nemētājas, arī pilsētas uzņēmumu pārdošanas cenu var apspriest. Mūsu sarunbiedrs ir pārliecināts: viss, kas notiek tagad, kad sejas slēptas aiz baltajām maskām, atgādina gatavošanos lielai afērai. Iespējams, pēdējai – arī resursi taču nav bezgalīgi.

182
Tagi:
Rīga, Rīgas Satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks
Palāta slimnīcā, foto no arhīva

Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi

41
(atjaunots 16:13 28.10.2020)
Latvijas Veselības ministrija atbildējusi uz "Saskaņas" deputātu pieprasījumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību koronavīrusa epidēmijas otrajam vilnim.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Covid-19 jaunā uzliesmojuma apstākļos Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogotas par 90%) ārsti varētu likumīgi atteikt ārstēšanu senioriem (vecākiem par 75 gadiem) un hroniskiem slimniekiem. Iepriekš par tādu scenāriju ziņoja Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija. Oficiālā atbilde partijas "Saskaņa" deputātu grupai liecina, ka koronavīrusa otrais vilnis resoram sagādājis pārsteigumu.

VM norāda, ka MPVI sadales principiem pandēmijas periodā ir ieteikumu raksturs, tie minēti Valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kas attiecas tikai uz pandēmiju. Patlaban Latvijā ir 596 šādi aparāti – par 42 vairāk nekā gadu iepriekš.

Var pietrūkt gultasvietu

No 8845 valstī esošajām gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (aizņemtas par 70-75%), pie tam reanimācijas vietas aizņemtas pat mazāk: par 65-66%. 2. un 3. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās ir 272 vietas, un 220 vietas – 1. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās. Līdz šim bija vien atsevišķi pacienti smagā stāvoklī, un stacionārā tika nogādāts tikai katrs desmitais inficētais. Taču, apstiprinošajiem testu rezultātiem pieaugot virs 3% no veiktajiem testiem, epidēmija kļūst nekontrolējama, tātad gultasvietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

Šajā brīdī atmiņā ataust fakts, ka neatkarības periodā Latvija iegāja ar augstāko slimnīcu gultasvietu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju starp PSRS republikām (1987. gadā – 1424 vietas), bet līdz 2014. gadam samazināja šo skaitu gandrīz trīskārt (567), bet patlaban – pat vairāk (453).

Koronavīrusa pacientus hospitalizē trijās universitātes slimnīcās un četras reģionālās. Katram gadījumam gatavas ir arī citas, mazāk apgādātas klīnikas. Pie tam tikai 15. septembrī no neparedzētiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro Daugavpils reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai, izolatoriem un pacientu plūsmu sadalei. 90 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes slimnīcai tādiem pašiem steidzamiem darbiem, bet reanimācijas paplašināšanai, izolatoram un pacientu plūsmu sadalei 2021. gadā piešķirs 2,8 miljonus.

Uz apropriācijas rēķina (atlikušo budžeta līdzekļu pārdale gada beigās) 6,1 miljons eiro tiks piešķirts Stradiņa slimnīcai, lai nodrošinātu jaunā korpusa A2 funkcionēšanu, kā arī veikt renovāciju 15., 32 un 109. korpusā. No nākamā gada VM sāks lielus būvdarbus galvenajā universitātes slimnīcā un piešķirs minēto korpusu renovācijai 29,5 miljonus eiro.

Bērnu republikāniskajai klīniskajai slimnīcai steidzami piešķirs 120 tūkstošus eiro – pamatkapitālā, bet 2021. gadā ieplānota ambulatorā korpusa būvdarbi ar uzņemšanas nodaļu un diagnostikas nodaļu par 10,1 miljonu eiro.

Varētu teikt, ka šajā gadījumā nelaime palīdzējusi. Pandēmijas apstākļos slimnīcām ir vieglāk saņemt naudu nepieciešamajam remonta un būvdarbiem, taču veselības aprūpes attīstības stratēģijas valstī nav vēl joprojām. Vairākas reģionālās slimnīcas (Ludzas, Bauskas) tika izremontētas un apgādātas par Eiropas naudu, pēc tam – slēgtas. Bērnu slimnīcu "Gaiļezers" slēdz, lai uzbūvētu jaunu korpusu Vienības gatvē, jo esot grūti vadāt dokumentus no vienas slimnīcas uz otru – tā pavisam nopietni tika skaidrots, kāpēc tiek likvidēta viena no mūsdienīgākajām slimnīcām valstī ar bezbarjeru telpu pacientiem, liftiem, labu infrastruktūru...

Tātad no VM atbildes kļūst skaidrs: ir gandrīz nereāli sadalīt slimnieku plūsmas lielākajās slimnīcās pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma gaitā. Taču resors vēsta deputātiem, ka rekomendācijas, kā rīkoties ambulatorajās iestādēs un kā soli pa solim uzvilkt un novilkt individuālās aizsardzības līdzekļus, izsūtījis Slimību kontroles un profilakses centrs un  Veselības inspekcija.

