Mārtiņš Bondars, foto no arhīva

Pienācis laiks aiziet: sociālie tīkli aicina demisionēt Saeimas Budžeta komisijas vadītāju

674
(atjaunots 13:07 29.04.2020)
Bijušais bankrotējušās "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs un esošais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars atkal nonācis uzmanības centrā – Augstākās tiesas Senāts pielika punktu lietā par pazudušajiem 15 miljoniem eiro.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Bijušajam "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājam un esošajam Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram nākas piedzīvot kārtējo kritikas vilni.

Par iemeslu kalpo jaunākais tiesas lēmums – Augstākās tiesas Senāts atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem. Tādējādi Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram un vēl sešiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem ir jāsamaksā 15 366 981 eiro, ko no viņiem pieprasa bankas maksātnespējas administrators "KPMG Baltics".

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi reaģēja uz jaunāko tiesas lēmumu, kārtējo reizi rosinot jautājumu par to, ka cilvēkam ar šādu pagātni nav vietas politikā.

"Budžeta komisijas vadītājam būtu tā kā pieklājīgi aiziet no turienes," aicina politiķi Twitter vietnē Oger Vulgaris.

"Kustība "Par!", gribu redzēt to jauno politiku darbībā - vai tagad nebūtu laiks prasīt, lai Mārtiņš Bondars atkāpjas kā minimums no Budžeta komisijas vadības?" pauž sašutumu Krišjānis Bušs.

Asajai diskusijai pievienojās pat pats Mārtiņš Bondars, kurš, acīmredzot, nolēma aizstāvēt savu godu vismaz sociālajos tīklos. Sākumā viņš painteresējās autoram, kādēļ viņam būtu jādemisionē.

"Primāri, ka nemākat apieties ar finansēm "valdes locekļi nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki" Otrkārt, neētiski sanāk, ka šo sodu būtībā apmaksā iedzīvotāji, maksājot jums algu," paskaidroja politiķim Krišjānis Bušs.

Taču konstruktīvs dialogs ar politiķi, izskatās, tomēr neizdevās.

"Tas vēl ir jāpierāda!" atbildēja Mārtiņš Bondars, neraugoties uz visiem tiesas lēmumiem.

"Ar šo Augstākās tiesas lēmumu ēna pār jums ir nepārprotama. Rietumu politiķis rīkotos atbildīgi un šo tiesvedību turpinātu pats uz sava rēķina," centās izskaidrot savu domu Krišjānis Bušs.

Taču par kolēģi no apvienības "Attīstībai/Par!" pēkšņi iestājās pat Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Tā kā Šrēders un citi? Mītiskajos Rietumos, bieži, tikumi un likumi ir zemākā līmenī nekā pie mums," paskaidroja ietiepīgajiem vēlētājiem Artis Pabriks.

Taču, izskatās, ka Latvijas iedzīvotājus bijušā "Latvijas Krājbankas" vadītāja un viņa partijas biedru argumenti īsti nepārliecināja.

"Cik daudz Latgales iedzīvotāji pakāsa Krājbankā?" atgādina politiķim Jānis Vinters.

"Cik "godīga" ir esošā koalīcija, cik zemu ir kritusi tās morāles latiņa, var secināt pēc tā, ka Bondars ir Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs. Pamatīga smaka nāk no tā visa. Bet laikam cilvēkiem Latvijā ir problēmas ar ožu, ja ievēl šādus Saeimā," pauž neizpratni lietotājs ar segvārdu cilveks444.

"Nav tā, ka Bondars arī šobrīd var prasīt pabalstu no valsts 15 miljonu apmērā?" sarkastiski norāda lietotājs Sencis.

Atgadināsīm, ka atbildētie Krājbankas lietā ir septiņi bijušie likvidējamās Latvijas Krājbankas valdes locekļi: Ivars Priedītis, Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. Bijušais bankas īpašnieks Priedītis savu vainu neatzīst. Viņš atzīmēja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuru bijušo vai esošo jebkuras bankas valdes locekli varētu padarīt par maksātnespējīgu.

2017. gada jūnijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsprieda piedzīt no atbildētājiem, kuri bez pietiekama pamatojuma izsniedza vairākus aizdevumus Seišeļu salās un Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem un pārņēma to nodrošinājumu, kopumā vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Taču lēmums tika apstrīdēts pirmās instances tiesā, un lieta tika nodota Rīgas Apgabaltiesai.

Pirmās instances tiesas lēmums tika apstrīdēts Rīgas Apgabaltiesā, kura atstāja spriedumu spēkā esošu. 2011. gada beigās "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā (gandrīz 142 miljoni eiro), un 2011. gada 23. decembrī banka tika atzīta par maksātnespējīgu.

2018. gada janvārī tiesa arestēja M.Bondara kontus un īpašumu, lai iekasētu no viņa 15 miljonus eiro Latvijas krājbankas lietā. Politiķis pastāstīja, ka ik mēnesi tiesu izpildītāji atskaita naudu viņa kontā, atstājot tikai minimālo algu – 430 eiro. Pie tam politiķa pamatalga ir 2749 eiro, piemaksa par Budžeta komisijas vadību – vēl 1194 eiro. Kopā 3 943 eiro.

674
Tagi:
sociālie tīkli, Bondars, Latvija
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

4
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

4
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

23
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

23
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic