RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Latvijas valdība izskata iespēju aicināt Latvijas iedzīvotājus nēsāt sejas maskas sabiedriskās vietās, raksta Mixnews.lv.
Pēc Sadarbības padomes sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka runa nav par obligātu aizsarglīdzekļu nēsāšanu, bet gan tikai par rekomendācijām.
Pēc viņa sacītā, ir jāpadomā par individuālās aizsardzības pasākumiem, lai cilvēki būtu drošībā sabiedriskās vietās. Sejas maskas ir nepieciešamas, lai pasargātu citus no sava klepus un šķaudīšanas, tā kā ne visi saslimušie saprot, ka ir saslimuši, jo jūtās labi.
"Iedomāsimies, ka drošākais veids, kā sevi pasargāt, ir nesatikt nevienu. Bet tas nestrādā ilgtermiņā. Tāpēc jādomā, kā mājas drošību nest sev līdzi uz ielas, veikalā utt. Domāju, ka valstī mēs virzīsimies uz to, ka būtu ieteicams sabiedriskajā transportā, veikalos visiem cilvēkiem nēsāt sejas aizsargmaskas. Pats esmu bijis vairākās tikšanās reizēs aizsargmaskā. Pirmā reize bija pavisam neērta un smacīga, bet otrajā reizē es jau biju pieradis," sacīja Kariņš.
Tiesa, Kariņš atzina, ka, lai mudinātu visus lietot aizsargmaskas, tām ir jābūt pieejamām visiem, un paziņoja, ka uzstāj uz aizsarglīdzekļu ražošanas palielināšanas.
Obligāta aizsargmasku nēsāšana sabiedriskās vietās ir ieviesta vairākās valstīs – piemēram, no 15. maija aizsargmaskās būs jāstaigā visiem Rumānijas iedzīvotājiem, no pirmdienas sejas maskas ir jānēsā visiem Mehiko iedzīvotājiem, bez sejas maskas ir aizliegts izmantot Berlīnes sabiedrisko transportu, savukārt Polijas veselības ministrs paziņoja, ka poļi staigās maskās līdz vakcīnas pret Covid-19 izmantošanas uzsākšanai.
Atsevišķu cilvēku nevēlēšanās pandēmijas laikā nēsāt medicīniskās aizsargmaskas publiskās vietās varētu kalpot kā mēģinājums pārliecināt sevi, ka situācija ir daudz vienkāršāka un drošāka, nekā patiesībā ir, pastāstīja RIA Novosti Krievijas Zinātnes akadēmijas Medicīniski bioloģisko problēmu institūta Sociālās un kognitīvās psiholoģijas laboratorijas vadošā zinātniskā darbiniece Anna Jusupova.
"Bail, negribas atzīt objektīvi sarežģīto situācijas stāvokli, savukārt aiziešana noliegšanā vienkāršo uztveri. Tie, kam "paveicās" vairāk nekā citiem, arī pēc pandēmijas beigām uzskatīs, ka nekas objektīvs nav noticis un tas viss bija masveida ārprāts," sacīja Jusupova.
Viņa uzsvēra, ka šādi cilvēki, no vienas puses, nerisina problēmas ar savu satraukuma izjūtu, bet no otras puses, var sarežģīt epidemioloģisko situāciju.
Turklāt vēl viens draudu noliegšanas bīstamības iemesls var būt neuzticēšanās oficiāliem informācijas avotiem. Jusupova piemēra kārtā minēja Franciju, kur "bija sarežģīti pārliecināt cilvēkus sēdēt mājās, un šobrīd saslimstības statistika tur ir augstāka, nekā Vācijā, kur cilvēki visnotaļ ātri sekoja oficiālajām rekomendācijām".