Masku pietiks. Mēnesim vai diviem?

Būtu labi, ja Veselības ministrija izsūtītu tos pašus individuālās aizsardzības līdzekļus, ko agrāk katrai slimnīcai bija jāiegādājas pašai, bet martā to iepirkums un sadale bija organizēti centralizēti. Drīz vien atgriezīsies prakse "katrs par sevi" - nesen valstī ienāca pēdējā par budžeta naudu iepirktā IAL partija. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sāka celt trauksmi par šo jautājumu jau pirms divām nedēļām.

Jautājums nav tikai par naudu, kuras IAL iepirkumiem pandēmijas periodā vajag daudz vairāk. Kad pieprasījums visā pasaulē pieauga, slimnīcām vienkārši nebija iespēju veikt iepirkumus.

Partneriem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves piešķirtas līdz gada beigām, stāstīja Valsts Veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa. Viņa apgalvoja, ka ģimenes ārstu prakses un feldšeru punkti nodrošināti ar sejas maskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, stomatologi, mājas palīdzības dienesti un sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nodrošināti ar maskām un respiratoriem.

No Veselības ministrijas vēstules izriet, ka IAL rezerve vērtējama kā "apmierinoša" un ar to pietiks diviem mēnešiem vai vienam. Acīmredzot, patēriņa vērtējums tika veikts, ņemot vērā pavasara datus, ko pašreizējā statistika pārsniedz dienu no dienas.

Tāda notikumu attīstība augšpusē nebija plānota: tiklīdz situācija ar piegādēm stabilizējās, valdība nolēma nelutināt vairs mediķus ar centralizētiem iepirkumiem. Jautājums par augošo izdevumu kompensāciju vēl joprojām nav atrisināts. VM pieprasīja līdzekļus šiem mērķiem 2021. gada un tālāko gadu budžetos. Aprēķināts, ka tikai IAL vien vajadzīgi 52 miljoni eiro. Mehānisms, kas ļautu veselības aprūpes iestādēm un ģimenes ārstiem saņemt kompensācijas "tiek precizēts".  

Vienlaikus dažu iepirkumu aspektā situācija nepavisam nav stabilizējusies. Piemēram, ir grūtības ar nesterilajiem ķirurģiskajiem cimdiem. "Mēs meklējam risinājumu," apgalvo VM preses sekretāre Undīne Šulca. Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka centralizētie iepirkumi pandēmijas periodā ir ērtāki. Jādomā, arī lētāki uz lielas partijas rēķina: iedzīvotāji jau noskaidrojuši, ka ir daudz izdevīgāk pirkt maskas internetā, nekā mazumtirdzniecībā: viena maska cena Ķīnas noliktavā ir 2 centi, aptiekās Latvijā – vismaz 75 centi.

Ģimenes ārsti pamatoti satraukušies par birokrātiskajām grūtībām ar atskaitēm par iepirkumiem – Latvija vienmēr ir izcēlusies ar prasmi sarežģīt atskaites tā, lai ne prātā nenāktu prasīt naudu no valsts.

Tomēr arī ar VM centralizētajiem iepirkumiem nebija īstas kārtības: Valsts kontrole ierosināja policijas pārbaudi pasūtījumiem marta beigās un aprīļa sākumā, kad aizsarglīdzekļiem bija iztērēti 5,7 miljoni eiro pieciem dažādiem piegādātājiem, kuru izvēle kontrolieriem radīja šaubas.

Tomēr Latvija pievienojās Eiropas medicīnisko iekārtu un inventāra centralizēto iepirkumu platformai Clearing House, piemēram, MPVI un masveida vakcinācijas inventāra iegādēm. Izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka zāļu krājumus stacionāros: tiem ļauts veidot rezerves trim mēnešiem uz priekšu, nevis mēnesim.

Ārsti: iztiksim ar savējiem

"Saskaņas" novatorisko ierosinājumu rekrutēt ārstus no Baltkrievijas cīņā ar koronavīrusu Veselības ministrija noraidīja ar datiem par medicīnas darbinieku rezervēm, kurus no 17. aprīļa izdevies mobilizēt ar anketēšanas palīdzību. Par gatavību iekļauties štatā ziņoja 344 cilvēki, no viņiem 109 ārsti un rezidenti, 72 māsas, 75 ārstu palīgi (studenti). Tiesa, pagaidām nav izlemts, kā noformēt darba attiecības ar tādiem brīvprātīgajiem: pieņemt vakantajās štata vietās ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai noalgot uz laiku.

Ministru kabinets ar lēmumu no 2. jūnija piešķīris cīņai ar pandēmiju 120 miljonus eiro – vienu desmito daļu veselības aprūpes budžeta.

