Manekens PSRS militārajā formas tērpā, foto no arhīva

Nekādu šķirbiņu un sodi skatītājiem: Levits pieprasa stingru likumu par PSRS formu

45
(atjaunots 22:05 03.05.2020)
Prezidents Egils Levits lūdz Saeimu svītrot no likuma norādi par pašvaldību tiesībām atsevišķos gadījumos atļaut totalitāro režīmu simbolu lietošanu – viņš iesaka uzreiz paredzēt iespējamos izņēmumus.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai atkārtotai izskatīšanai Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumus, kuri aizliedz totalitāro režīmu simboliku un formas tērpus – viņam ir vairākas piezīmes un ierosinājumi.

Prezidents uzskata, ka pašreizējā redakcijā likumā ir "šķirbiņas", piemēram, šaubas rada punkts par to, ka pašvaldības var pieņemt lēmumu, vai atļaut simbolikas lietošanu noteiktā pasākumā, vēsta tvnet.lv.

Levits lūdz parlamentu labot neprecīzos formulējumus, kuri var novest pie likuma divēja traktējuma. Prezidents uzskata, ka jāsastāda pilns izņēmumu saraksts, kuros formu iespējams atļaut. Pašreizējais formulējums "kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu", pēc Levita domām, ir pārāk izplūdis.

Prezidents norādīja, ka domstarpības par likuma traktējumu nav pieļaujamas un gadījumā, ja katrai pašvaldībai tiks dotas tiesības pieņemt lēmumu par simbolikas atļaušanu vai aizliegšanu, šie lēmumi var būt atšķirīgi analoģiskos gadījumos.

Tāpat prezidents ieteica iekļaut tajā punktu par to, ka atbildība par aizlieguma pārkāpumu jāuzņemas ne tikai pasākuma organizatoriem, bet arī dalībniekiem un skatītājiem.

23. aprīlī Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri aizliedz publiskos pasākumos nēsāt bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un varasiestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu lietošanu.

Grozījumi aizliedz arī šī apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.

Par likuma pārkāpumiem paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro fiziskām personām un līdz 2900 eiro juridiskām personām.

Izņēmums tiek pieļauts gadījums, ja minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu un to noziegumu attaisnošanu, to lietojumu atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā plānots organizēt publisku pasākumu. Plānots, ka, iesniedzot publiska pasākuma organizācijas pieteikumu, tajā būs jānorāda, kādus no iepriekšminētajiem simboliem paredzēts izmantot. Pirms pieteikuma izskatīšanas pašvaldībai būs jānoskaidro, kāds ir Valsts drošības dienesta viedoklis.

45
Tagi:
rusofobija, PSRS, Egils Levits
Pēc temata
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Nekāda mantojuma: Latvijas prezidents Ziemassvētku apsveikumā neaizmirsa minēt PSRS
Krievijas politiķis atgādināja, kā Baltija tika barota PSRS gados
"Eiropas atmiņu" rediģēs: EP rezolūcija aplej ar samazgām PSRS
Ilga Šuplinska

Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt

2
(atjaunots 08:29 22.09.2020)
Vienīgais, ko IZM vadītāja Ilga Šuplinska var izdarīt izglītības sistēmas labā – demisionēt, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Stāsts par matemātikas skolotāja meklējumiem galvaspilsētas skolā lika Rīgas domes deputātei Annai Vladovai ("Saskaņa") pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.

Nesen Latvijas Televīzija pastāstīja par to, kā Rīgas 40. vidusskolā tika galā ar matemātikas skolotāju trūkumu – šo priekšmetu piekrita pasniegt kāda skolēna tēvs.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

Anna Vladova ir citas Rīgas skolas direktore, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šī ziņa viņu tik ļoti aizskāra. Viņa ir pērn mūžībā aizgājušās pazīstamās 40. vidusskolas direktores Gaļinas Jefremovas meita.

"Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav "tikai skola", šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.

2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav," uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vladova ne reizi vien ir kritizējusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, sevišķi pēc tam, kad Latvijas skolas bija spiestas pāriet pie tālmācībām. Taču šoreiz Rīgas domes deputāte aicina ministri demisionēt.

"Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar "degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.

Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanās kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, "augstas kvalitātes" mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt," padalījās Vladova.

Iepriekš Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un satiksmes ministrijas sagatavoto plānu, saskaņā ar kuru mācību gada jāsākas skolās un citās mācību iestādēs. Tas iekļauj sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, skolotājiem pašiem jāatklāj Covid-19 simptomi bērniem un uz to pamata skolai jāizlemj jautājums par ikviena bērna, klases vai vesela pedagogu sastāva distancēšanu.

Turklāt, lai gan septembra sākumā veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka skolu nosaukumi, kurās atklāts Covid-19, atklāti netiks, šie dati regulāri nonāk medijos.

"Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā," uzrakstīja Vladova.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, Anna Vladova, skola
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

19
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

19
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību