Eksāmens, foto no arhīva

Neilgi un maskās: Latvijā kārtos eksāmenus

30
(atjaunots 15:51 29.04.2020)
Eksāmeni notiks no 2. līdz 26. jūnijam, aizņems ne vairāk par trim stundām, visiem skolotājiem un skolēniem nodrošinās sejas aizsargmaskas.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Centralizētie valsts eksāmeni 9. klašu skolēniem šogad tiek atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā un ar sejas aizsargmaskām, tiek ziņots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā.

IZM atgādina, ka iepriekš 9. klašu eksāmeni tika atcelti Beļģijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Maltā, un visās šajās valstīs ir saglabāti 12. klašu eksāmeni.

Tiesa, nacionālo mazākumtautību skolu 9. klašu skolēni, kuri vēlēsies nokārtot latviešu valodas eksāmenu, varēs to izdarīt. Visiem gribētājiem turpināt mācības tiks organizēti iestāšanās eksāmeni.

Divpadsmito klašu skolēni kārtos trīs obligātos centralizētos valsts eksāmenus: svešvalodā, matemātikā un latviešu valodā. Jautājumu par ceturtā eksāmena kārtošanu izvēles priekšmetā katrs absolvents izlems pats.

Eksāmeni notiks no 2. līdz 26. jūnijam, klātienē, visiem skolotājiem un skolēniem nodrošinās sejas aizsargmaskas. Ieteicamais eksāmena norises laiks ir 3 stundas, bez starpbrīža, lai nevajadzētu mainīt sejas aizsargmaskas. Uzdevumu skaits tiks samazināts, taču eksāmeni tā dēļ nekļūs vieglāki.

Augstskolas varēs uzsākt topošo studentu reģistrāciju no 1. jūlija.

Tāpat IZM pauda pārliecību, ka pāreja pie kompetences pieejas palīdzēs nākotnē atbrīvoties no nevēlamām tendencēm, kas tiek novērotas mūsdienās, kad skolēni saka, ka nav gatavi eksāmeniem, tā vietā, lai paustu gatavību zināšanu pārbaudei.

Iepriekš trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Skolnieces aptaujāja 670 savus vienaudžus par viņu gatavību eksāmeniem, un 83% atbildēja, ka neesot gatavi.

Ar analoģisku lūgumu pie varasiestādēm vērsās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Tikmēr petīciju par centralizēto valsts eksāmenu atcelšanu portālā Manabalss.lv nedēļas laikā parakstīja vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku. Ja petīcija saņems 10 tūkstošus parakstu, tā būs jāizskata Saeimai.

30
Tagi:
eksāmeni, skola, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (730)
Pēc temata
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Saeima izskatīs jautājumu par centralizētajiem eksāmeniem
Klīst bari skolēnu un pircēju: Gilis pastāstīja par Rēzekni
Tiesībsargu lūdz novērtēt skolēnu aptauju par televizoriem mājās un vecāku automašīnām
Sirds operācija, foto no arhīva

Insults Latvijā: statistika ir nežēlīga

0
(atjaunots 10:34 30.10.2020)
Insults ir starp trim galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā, saslimstības un mirstības rādītāji ir vieni no sliktākajiem pasaulē.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Par insulta riskiem un sekām runā bieži, taču situācija Latvijā nemainās. Cilvēku, kas ir pārcietuši insultu, mazāk nekļūst, pastāstīja LTV raidījuma "Rīta panorāma" intervijā profesore Evija Miglāne un ārsts Kristaps Jurjāns.

Sākot no 2006. gada 29. oktobra, pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā insulta diena, kas ir veltīta informēšanai par šo problēmu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, insults, kopā ar sirds išēmisko slimību, ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.

Kā vēsta Starptautiskā insulta organizācija, viens no četriem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem līdz mūža galam saskarsies ar insultu. Šogad insults būs aptuveni 14,5 miljoniem cilvēku visā pasaulē, vairāk nekā 5 miljoni cilvēku no tā nomirs, pārējie saskarsies ar kustību ierobežojumiem, mentāliem traucējumiem, darba vai peļņas iespējas zaudēšanu.

Latvija ieņem līderpozīcijas ESAO valstīs mirstības ziņā no asinsizplūduma smadzenēs: uz 100 000 iedzīvotāju ir aptuveni 203 nāves. Vidēji ES šis rādītājs sastāda 64, Igaunijā – 56, Krievijā – 94. Insults ir starp trim galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā, piekāpjoties onkoloģiskajām slimībām un infarktiem.

"Statistika Latvijā ir nežēlīga," tā par insulta gadījumu skaitu Latvijā sacīja Miglāne, "pagājušajā gadā mazāk bija stacionēto pacientu. Bet katrā ziņā, ja mēs runājam par globāliem rādītājiem, tad mēs esam vienā no sliktākajām vietām Eiropā".

Ik gadus Latvijas stacionāros nonāk vismaz 8000 cilvēku, kas ir pārcietuši insultu. Aptuveni 20% no viņiem nomirst, vēl tikpat kļūst par invalīdiem uz mūžu.