41
Tagi:
Veselības ministrija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Vācu tirdzniecības tīkla Lidl logo, foto no arhīva

Kas ir labāk: lielveikals Lidl vai gandrīz 160 koki: iedzīvotāju domas dalās

17
(atjaunots 10:56 28.10.2020)
Ziepniekkalnā ļoti trūkst zaļo zonu, taču tagad plānots izcirst 157 kokus. Tiesa, apbūvētājs sola iestādīt to vietā citus un rūpēties par jaunajiem apstādījumiem vēl desmit gadus.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Apbūvētājs "VPH Latvia" sācis jauna tirdzniecības centra būvdarbus Ziepniekkalnā, Valdeķu un Graudu ielu stūrī. Viens no šī centra nomniekiem būs mazumtirdzniecības tīkls "Lidl". Tas būs pirmais projekts Latvijā, kura ietvaros Lidl nomās telpas.

Lai uzbūvētu jauno tirdzniecības centru, nāksies nocirst 157 kokus, ziņo Neatkarīgā.

Ziepniekkalna iedzīvotāju domas dalās: vieni ir neapmierināti ar koku izciršanu un uzskata, ka veikalam varēja sameklēt arī kādu citu vietu, tomēr daudzi uzskata, ka Lidl ir izcirsto koku vērts.

Iestādīs jaunus

SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns skaidro, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs apbūvētājs, kurš Latvijas tirgū nodarbojas ar nekustamo objektu būvdarbiem atbilstoši pasaules labākajiem standartiem un ieviešot tos Latvijā. Jaunā tirdzniecības centra koncepciju raksturo stabili ekoloģiskie risinājumi, apkārtējo iedzīvotāju drošība, kvalitatīva un arhitektoniski pievilcīga pilsētas vide.

Viņš atklāja, ka projekta autori centušies izraudzīties tehniskos risinājumus, kas ļaus saglabāt pēc iespējas vairāk koku. Katra nozāģētā koka vietā apkaimē tiks iestādīts jauns, tuvākos desmit gadus apzaļumošanas speciālisti sekos to pašsajūtai – tā būs jauna iniciatīva Latvijā pieņemtajā praksē.

Jaunais Ziepniekkalns būvēts pagājušā gadsimta beigās, un zaļo zonu tajā ir maz. Koki tiks izcirsti pie Valdeķu un Graudu ielām, kurās fiksēta intensīva satiksme. Pret izciršanu iebilst Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Viņš pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju, un 17. septembrī tiesa viņa sūdzību apmierināja. Tātad pagaidām 157 koku izciršana nedraud.

Šogad apbūvētājs pieprasīja atļauju vēl 13 koku izciršanai gar Spulgas ielu. Tie traucē ielas paplašināšanai, kas nepieciešama ērtākas piebrauktuves iekārtošanai topošajiem veikaliem. 5. oktobrī Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija atļauju izsniedza, tomēr nolēma, ka apbūvētāja pienākums būs samaksāt 3540,40 eiro par dabas daudzveidības samazināšanu.

Juris Barkāns stāsta, ka projekts paredz vienu no zaļākajām autostāvvietām, kurā būs saglabāts pēc iespējas vairāk koku – stāvvieta būs pielāgota to izvietojumam. Viņš uzskata, ka Lidl atvēršana Ziepniekkalnā palielinās lielveikalu konkurenci rajonā un paplašinās iedzīvotāju iespējas.

Neparasts lēmums

Jaunais tirdzniecības centrs Graudu un Valdeķu ielas stūrī ietvers divas ēkas: vienā būs Lidl, otru pielāgos citu nomnieku – sadzīves preču veikalu, aptieku, zooveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu vajadzībām. Jaunā tirdzniecības centra platība sasniegs apmēram 5000 kvadrātmetrus, investīciju apjoms – 8 miljonus eiro.

Parasti Lidl pats būvē savas ēkas, tomēr korporatīvās saziņas departamenta vadītāja Dana Hasana apstiprināja, ka šoreiz ir gatavs nomāt telpu. Apbūvētājs piedāvājās uzbūvēt Lidl standartiem atbilstošu ēku.

"Novērtējot mūsu veikalu potenciālās vietas, Lidl elastīgi izraugās nekustamā īpašuma formātu. Mēs izskatām dažādus variantus, arī apbūvētāju piedāvājumus un vienojamies par piemērotāko risinājumu katrā konkrētā situācijā. Protams, saglabājot veikalu Lidl standartus. Ziepniekkalna gadījumā tas ir sadarbības projekts," pastāstīja Hasana.

17
Tagi:
Rīga, Ziepniekkalns, Lidl
Pēc temata
Kārtējais skandāls: "Lidl" Rīgā vēlas uzbūvēt veselībai bīstamā vietā
Jaunais veikals "Lidl" ir labāk jāiekļauj Āgenskalna stilistikā
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Pacietībai ir mērs: rīdzinieki iesniegs prasību tiesā pret Lidl
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas