RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Par "vārīšanās punktu" deputātam Aldim Gobzemam kļuvis sods 30 eiro apmērā, kas viņam izrakstīts par apstāšanos pie veikala "Rimi". Savas pārdomas viņš atklāja portālā Pietiek.com. Rakstu pārpublicēja Press.lv.
Gobzems pastāstīja, ka atstājis automašīnu stāvvietā, nepiereģistrējot to automātā. Vienkārši aizmirsis – aizrunājies pa tālruni. Galu galā par 20 minūtēm Rimi samaksājis 30 eiro, sūdzas deputāts un skaidro, kāpēc nav "pats vainīgs".
Latvijā ir pārāk daudz kontrolējošo iestāžu, uzskata Gobzems, turklāt biznesu, kā zināms, pārvalda valsts. Faktā, ka sodu par neapmaksātiem rēķiniem, arī par autostāvvietu, no "Rīgas Satiksme" pieprasa privāts uzņēmums "Conventus", noteikti, pēc Gobzema domām, iejaukta politika.
Pie tam, deputāts norāda, sods var būt it kā par 2013, 2014. vai 2017.gadu. Kurš pārbaudīs, vai pārkāpums bija? Ja nu sods ir samaksāts? Vai varbūt kļūdaini ievadīts automašīnas numurs, reģistrējot stāvvietu? Likums nepārprotami nav cilvēku pusē.
Te politiķim rodas nākamais jautājums. Vai fotoradari nav viena no valsts biznesa sfērām? Kāpēc tos groza uz visām pusēm? Tie taču paredzēti ātruma regulēšanai, nevis "šāvieniem mugurā", ir sašutis Gobzems.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien vispār nav saskatāms sakars starp vietu, kur uzstādīts radars, un satiksmes drošību. Taču radari pilnībā ir valsts kontrolē.
Un kur paliek soda naudas, ko iekārtas sašāvušas? Tām vajadzētu nonākt ceļu budžetā un tā tālāk. Taču, Gobzems atzīmē, spriežot pēc visa, šie ienākumi kalpo tikai šauram "kontrolētāju" lokam.
Latvijā tādas "kontroles" ir papilnam, tādad – arī kontroles dienestu, pēc politiķa vārdiem – "represīvo dienestu".
Īpaši viņš izcēla Valsts ieņēmumu dienestu, kas par katru kļūdainu soli tevi nekavējoties sodīs. Ja neklausīsi, tūlīt nāks arī audits.
Politiķis atceras arī PVD. Viņš nenoliedz šīs pieminētās institūcijas darbības pozitīvos aspektus, taču aicina neaizmirst, ka dažkārt tā mēdz nežēlīgi sodīt "nelabos". Ir arī Valsts valodas centrs (valodas inkvizīcija), kas līdz ar PVD mēdz apciemot sabiedriskas ēdināšanas uzņēmumus un slēgt tos vai piespriest sodus.
Gobzems pastāstīja: "Reiz, pusdienojot paziņam piederošā armēņu restorānā, novēroju, kā ienāca Valsts valodas centra darbinieki un gribēja satikt īpašnieku. Īpašnieks – armēņu tautības cilvēks, kurš brīvi pārvalda 4 (ieskaitot latviešu) un sarunāties var 5(!) valodās, iznāca aprunāties. Par ko bija saruna? Par to, vai restorāna nosaukums atbilst valodas likumam, vai par to, kādā pakāpē īpašnieks pārvalda valsts valodu? Vai par to, ka restorāna mājas lapā nedarbojās latviešu valodas versija, vai tajā bija kļūdas? Ko vispār šie ļaudis meklēja privātā uzņēmumā?
Man, latvietim, bija kauns. Šis pats kungs man turpinājumā izteicās – vēl jau ir daudzi citi… kaudze cilvēku un institūciju, kuri pēc būtības nodarbojas ar reketu. Un, starp citu, tagad krīzē Valodas centra vadībai esot piemaksa. Par ko?"
Raksta noslēgumā politiķis apvailcājās, kā pēc visa tā Latvija var uzskatīt sevi par civilizētu Eiropas valsti? Vai nebūtu jādomā nevis par to, kā atņemt un sadalīt, bet gan visiem kopā sākt godīgi pelnīt?
Atgādināsim, ka iepriekš Saeimas opozīcija aicināja deputātus atteikties no reprezentācijas izdevumiem ārkārtas situācijā, kas saistīta ar Covid-10 izplatību. Gobzems bija viens no tiem politiķiem, kurš atbalstīja atteikšanos, jo laikā, kad Saeima strādā attālināti, nav objektīvu iemeslu saņemt piemaksu par "reprezentāciju".
Tomēr lielākā daļa deputātu nespēja atņemt sev tādu piemaksu pie algas 1000 eiro apmērā un noraidīja ierosinajumu atteikties no tās pat uz laiku.
RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kāds rīdzinieks savā lapā sociālajā tīklā Facebook publicējis video ierakstu no veikala, kur viņš saņēma sodu – 20 eiro par Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto noteikumu pārkāpumu.
Vīrietis ieradies veikalā saskaņā ar noteikumiem – maskā, tomēr policisti tik un tā atraduši, kur "piekasīties". Izrādās, maska uzlikta šķībi.
Tas, ka vīrietis nēsā brilles, kas maskas nēsātājiem aizsvīst, varas pārstāvjus nesamulsināja. Maskai ir pilnībā jāaizklāj deguns. Ja tā pie viena aizsedz acis – tā vairs nav likumsargu problēma.
Tā nu par savu netīšo "koviddisidenta" soli vīrietim nācās šķirties no 20 eiro.
"20 eiro soda nauda par to, ka viņiem veikalā nepatika, kā man maska uzlikta. Tā, sak, neesot aizklājusi visu degunu," bija sašutis jaunizceptais "disidents".
Atgādināsim, ka, pēc zinātnieku domām, neizdodas pilnībā novērtēt masku efektivitāti, tāpēc ka nav zināms, cik godprātīgi tās nēsā cilvēki. Speciālisti uzskata, ka, pareizi nēsājot šo individuālās aizsardzības līdzekli pandēmijas laikā, maskas palīdz pasargāties no infekcijas, taču pie tam mutei un degunam jābūt aizsegtam.
RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".
Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav
"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.
"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.
Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.
"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.
"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.
Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."
Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.
Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.
"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.
Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.
Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.
Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.
Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.
Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.