MPV aparāti, foto no arhīva

Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu

26
(atjaunots 09:36 30.04.2020)
Par lielāko draudu Latvijas neatkarībai var kļūt finansējuma trūkums izglītībai, zinātnei un veselības aprūpei.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Mediķu un skolotāju organizācijas nosūtīja valsts augstākajām amatpersonām atklātu vēstuli, kurā pieprasa atrast nepieciešamo finansējumu un atjaunot pārrunas par iepriekš ieplānoto algu paaugstināšanu šogad un sekojošajos gados.

Ceturtajā maijā būs 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas dienas. Taču, "diemžēl, tāpat kā pirms 10 un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij", teikts vēstulē.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu 4. maijs kļūs par ilgi gaidīto brīvdienu, taču daudziem tā ir kārtējā darbadiena un virsstundu darbs. Valstī ir krīze, un, kā raksta, mediķi un pedagogi, "tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē".

Pēc 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas politiķi "politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta".

"Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!" raksta vēstules autori.

Mediķi atgādina, ka pērnā gada rudenī viņiem tā arī neizdevās panākt politiķu iepriekš solīto algas paaugstināšanu visam medicīnas personālam par 20%. Vienlaikus "notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bet mediķiem un pedagogiem "šajās "dzīrēs" ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu".

Vēstules autori pieprasa savām nozarēm finansējumu, kuru iesaka Eiropas Komisija un ESAO, lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.

"Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme," norādīts vēstulē.

Profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties atjaunot pārrunas par skolotāju un mediķu algu paaugstināšanu.

"Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks — nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!" raksta vēstules autori. Viņi aicina pēc iespējas drīzāk sarīkot tikšanos ar varas pārstāvjiem.

Vēstuli prezidentam, premjerministram, ministriem un Saeimas pārstāvjiem parakstīja Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Medmāsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Iepriekš kļuva zināms, ka mediķi, kas nodarbojas ar koronavīrusa Covid-19 izplatības novēršanu, saņems piemaksu 50% apmērā no algas, savukārt sekojošajos mēnešos – 20% no algas. Šiem mērķiem Ministru kabinets piešķīra 8 miljonus eiro.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītās Valdis Keris radio Baltkom intervijā paziņoja, ka medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai ir nepieciešami nevis 8, bet gan 44 miljoni eiro.

Tāpat viņš atgādināja, ka lidsabiedrība airBaltic saņēma no valsts 150 miljonus eiro, savukārt lauksaimniecība – 45 miljonus eiro.

Pēc viņa sacītā, 3. aprīlī notika trīspusēja sēde, kuru iniciēja arodbiedrība. Tika panāktas vienošanās, taču pēc tam viss apstājās.

"Atbalsta ietvaros izdalīja 4 miljardus, bet mums nekas netika, jo nav naudas. Tā nedrīkst," sacīja Keris.

26
Tagi:
alga, skolotāji, ārsti
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Bezdarbniekus izķers: iekšlietu ministrs aicina labākos "privātos"
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

18
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

18
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

19
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

19
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem