Eiro naudaszīmes un kalkulators

Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem

64
(atjaunots 12:49 01.05.2020)
Ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeimas izskatīšanai saņemta Ekonomikas ministrijas iniciatīva – krīzes periodā izmainīt Darba likumu un ļaut maksāt darbiniekiem par 30% mazāku algu.

Grozījumi tika sagatavoti pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ierosinājuma (kas apvieno lielos darba devējus). Likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" piedāvāts iekļaut punktus, kuri krīzes situācijas periodā ļaus mainīt esošās Darba likuma normas. Pašlaik likumdošana paredz, ka darbiniekam, kurš atrodas dīkstāvē darba devēja vainas dēļ, tiek izmaksāta tāda pati alga, kā darba pienākumu izpildes laikā. Pēc grozījumu pieņemšanas darbiniekiem, kas atrodas dīkstāvē, maksās tikai 70% no darba algas.

MPV aparāti, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Львов

Ceturtdien, 30. aprīlī, grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, savukārt pirms tam tie tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē. Skaidrojot to pieņemšanas nepieciešamību, Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Pumpiņš atzīmēja, ka Darba likums esošajos apstākļos ir arhaisks, un darba devējiem ir nepieciešama mūsdienīgāka un elastīgāka likumdošanas bāze, lai saglabātu darbavietas: "Šobrīd uzņēmumos ir radusies nekomfortabla situācija gan darbiniekiem, gan darba devējam. Vieni darbinieki, kas ir aizsūtīti dīkstāvē un nestrādā, saņem 100% algas. Bet arī tie, kas turpina strādāt, arī saņem 100% algas."

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms arī atbalstīja grozījumu apstiprināšanu, jo to mērķis ir kompāniju sadarbība ar valdību un sociālā atbildība: "Lielākie darba devēji izteica sociāli atbildīgu ideju, ka viņi varētu paši apmaksāt dīkstāves procesu darbiniekiem, neatlaist viņus no darba un arī nevirzīt viņus uz valsts izstrādāto dīkstāves pabalstu. Vienlaicīgi viņi norādīja, ka esošais Darba likuma tvērums, kas pasaka, ka jāmaksā 100% apmērā dīkstāves pabalsts, ir izmaksu ziņā pārmērīgs."

Debašu laikā komisijā, "algu grozījumi" tika noformēti sekojošā veidā: ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā, un šiem kritērijiem atbilst lielākoties lielās kompānijas ar ārzemju kapitāla daļu), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas. Bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo algu (šobrīd tie ir 430 eiro). Darbiniekiem ar bērniem minimums paaugstinās – aptuveni par 60 eiro par katru bērnu.

Augstās oficiālās algas valstī, neskaitot valsts sektoru, lielākoties maksā lielie privātuzņēmumi. Ja kompānijas atlaiž darbiniekus, viņi atnāks uz biržu un pieprasīs pabalstu 100% apmērā. Bet šajā gadījumā uz darbinieku rēķina izmāks ietaupīt gan budžetam, gan kompānijām. Jo darba devējs "zem krīzes karoga" var absolūti likumīgi un masveidā samazināt darbiniekiem algas gan par 10%, gan par 20%.

Pārējie uzņēmumi, jeb mazais un vidējais bizness, kā arī tie, kas nav "VID goda klientu" sarakstā, šādas privilēģijas nevarēs izmantot. Algas tajos daļēji tiek maksātas skaidrā naudā, tādēļ šādu firmu darbinieki nevar saņemt dīkstāves pabalstu, bet atlaišanas gadījumā, viņu bezdarba pabalsts nenodarīs lielu skādi valsts budžetam.

"Saskaņas" deputāti neatbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. Igors Pimenovs komisijas sēdē paziņoja, ka "glābt lielo biznesu ir nepareizi, ja tas tiek darīts uz parasto darbinieku, jeb to cilvēku rēķina, kurus krīze skārusi visvairāk".

Saeimas debatēs savas domas izteica arī citi deputāti. Bijusī finanšu ministre, pašreizējā opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja: "Var, protams, saprast šī piedāvājuma būtību kā vēlmi palīdzēt uzņēmumiem saglabāt darbavietas, neatlaižot darbiniekus. Bet tas, kas man nav skaidrs, kādēļ tas ir jādara uz to pašu darbinieku rēķina? Šobrīd faktiski iznāk, ka darbiniekam, kurš strādā šādā uzņēmumā, var likt saņemt mazāk vai atlaist viņu, ja viņš nepiekrīt."

Un lūk koalīcijas deputātes no Nacionālās apvienības Ilzes Indriksones viedoklis: "Saprotu vēlmi atbalstīt uzņēmējus, kuri piedalās padziļinātās sadarbības (ar VID) programmā. Taču šajā gadījumā iznāk, ka mēs nostādīsim to uzņēmumu darbiniekus, kas nesadarbojas ar VID, izdevīgākā stāvoklī, salīdzinājumā ar tiem, kas strādā, teiksim tā, "labajās kompānijās"."

"Valdība aizņēmās ļoti daudz naudas, un tā vietā, lai liktu šo naudu lietā, un darbavietas ir kā reiz pareizā vieta, kur to izmantot, tiek pielietots absolūti cits risinājums: visu pārlikt uz darbinieku pleciem. Būtībā, viņiem vienkārši samazinās algu, samazinās darba apjomu, un, tas nozīmē, samazināsies viņu ienākumi," paziņoja Viktors Valainis (ZZS), komentējot likumprojektu.

Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka "konkurētspējīgi uzņēmumi, ja tie patiešām ir konkurētspējīgi, kaut kā savilks kopā galus". "Mums ir jāpalīdz tiem, kas nespēs tikt galā. Jāsāk ir ar tiem. Es domāju, mums ir jāmaina attieksme un jāsāk ir ar valsts pārvaldi. Mums ir jāsamazina valsts pārvaldes aparāts un jāsamazina algas valsts pārvaldē strādājošajiem…," sacīja viņš debatēs.

Neraugoties uz opozīcijas daudziem minētajiem argumentiem, koalīcijas vairākums atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus, kuru mērķis ir glābt budžetu un lielās ārzemju kompānijas.

64
Tagi:
alga
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu
Algas iesaldētas, toties pieaug kompensācijas: cik saņem Saeimas deputāti
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

3
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

3
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

16
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu