Latvijas un ES karogi

16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas

72
(atjaunots 17:01 02.05.2020)
Nekā personīga – tikai cipari: ar ko Latvija gaida iestāšanās Eiropas Savienībā kārtējo gadadienu.

RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Pirms 16 gadiem, 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli, atgādināja Baltnews. Ja, ņemot vērā Eurostat datus, izanalizēt, kā mainījusies dzīve valstī, kopš tā ir Eiropas kaimiņu draudzīgajā saimē, kļūst skaidrs, ciktāl novedis panākumu stāsts.

Iedzīvotāji

2004.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 2 miljoni 276 tūkstoši 520 cilvēki. 2020.gadā valstī saskaitīti 1 miljons 905 tūkstoši 800 iedzīvotāji – par 16,3% mazāk nekā pirms 16 gadiem. Laikā, kamēr valsts atrodas Eiropas Savienības sastāvā, nav fiksēts pat nenozīmīgs iedzīvotāju skaita pieaugums.

Depopulācijas galvenie iemesli – negatīvs dabiskais pieaugums un masveida migrācija. Iestāšanās ES ļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvi pārvietoties pa visu savienības teritoriju. Rezultātā migrācija pieauga.

2004.gadā no Latvijas aizbrauca 4844 cilvēki, toties 2011.gadā emingrantu skaits sasniedza jau 10 234, bet 2018.gadā – 10 909. No republikas pārsvarā brauc prom jaunieši: iegūstot brīvas pārvietošanās iespējas, cilvēki izvēlas Eiropas valstis, kurās valda labklājība, sameklē darbu, dibina ģimenes un apmetas uz dzīvi. Dzimteni viņi vēlāk apmeklē tikai kā tūristi.

Valstī paliek pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, turklāt daudzi viņu vidū ir spiesti strādāt, jo ar sociālajām izmaksām dzīvei nepietiek. Piemēram, dati par 2018.gadu rāda, ka strādājošo iedzīvotāju daļa 55-64 gadu veccuma grupā Latvijā sastādīja 65,4%. Pie tam pārsvarā valstī dzīvo pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Eurostat prognozēja, ka jau drīz iedzīvotāju daļa vecumā no 65 gadiem Latvijā sasniegs 28,7%.

Saglabājoties šīm tendencēm, valsti sagaida plašs pensionāru skaita pieaugums un gados jauno iedzīvotāju skaita samazināšanās. Citiem vārdiem sakot, - vēl lielāks darbspējīgo iedzīvotāju aizplūdums. 

Ekonomiskā izaugsme

2000.gadu sākumā Latviju līdz ar Lietuvu un Igauniju dēvēja par "Baltijas tīģeriem" – valstis demonstrēja iespaidīgus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Piemēram, 2006.gadā Latvijas IKP pieauga par 11,9%. Taču pozitīvajā dinamikā iejaucās 2008.-2009.gg. ekonomiskā krīze, kuras rezultātā republika iekļuva starp piecām sliktākajām pasaules valsītm IKP dinamikas ziņā – mīnus 17,8%.

Starptautiskā valūtas fonda eksperti prognozē, ka arī šis gads nenesīs Baltijas valstīm labus rādītājus. SVF ziņo, ka Latviju gaida ekonomiskais kritums 8,6% apmērā – lielākais Baltijas valstīs. 

Nepilsoņi

Latvija un Igaunija iestājās Eiropas Savienībā ar nepilsonības institūta nastu. Lielākā daļa nepilsoņu ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri dzīvoja Baltijas valstīs, bet nesaņēma pilsonību pēc PSRS sabrukuma.

16 gadi Eiropas Savienībā, starp kuras pamatprincipiem ir cilvēka tiesību un brīvību aizsardzība, nav pielikuši punktu nepilsoņu institūtam. Vēl vairāk, valstīs dzīvojošie mazākumtautību parstāvji joprojām saskaras ar būtiskām grūtībām. Šajā gadījumā runa ir par tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā.

Ar katru gadu situācija tikai pasliktinās: ar savu stāvokli neapmierinātie cilvēki iziet mītiņos un protesta akcijās, taču valdība nevēlas viņus uzklausīt, un sociālā spriedze pieaug. Grūtības pieaug, iestājies "lavīnas" efekts.

16 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atrisinātu esošās problēmas vai vismaz ieslēgtu mehānismus, kas sekmētu to risinājumu. Taču šos gadus Latvija ir palaidusi garām.

72
Tagi:
nepilsoņi, ekonomika, Eurostat, Eiropas Savienība, Latvija
Pēc temata
Fitch: Latvijas kredītreitings ir nokrities līdz negatīvajam
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: ES nedos ne centa Baltijas valstu ekonomikas atbalstam
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

20
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

20
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas