Karostas cietuma ēka, foto no arhīva

Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem

32
(atjaunots 22:37 28.04.2020)
Pērnā gada aprīlī Karostu apmeklēja gandrīz 700 cilvēku, bet šogad – vien 37, taču bez valsts atbalsta vēsturiskajam cietumam nākas turpināt strādāt.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Kopš aprīļa sākuma ir atvērts viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā – Karostas cietums, vēsta TV Kurzeme.

Pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā Karostas cietums, līdzīgi daudziem citiem tūrisma un kultūras objektiem, slēdza durvis apmeklētājiem. Darbinieki – gan tie, kas strādāja pilnu likmi, gan tie, kas nepilnu – palūdza dīkstāves pabalstu. Taču aptuveni pusei dažādu iemeslu dēļ atteica.

"Esam apsprieduši, kā būtu labāk. Ar tiem dīkstāves pabalstiem cilvēki tāpat nebūs paēduši. Ziemā īsti nav strādāts, un, ja cilvēks tagad aiziet uz bezdarbniekiem, tāpat nekas prātīgs nesanāk. Atveroties vaļā, likumu mēs nepārkāpjam, tas nav aizliegts," pastāstīja "Karostas cietums" valdes locekle Monta Krafte.

Tika pieņemts lēmums atjaunot darbu, un kopš aprīļa sākuma cietums atkal uzņem viesus. Tiek ievēroti visi drošības pasākumi – apmeklētāji var dezinficēt rokas, cietuma gaiteņos var ievērot divu metru distanci no gida vai arī izmantot virtuālā gida pakalpojumus.

Pēc darbinieku sacītā, cilvēki ievēro atrašanās noteikumu sabiedriskās vietās – nāk pa diviem vai ģimenes ar bērniem.

"Daudzi no tiem ir rīdzinieki, kuri laikam mūk no galvaspilsētas ārā. Viņiem tā Rīga jau apnikusi, tad brauc uz Liepāju izvējoties," uzskata Karostas darbiniece Kitija Šmite.

"Protams, ka šobrīd šī apmeklētāju plūsma, kas ir tagad, finansiāli mums neko neatrisina, jo aprīlī bija 37 apmeklētāji. Bet pagājušā gada aprīlī bija gandrīz 700 apmeklētāju. Pieturējāmies pie principa – ja neko nedarīsim, tad nekas nebūs. Ja mēģināsim, tad vismaz varam cerēt," atzīmēja Krafte.

Apmeklētāju interesi cer piesaistīt arī ar jauno galda spēli, kas iepazīstina ar zīmīgākajiem Karostas objektiem. Bijušā cietuma pagalmā būvē jau pērn ieplānoto vasaras terasi, cerībā uz to, ka šovasar tūristi tomēr gribēs tur pasēdēt un izdzert tasīti kafijas.

Asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele iepriekš pastāstīja, ka starptautiskā tūrisma apturēšana nav īpaši palīdzējusi Latvijas iekšzemes tūrismam. Un pat tas, ka vasarā Latvijas iedzīvotāji, iespējams, varēs ceļot tikai valsts ietvaros, var neietekmēt pieprasījumu: pastāv risks, ka cilvēkiem vienkārši nebūs naudas.

32
Tagi:
pabalsts, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Vēl viena viesnīca nesaņēma valsts palīdzību: Daugavpilī sākās atlaišanas
"Pludmales pelnutrauks" Latvijā atrasts Karostā
Dīkstāves pabalstu nesaņems: viesnīcas Marriott Riga darbinieki paliek bez naudas
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

4
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

4
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
NMPD

NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir

5
(atjaunots 09:09 05.12.2020)
Covid-19 pacientu skaits valstī pieaug, tāpēc slimnīcas drīz varētu atteikties no plānveida veselības aprūpes. Situācija ir tuva kolapsam, uzskata NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai valstī nav bijuši pietiekoši, veselības aprūpes sistēma ir tuva kolapsam, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam "Ir".

Viņa atzīmēja, ka Covid-19 izplatība valstī joprojām pieaug.

"Faktiski esam situācijā, kad ir problēmas hospitalizēt neatliekamās palīdzības pacientus. Vairākās slimnīcās ir slēgtas nodaļas pacientu uzņemšanai, vairākas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida pacientu aprūpi, un tuvākajās dienās, domājams, tā tiks pārtraukta visā valstī. Zināmā mērā kolapsa pazīmes sistēmā jau ir," uzskata Cipule.

Viņa pastāstīja, ka NMPD ik dienas saņem 40-50 izsaukumus pie pacientiem ar Covid-19 simptomiem, kas var liecināt par slimības nelabvēlīgu attīstību. Divas trešdaļas viņu vidū nākas hospitalizēt. Aptuveni tikpat liels ir izsaukumu skaits pie pacientiem, kam ir aizdomas par koronavīrusa infekciju, taču vēl nav apstiprinoša testa. Divas trešdaļas tādu pacientu arī nonāk slimnīcās.

Cipule atzīst: situācija patlaban ir smagāka nekā pavasarī – pacientu ir vairāk, lielāks ir smagu gadījumu skaits. Viņa atgādināja: pavasarī hospitalizācija bija vajadzīga aptuveni 10-12% Covid-19 pacientu, tagad – aptuveni 15%.

Slimības gaita var būt neprognozējama. Bijuši gadījumi, kad pacienti nonākuši slimnīcā ar relatīvi vieglu slimības gaitu, tomēr jau 2-3 dienu gaitā slimības gaita kļūst smaga.

Cipule pastāstīja, ka, atlasot pacientus, ārsti pakļauti ļoti smagai psihoemocionālajai slodzei – viņi ir spiesti novērtēt riskus, kas var liecināt par iespējamu slimības pāreju pie smagas formas, un pieņemt lēmumu. Gadās, ka pacienti jau mājās ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc ārsti ir spiesti veikt sarežģītus reanimacijas pasākumus, lai nogādātu pacientu slimnīcā. Diemžēl jau tagad ir virkne gadījumu, kad pēc kardiopulmonālās reanimācijas cilvēks mirst brigādes rokās. Pavasarī nekā tamlīdzīga nebija, piezīmēja NMPD vadītāja.

5
Tagi:
NMPD, veselības aprūpes sistēma
Pēc temata
Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā