MPV aparāti, foto no arhīva

Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu

26
(atjaunots 09:36 30.04.2020)
Par lielāko draudu Latvijas neatkarībai var kļūt finansējuma trūkums izglītībai, zinātnei un veselības aprūpei.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Mediķu un skolotāju organizācijas nosūtīja valsts augstākajām amatpersonām atklātu vēstuli, kurā pieprasa atrast nepieciešamo finansējumu un atjaunot pārrunas par iepriekš ieplānoto algu paaugstināšanu šogad un sekojošajos gados.

Ceturtajā maijā būs 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas dienas. Taču, "diemžēl, tāpat kā pirms 10 un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij", teikts vēstulē.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu 4. maijs kļūs par ilgi gaidīto brīvdienu, taču daudziem tā ir kārtējā darbadiena un virsstundu darbs. Valstī ir krīze, un, kā raksta, mediķi un pedagogi, "tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē".

Pēc 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas politiķi "politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta".

"Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!" raksta vēstules autori.

Mediķi atgādina, ka pērnā gada rudenī viņiem tā arī neizdevās panākt politiķu iepriekš solīto algas paaugstināšanu visam medicīnas personālam par 20%. Vienlaikus "notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bet mediķiem un pedagogiem "šajās "dzīrēs" ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu".

Vēstules autori pieprasa savām nozarēm finansējumu, kuru iesaka Eiropas Komisija un ESAO, lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.

"Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme," norādīts vēstulē.

Profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties atjaunot pārrunas par skolotāju un mediķu algu paaugstināšanu.

"Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks — nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!" raksta vēstules autori. Viņi aicina pēc iespējas drīzāk sarīkot tikšanos ar varas pārstāvjiem.

Vēstuli prezidentam, premjerministram, ministriem un Saeimas pārstāvjiem parakstīja Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Medmāsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Iepriekš kļuva zināms, ka mediķi, kas nodarbojas ar koronavīrusa Covid-19 izplatības novēršanu, saņems piemaksu 50% apmērā no algas, savukārt sekojošajos mēnešos – 20% no algas. Šiem mērķiem Ministru kabinets piešķīra 8 miljonus eiro.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītās Valdis Keris radio Baltkom intervijā paziņoja, ka medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai ir nepieciešami nevis 8, bet gan 44 miljoni eiro.

Tāpat viņš atgādināja, ka lidsabiedrība airBaltic saņēma no valsts 150 miljonus eiro, savukārt lauksaimniecība – 45 miljonus eiro.

Pēc viņa sacītā, 3. aprīlī notika trīspusēja sēde, kuru iniciēja arodbiedrība. Tika panāktas vienošanās, taču pēc tam viss apstājās.

"Atbalsta ietvaros izdalīja 4 miljardus, bet mums nekas netika, jo nav naudas. Tā nedrīkst," sacīja Keris.

26
Tagi:
alga, skolotāji, ārsti
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Bezdarbniekus izķers: iekšlietu ministrs aicina labākos "privātos"
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"