Kristaps Jurjāns, kurš strādā speciālā brigādē, kura nodarbojas ar insultu ārstēšanu, apgalvo, ka cilvēkiem ir jāprot atpazīt insultu – kustības traucējumi vai paralīze, sejas vaibstu asimetrija, jušanas zaudējums. Regulāra ģimenes ārsta apmeklēšana, fiziskas aktivitātes un uzmanīga attieksme pret asinsspiedienu – tas viss samazina insulta riskus.

Kāpēc insultu skaits nesamazinās? Ārsti saka, ka cilvēki pārāk maz velta uzmanības riska faktoriem, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam. 80% insultu iespējams novērst, ja pievērš pienācīgu uzmanību savai veselībai. Vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja rodas insulta pazīmes, vajag nekavējoties – jo ātrāk cilvēks nokļūs slimnīcā, jo efektīvāka būs ārstēšana.

Taču ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi ir pasliktinājuši pacientu ar sirds un asinsvadu slimībām stāvokli.

0
Tagi:
Latvija, sirds slimības
Pēc temata
Naktī no insulta glābj tikai vienā slimnīcā Rīgā
Zinātnieki nosaukuši vienkāršu veidu, kā pasargāt sevi no insulta
Krievijas pilsone pēc insulta kļūdainas diagnozes dēļ tiek sūtīta uz Tvaika ielu
Latvijas Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu

1
(atjaunots 20:15 29.10.2020)
Valdības iecere ņemt uzskaitē visus iedzīvotājus, kas pelna mazāk nekā 500 eiro mēnesī, radījusi vētrainu atbalsi sociālajos tīklos.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Dziļu iespaidu sociālo tīklu lietotājiem radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdi, kura apsolīja no 1. janvāra ne tikai minimālās algas pacelšanu līdz 500 eiro, bet arī jaunu sociālo iemaksu uzskaites un sociālo dienestu darba kārtību.

Tagad tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepelna šos 500 eiro mēnesī, būs jāiesniedz dokumenti sociālajā dienestā, un ar katru šādu cilvēku strādās konsultanti.

Viņiem nenāksies reģistrēties kā maznodrošinātajiem, bet viņiem būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kurš novērtēs, vai tiešām šim cilvēkam nav iespējas pelnīt vairāk, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, paskaidroja Petraviča.

Šāda pieeja izraisīja sašutuma vētru ne tikai sociālo tīklu lietotāju, bet arī politiķu vidū.

"Sociālās apdrošināšanas vienota šablona akla uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem izjauks uzņēmējdarbību, samazinās ekonomikas konkurētspēju, un kopumā dārgi izmaksas valstij ilgtermiņā. Nav pārsteigums. Vājākie labklājības un ekonomikas ministri 30 gados," komentēja ideju ar nodokli Twitter ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

​Daudz asākus epitetus izvēlējās situācijas aprakstam avīzes Diena komentētājs Romāns Meļņiks, kurš savu dusmu pilno rakstu nosauca "Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja".

"Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!" sūrojas publikācijas autors.

​Sociālo tīklu lietotāji kvēli atbalstīja Romāna Meļņika viedokli.

"Katram, katram, katram ir jāizlasa šis raksts, jo tas ir par mūsu nākotni, precīzāk - nākotnes važām, ko klusībā kaļ Reira - Jaunzemes - Vienotības mafija. No labi apmaksātas aizdomīgu ierēdņu armijas miera tāpat nebūs – sauks uz pratināšanu," atzīmēja uzņēmējs no Daugavpils Andrejs Faibuševičs.

​​"Vakar aizdomājos, ka Latvijas laukos, kur daudziem ikmēneša ienākumi ir zem 500€, šī reforma nozīmēs vienu no 3 variantiem: a) cilvēku aizbraukšanu no laukiem; b) aiziešanu pelēkajā zonā; c) dzīvi uz nabadzības robežas. Malači "Jaunā Vienotība"," uzskata Dainis Gžibovskis.

​​"Šķiet, valdībā slepeni izsludinātas sociālistiskās sacensības ar nosaukumu "Stulbākā un valstij kaitīgākā ideja". Patlaban līderos izrāvušies vairāki spilgti sociālistiskā darba varoņi. Taču nojaušams, ka šis darba kolektīvs vēl pārsteigs ar jauniem paraugdemonstrējumiem," sarkastiski raksta Guntars Gūte.

​​"Skatos uz to visu kā uz cirku. Interesanti, kāds būs darbības algoritms, ja cilvēks nesadarbosies ar socdienestu/negrābs lapas. Ieradīsies konsultante un pie rokas aizvedīs spaidu darbos?" interesējas Līva.

​​"Vecs ka pasaule! Šajā gadījumā vecs kā es! 80tajos šo jau pieredzēju pie komunistiem! Mums komunisti pie varas?!" retoriski vaicā lietotājs riekstiņš.

​Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu ministrija paziņoja, ka no 2021. gada minimālo algu pacels no esošajiem 430 līdz 500 eiro.

Aizritējušajā pavasarī, pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iestāšanās, noskaidrojās, ka trešā daļa cietušajās nozarēs strādājošo pelna mazāk nekā minimālo algu. Tas pamudināja valdību izlemt, kā panākt sociālās garantijas visiem darbiniekiem, tai skaitā nodarbinātajiem atvieglotajos nodokļu režīmos.

No 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest obligātās minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem.

1
Tagi:
sociālie tīkli, nodokļu reforma, Latvija
Pēc temata
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni