Eiro naudaszīmes un kalkulators

Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem

62
(atjaunots 12:49 01.05.2020)
Ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeimas izskatīšanai saņemta Ekonomikas ministrijas iniciatīva – krīzes periodā izmainīt Darba likumu un ļaut maksāt darbiniekiem par 30% mazāku algu.

Grozījumi tika sagatavoti pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ierosinājuma (kas apvieno lielos darba devējus). Likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" piedāvāts iekļaut punktus, kuri krīzes situācijas periodā ļaus mainīt esošās Darba likuma normas. Pašlaik likumdošana paredz, ka darbiniekam, kurš atrodas dīkstāvē darba devēja vainas dēļ, tiek izmaksāta tāda pati alga, kā darba pienākumu izpildes laikā. Pēc grozījumu pieņemšanas darbiniekiem, kas atrodas dīkstāvē, maksās tikai 70% no darba algas.

MPV aparāti, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Львов

Ceturtdien, 30. aprīlī, grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, savukārt pirms tam tie tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē. Skaidrojot to pieņemšanas nepieciešamību, Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Pumpiņš atzīmēja, ka Darba likums esošajos apstākļos ir arhaisks, un darba devējiem ir nepieciešama mūsdienīgāka un elastīgāka likumdošanas bāze, lai saglabātu darbavietas: "Šobrīd uzņēmumos ir radusies nekomfortabla situācija gan darbiniekiem, gan darba devējam. Vieni darbinieki, kas ir aizsūtīti dīkstāvē un nestrādā, saņem 100% algas. Bet arī tie, kas turpina strādāt, arī saņem 100% algas."

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms arī atbalstīja grozījumu apstiprināšanu, jo to mērķis ir kompāniju sadarbība ar valdību un sociālā atbildība: "Lielākie darba devēji izteica sociāli atbildīgu ideju, ka viņi varētu paši apmaksāt dīkstāves procesu darbiniekiem, neatlaist viņus no darba un arī nevirzīt viņus uz valsts izstrādāto dīkstāves pabalstu. Vienlaicīgi viņi norādīja, ka esošais Darba likuma tvērums, kas pasaka, ka jāmaksā 100% apmērā dīkstāves pabalsts, ir izmaksu ziņā pārmērīgs."

Debašu laikā komisijā, "algu grozījumi" tika noformēti sekojošā veidā: ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā, un šiem kritērijiem atbilst lielākoties lielās kompānijas ar ārzemju kapitāla daļu), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas. Bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo algu (šobrīd tie ir 430 eiro). Darbiniekiem ar bērniem minimums paaugstinās – aptuveni par 60 eiro par katru bērnu.

Augstās oficiālās algas valstī, neskaitot valsts sektoru, lielākoties maksā lielie privātuzņēmumi. Ja kompānijas atlaiž darbiniekus, viņi atnāks uz biržu un pieprasīs pabalstu 100% apmērā. Bet šajā gadījumā uz darbinieku rēķina izmāks ietaupīt gan budžetam, gan kompānijām. Jo darba devējs "zem krīzes karoga" var absolūti likumīgi un masveidā samazināt darbiniekiem algas gan par 10%, gan par 20%.

Pārējie uzņēmumi, jeb mazais un vidējais bizness, kā arī tie, kas nav "VID goda klientu" sarakstā, šādas privilēģijas nevarēs izmantot. Algas tajos daļēji tiek maksātas skaidrā naudā, tādēļ šādu firmu darbinieki nevar saņemt dīkstāves pabalstu, bet atlaišanas gadījumā, viņu bezdarba pabalsts nenodarīs lielu skādi valsts budžetam.

"Saskaņas" deputāti neatbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. Igors Pimenovs komisijas sēdē paziņoja, ka "glābt lielo biznesu ir nepareizi, ja tas tiek darīts uz parasto darbinieku, jeb to cilvēku rēķina, kurus krīze skārusi visvairāk".

Saeimas debatēs savas domas izteica arī citi deputāti. Bijusī finanšu ministre, pašreizējā opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja: "Var, protams, saprast šī piedāvājuma būtību kā vēlmi palīdzēt uzņēmumiem saglabāt darbavietas, neatlaižot darbiniekus. Bet tas, kas man nav skaidrs, kādēļ tas ir jādara uz to pašu darbinieku rēķina? Šobrīd faktiski iznāk, ka darbiniekam, kurš strādā šādā uzņēmumā, var likt saņemt mazāk vai atlaist viņu, ja viņš nepiekrīt."

Un lūk koalīcijas deputātes no Nacionālās apvienības Ilzes Indriksones viedoklis: "Saprotu vēlmi atbalstīt uzņēmējus, kuri piedalās padziļinātās sadarbības (ar VID) programmā. Taču šajā gadījumā iznāk, ka mēs nostādīsim to uzņēmumu darbiniekus, kas nesadarbojas ar VID, izdevīgākā stāvoklī, salīdzinājumā ar tiem, kas strādā, teiksim tā, "labajās kompānijās"."

"Valdība aizņēmās ļoti daudz naudas, un tā vietā, lai liktu šo naudu lietā, un darbavietas ir kā reiz pareizā vieta, kur to izmantot, tiek pielietots absolūti cits risinājums: visu pārlikt uz darbinieku pleciem. Būtībā, viņiem vienkārši samazinās algu, samazinās darba apjomu, un, tas nozīmē, samazināsies viņu ienākumi," paziņoja Viktors Valainis (ZZS), komentējot likumprojektu.

Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka "konkurētspējīgi uzņēmumi, ja tie patiešām ir konkurētspējīgi, kaut kā savilks kopā galus". "Mums ir jāpalīdz tiem, kas nespēs tikt galā. Jāsāk ir ar tiem. Es domāju, mums ir jāmaina attieksme un jāsāk ir ar valsts pārvaldi. Mums ir jāsamazina valsts pārvaldes aparāts un jāsamazina algas valsts pārvaldē strādājošajiem…," sacīja viņš debatēs.

Neraugoties uz opozīcijas daudziem minētajiem argumentiem, koalīcijas vairākums atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus, kuru mērķis ir glābt budžetu un lielās ārzemju kompānijas.

62
Tagi:
alga
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu
Algas iesaldētas, toties pieaug kompensācijas: cik saņem Saeimas deputāti
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

6
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

6
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

12
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

12
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

12
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

12
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības