Vardarbība ģimenē, foto no arhīva

Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur

24
(atjaunots 22:12 03.05.2020)
Valsts policija vēsta, ka laikā, kopš Latvijā stājusies spēkā ārkārtēja situācija, valstī būtiski pieaudzis mājas vardarbības gadījumu skaits.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Ārkārtas situācijas režīma darbības laikā Latvijā par 37% pieaudzis policijas izsaukumu skaits ģimenes konfliktu rezultātā, vēsta Valsts policija.

Pērn laikā no 13. marta līdz 23. aprīlim policija saņēma 922 izsaukumus sakarā ar ģimenes konfliktiem – vidēji 22 izsaukumi dienā. Šogad šajā laika periodā policija fiksējusi 1454 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem – 35 izsaukumus dienā.

Pie tam sarucis gadījumu skaits, kuros policija aiztur agresīvo dzīvesbiedru vai partneri. Pērn minētajā periodā policija pieņēmusi 94 šādus lēmumus, šogad ārkārtas situācijas režīma laikā – 60.

Iepriekš valsts iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aicināja kaimiņus pieskatīt vienam otru un informēt pilnvarotos dienestus, ja radušās aizdomas par problēmām.

Politiķis stāstīja, ka policija cenšas ierobežot vardarbību. Pie tam tiek apspriesti instrumenti, ar kuru palīdzību iesaistīt arī sabiedrību. Ģirģens atgādināja, ka patlaban cilvēki uzskata, ka viss jādara policijai, taču, pēc viņa domām, tā ir kļūda – drošības topa augšgalā ir valstis, kurās darbā iesaistīta sabiedrība. Kaimiņš pieskata kaimiņu un vēršas policijā, ja kaut kas nav kārtībā, stāstīja Ģirģens.

Ārkārtas situācijas režīms Latvijā noteikts līdz 12. maijam. Tas paredz dažādus pasākumus infekcijas izplatīšanās apturēšanai, ieskaitot publisko vietu, tirdzniecības vietu ierobežotu darba laiku un izglītības iestāžu slēgšanu. Iedzīvotājiem aizliegts pulcēties vairāk nekā diviem cilvēkiem un jāievēro sociālā distance no apkārtējiem – vismaz 2 metri.

24
Tagi:
vardarbība, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Vardarbība, alkoholisms un lielāka vienlīdzība: psihiatrs stāsta par karantīnas sekām
Vardarbībai patīk klusums: Čakša pastāstīja par pašizolācijas sekām
Kopš karantīnas ieviešanas Lietuvā palielinājies vardarbības ģimenē gadījumu skaits

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

24
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

24
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

28
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

28
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem