Inčukalna gāzes krātuve, foto no arhīva

Kļuvis zināms, par kādu cenu "Gazprom" pārdeva savu Latvijas GTS operatora kompānijas daļu

63
(atjaunots 09:57 30.04.2020)
"Gazprom" pārdeva savu Latvijas gāzes transporta sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" akciju daļu ar atliekošiem nosacījumiem, kuri joprojām nav izpildīti.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. "Gazprom" nepabeidza Latvijas GTS operatora kompānijas "Conexus Baltic Grid" akciju paketes pārdošanas darījumu sakarā ar to, ka atliekošie nosacījumi netika izpildīti un pirkšanas cena nav izmaksāta, teikts Krievijas holdinga atskaitē.

"2020. gada februārī grupa noslēdza pārdošanas līgumu 34% akciju AS "Conexus Baltic Grid" ar atliekošiem nosacījumiem. Pirkšanas cena sastāda 77 miljonus eiro. Dotās konsolidētās finanšu atskaites parakstīšanas datumā darījums netika pabeigts sakarā ar to, ka atliekošie nosacījumi nav izpildīti un pirkšanas cena nav izmaksāta," teikts atskaitē.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētajam gāzes uzņēmumam "Latvijas Gāze" bija jābūt sadalītam funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika izveidoti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.

Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Gaso — sadales pakalpojumu operators.

Enerģētikas likums paredz, ka līdz 2018. gada sākumam "Conexus Baltic Grid" bija jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar "Latvijas Gāze" īpašniekiem. Līdz ar to, "Gazprom", kuram pieder "Latvijas Gāze" akciju pakete, ir jāiziet no Conexus akcionāru sastāva.

Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru "Marguerite Fund", taču vēlāk regulators secināja, ka izņēmums finanšu investoriem paredzēts tikai gadījumiem, kad investīcijas infrastruktūrā un tirdzniecībā ir veiktas dažādās valstīs. Tādējādi arī Marguerite bija jānovērš interešu konflikts, ko izraisīja vienlaicīga fonda dalība Conexus un "Latvijas Gāzē".

2020. gada martā kļuva zināms, ka Latvijas Ministru kabinets atļāvis pārdot japāņu kompānijas "Marubeni - MM Infrastructure Investments Europe Limited" fondam "Marguerite Fund" piederošās "Conexus Baltic Grid" kompānijas akcijas. Runa ir par 29,06% vērtspapīru paketi. Darījuma summa netika nosaukta.

Krievijas holdings "Gazprom" nolēma pārdot savu akciju paketi izsolē, kura notika 2019. gada 30. decembrī. Tās noslēgumā tika noteikts 34,09911% kompānijas "Conexus Baltic Grid" pircējs. Izsolē piedalījās divi pretendenti, uzvarētāja vārds pagaidām netiek nosaukts.

2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) izpirka divas "Conexus Baltic Grid" akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram "Uniper Ruhrgas International GmbH" (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja "Itera Latvija". Abu no "Itera Latvija" un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.

63
Tagi:
Conexus Baltic Grid, Latvijas GTS, Gazprom
Pēc temata
ES apmaksās Latvijai sūkni gāzes izsūknēšanai no pustukšās Inčukalna krātuves
Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu
Inčukalns teju vai nav plīsis pa šuvēm: Latvija saskārusies ar jaunu situāciju
"Gazprom" pārdod GTS operatora akcijas: vai Rīga sameklēs naudu
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

3
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

1
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

1
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

0
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams