Dzīvokļa iegādāšana

Banku "dāsnums": Latvijā palīdz kredītņēmējiem

40
(atjaunots 13:20 30.04.2020)
Kredīta pamatsummas atmaksas termiņa atlikšana nozīmē, ka šajā periodā kredītņēmējam būs jāmaksā tikai procenti; pēc atvieglošanas termiņa beigām pamatsummas dzēšanas maksājumu apmērs palielināsies.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas bankas izsludina moratoriju hipotekāro kredītu atmaksai uz laiku līdz 12 mēnešiem saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Patiesībā, nākas domāt, ka bankas tikai un vienīgi plāno nopelnīt vairāk naudas uz kredītņēmēju rēķina.

Koronavīrusa izraisītā krīze skārusi arī hipotēkas kredītņēmējus. Pašlaik, saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, vairāk nekā 4400 klientu ir saņēmuši iespēju atlikt kredīta pamatsummas atmaksu krīzes periodā. Maksājumi atlikti 10 tūkstošiem līgumu par kopējo summu 628 miljonu eiro apmērā.

Tā vēl nav 2009. gada krīze, tomēr, neapšaubāmi, lielākais satricinājums finanšu tirgū pēdējo 10 gadu laikā. Ir saprotama Latvijas Bankas vadītāja vēlme sarīkot "amnestiju" iepriekšējās krīzes bankas klientu vidū – citādi, spriežot pēc visa, komercbankas pēc 2020. gada vispār varēs slēgt kredītu nodaļas, jo tās vari nebūs vajadzīgas. Nebūs ko kreditēt.

Situācija ar hipotēku kredītņēmējiem tika apspriesta Saeimas Mājokļa lietu apakškomisijas sēdē. Tās priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova tikšanās beigās paziņoja: "Šodien ir vēsturiska diena, jo turpat visas Latvijas komercbankas ir pievienojušās moratorijam, kas paredz banku klientiem iespēju saņemt labvēlības periodu līdz pat 12 mēnešiem hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanā. Šo iespēju varēs izmantot iedzīvotāji, kuru finansiālā situācija ir pasliktinājusies Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas ietekmē." Pamatsummas atmaksas atlikšanu uz 6 mēnešiem varēs izmantot patēriņa kredītu un līzinga saņēmēji.

"… Lai šo procesu turpinātu maksimāli efektīvi un vienveidīgi, Finanšu nozares asociācija kopā ar biedriem, ievērojot labāko praksi atbalsta sniegšanā, apstiprināja moratoriju, kas atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Moratorijam var pievienoties ikviena kredītiestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot ikviens Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieks, kas sniedz hipotekāros, patēriņa kredītus vai līzinga pakalpojumus privātpersonām," uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Skaits paziņojums. Taču liekas, ka patiesie komercbanku motīvi ir tālu no deklarētajām rūpēm par klientiem. Pirmkārt, atkarībā no maksājumu kavēšanas termiņa bankām nāksies veikt rezerves uzkrājumus izsniegtajiem kredītiem. Tātad regulārajos maksājumos bankas ir ieinteresētas ne mazāk par klientiem, un varbūt pat vairāk. Otrkārt, sevišķi hipotekārā kredīta sākuma posmā (kā jebkura cita liela kredīta gadījumā), pamatsumma sastāda ne tik lielu ikmēneša maksājuma daļu. Lielākā daļa – tie ir procenti, peļņa, no kuras bankas, kā redzams, nesteidz atteikties. Praksē tas nozīmē, ka klientiem atļauj "atlikt" atmaksu tikai daļai (bieži vien nelielai) no ikmēneša maksājuma.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Un galvenais. Komercbankas neatceļ maksājumus, bet gan pārceļ tās uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka klienti, kas ir saskārušies ar grūtībām un bijuši spiesti noslēgt vienošanos ar banku, ar procentiem par bankas naudas izmantošanu apmaksās saņemto 12 mēnešu maksājumu atlikšanu. Būtībā klienti brīvprātīgi piekrita maksāt procentus bankām ilgāk (un vairāk), nekā iepriekš plānots.

Tiesa, savā paziņojumā Finanšu nozares asociācija godīgi atzīmē, ka, tā kā "pamatsummas atmaksa tiek atlikta, tāpēc pēc saistību izpildes termiņa atlikšanas beigām pieaugs ar pamatsummas atmaksu saistītie maksājumi. Lai ikmēneša maksājums paliktu iepriekšējā apmērā, pastāv iespēja pagarināt kredīta termiņu, taču šajā gadījumā jārēķinās, ka, atbilstoši apstākļiem finanšu tirgos, kopējais samaksāto procentu apjoms var pieaugt, kā arī par termiņa pagarinājumu var tikt prasīta papildu komisijas maksa".

Par kredīta pamatsummas atmaksas termiņa pagarināšanas pieteikuma izskatīšanu bankas sola neņemt komisijas maksu. Klients, kurš ir nonācis grūtā finanšu situācijā, jau tā būs spiests maksāt lielu cenu.

40
Tagi:
kredīts, nauda, parādi
Pēc temata
Kredītlikme līdz pat 90%: Latvijā vāc parakstus par kredītu parādu piedziņas ierobežošanu
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

1
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

1
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina