Kalkulators

Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro

58
(atjaunots 13:25 01.05.2020)
Neraugoties uz oficiālajiem rādītājiem, ka Latvijā vidējā alga "uz papīra" pārsniedz 1000 eiro, dīkstāves pabalsta vidējais apmērs ir 258 eiro, savukārt 43% aprēķināto izmaksu nesasniedz 180 eiro – tas viss dēļ tā, ka daudzi saņem daļu algas "aploksnē".

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar 30. aprīļa datiem, dīkstāves pabalstos ir izmaksājusi 7,99 miljonus eiro. Taču 43% aprēķināto pabalstu nesasniedz apakšējo robežu 180 eiro mēnesī, vēsta tvnet.lv.

No kopējās summas 7,5 miljoni eiro ir izmaksāti 4976 kompāniju 26 401 darbiniekam, un 487,6 tūkstoši – 1726 pašnodarbinātām personām.

MPV aparāti, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Львов

Aprīlī dīkstāves pabalsta piešķiršanā tika atteikts 2926 kompānijām un 1249 pašnodarbinātām personām, kuri neatbilst Latvijas Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem pabalstu saņemšanai.

Visizplatītākais dīkstāves pabalsta izmaksāšanas atteikuma iemesls (48% no kopējā skaita) ir tāds, ka aprēķinātie nodokļi mēnesī vidēji sastādīja mazāk par 200 eiro. 24% gadījumu par atteikuma iemeslu kļuva nepietiekams uzņēmuma apgrozījuma kritums, 19% gadījumu – nodokļu parāds virs 1000 eiro, kuram nav sastādīts iemaksas grafiks.

No 25. marta līdz 26. aprīlim 19% pieteikumu dīkstāves pabalstam tika saņemti no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automašīnu un motociklu remonta uzņēmumiem, 16% – no sabiedriskās ēdināšanas un tūristu izmitināšanas uzņēmumiem, 11% - no mākslas, izklaides un atpūtas nozares pārstāvjiem.

Zemāko dīkstāves pabalsta robežu 180 eiro apmērā nesasniedz 43% saņēmēju. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, šo zemo pabalstu vidējais apmērs sastāda 109 eiro mēnesī.

Vakar, 30. aprīlī, valdība pieņēma lēmumu piešķirt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 909 510 eiro, lai segtu šiem 43% saņēmēju, jeb 6405 personām, starpību starp iepriekš aprēķināto pabalstu un pēcāk apstiprināto dīkstāves pabalsta zemāko robežu 180 eiro apmērā. Šī starpība tiks segta par divu mēnešu periodu.

Dīkstāves pabalstu 180 eiro apmērā plānots izmaksāt arī personām, kuras nekvalificējas dīkstāves pabalsta saņemšanai darba devēja neatbilstības kritērijiem dēļ. Viņiem tiks sniegta arī piemaksa 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu.

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar ienākuma nodokli, un no tā nav jāmaksā sociālās iemaksas. Taču pieteikumus pabalstiem drīkst iesniegt ne visi – pastāv ierobežojumi pēc uzņēmuma nodokļu parāda, apgrozījuma krituma un citi.

58
Tagi:
pabalsts, alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Covid-19 pandēmija nav pamats nodokļu celšanas atcelšanai: premjers paziņoja termiņus
MK atļāva darba devējiem samazināt darbinieku algas ārkārtējās situācijas periodā
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

12
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

12
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Covid-19 testi, foto no arhīva

Latvijā trīs jauni Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

5
(atjaunots 11:43 11.08.2020)
Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts; testu skaits ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar brīvdienām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir veikti 2328 koronavīrusa testi, atklāti trīs jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie kontaktēja ar citiem saslimušajiem, attiecībā uz trešo cilvēku informācija tiek precizēta.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā Covid-19 analīzes ir nodevuši 216 530 cilvēki, 1293 no viņiem ir tests izrādījās pozitīvs, 1078 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

Aizritējušajā diennaktī neviens netika hospitalizēts Covid-19 dēļ. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Pēc ārstēšanās no Covid-19 no slimnīcām ir izrakstīti 195 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka 11. augustā Ministru kabineta sēdē var tikt izskatīts jautājums par esošo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atbilstību epidemioloģiskajai situācijai valstī. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka, viņaprāt, patlaban nav nepieciešamības pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 20,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 739 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 13,2 miljoni izveseļojās.

5
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

0
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu