Kalkulators

Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro

53
(atjaunots 13:25 01.05.2020)
Neraugoties uz oficiālajiem rādītājiem, ka Latvijā vidējā alga "uz papīra" pārsniedz 1000 eiro, dīkstāves pabalsta vidējais apmērs ir 258 eiro, savukārt 43% aprēķināto izmaksu nesasniedz 180 eiro – tas viss dēļ tā, ka daudzi saņem daļu algas "aploksnē".

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar 30. aprīļa datiem, dīkstāves pabalstos ir izmaksājusi 7,99 miljonus eiro. Taču 43% aprēķināto pabalstu nesasniedz apakšējo robežu 180 eiro mēnesī, vēsta tvnet.lv.

No kopējās summas 7,5 miljoni eiro ir izmaksāti 4976 kompāniju 26 401 darbiniekam, un 487,6 tūkstoši – 1726 pašnodarbinātām personām.

MPV aparāti, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Львов

Aprīlī dīkstāves pabalsta piešķiršanā tika atteikts 2926 kompānijām un 1249 pašnodarbinātām personām, kuri neatbilst Latvijas Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem pabalstu saņemšanai.

Visizplatītākais dīkstāves pabalsta izmaksāšanas atteikuma iemesls (48% no kopējā skaita) ir tāds, ka aprēķinātie nodokļi mēnesī vidēji sastādīja mazāk par 200 eiro. 24% gadījumu par atteikuma iemeslu kļuva nepietiekams uzņēmuma apgrozījuma kritums, 19% gadījumu – nodokļu parāds virs 1000 eiro, kuram nav sastādīts iemaksas grafiks.

No 25. marta līdz 26. aprīlim 19% pieteikumu dīkstāves pabalstam tika saņemti no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automašīnu un motociklu remonta uzņēmumiem, 16% – no sabiedriskās ēdināšanas un tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, 11% - no mākslas, izklaides un atpūtas nozares pārstāvjiem.

Zemāko dīkstāves pabalsta robežu 180 eiro apmērā nesasniedz 43% saņēmēju. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, šo zemo pabalstu vidējais apmērs sastāda 109 eiro mēnesī.

Vakar, 30. aprīlī, valdība pieņēma lēmumu piešķirt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 909 510 eiro, lai segtu šiem 43% saņēmēju, jeb 6405 personām, starpību starp iepriekš aprēķināto pabalstu un pēcāk apstiprināto dīkstāves pabalsta zemāko robežu 180 eiro apmērā. Šī starpība tiks segta par divu mēnešu periodu.

Dīkstāves pabalstu 180 eiro apmērā plānots izmaksāt arī personām, kuras nekvalificējas dīkstāves pabalsta saņemšanai darba devēja neatbilstības kritērijiem dēļ. Viņiem tiks sniegta arī piemaksa 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu.

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar ienākuma nodokli, un no tā nav jāmaksā sociālās iemaksas. Taču pieteikumus pabalstiem drīkst iesniegt ne visi – pastāv ierobežojumi pēc uzņēmuma nodokļu parāda, apgrozījuma krituma un citi.

53
Tagi:
pabalsts, alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Covid-19 pandēmija nav pamats nodokļu celšanas atcelšanai: premjers paziņoja termiņus
MK atļāva darba devējiem samazināt darbinieku algas ārkārtējās situācijas periodā
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

1
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

1
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Mediķis, foto no arhīva

Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi arī nesaņēma

3
(atjaunots 10:45 02.07.2020)
Valdības piešķirtie 8 miljoni eiro krīzes izmaksām medicīnas darbiniekiem tā arī nenonāca līdz mediķiem un slimnīcām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Neviena pašvaldības slimnīca Latvijā joprojām nav saņēmusi valsts solīto naudu piemaksām mediķiem, vēsta Mixnews.lv.

Marta beigās valdība pieņēma lēmumu par 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19.

Taču, saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) datiem, pašlaik piemaksas ārstiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu, un arī tās to izdarījušas no saviem līdzekļiem.

Veselības ministrija iepriekš solīja, ka slimnīcas varēs izmaksāt piemaksas par darbu ar Covid-19 saviem darbiniekiem katru mēnesi, kopā ar algu. Tātad, pirmajām izmaksām bija jāsākas jau aprīļa sākumā – par martu. Taču, kā ziņo LSB, trīs mēnešu laikā nevienai pašvaldības slimnīcai līdzekļi netika ieskaitīti.

"Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā – vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. (…) Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar Covid-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu," pastāstīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Pēc viņa sacītā, solījumu nepildīšana samazina darbinieku motivāciju. Tāpat viņš atzīmēja, ka netika saņemtas arī kompensācijas par slimnīcu iepirktajām sejas maskām, cimdiem un halātiem.

"Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem," paziņoja Kalējs.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzsvēra, ka izmaksu ārstiem nebūs bez valsts palīdzības.

"Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē," paziņoja Semjonovs.

Pēc viņa sacītā, cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos.

3
Tagi:
Latvija, alga, mediķi
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Levits: likums par mediķu algu palielinājumu ir jāpārraksta, lai nemuļķotu viņus