Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits, foto no arhīva

Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem

37
(atjaunots 11:23 28.04.2020)
Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits pērn kopumā nopelnījis 71 007 eiro, no tiem 5 eiro ir procenti no noguldījumiem bankās.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pērn nopelnīja iestādē 65 861 eiro, un viņa ienākumi izrādījušies zemāki, nekā, piemēram, kompānijas "Pasažieru vilciens " valdes loceklim Aldim Daugavvanagam, kurš savā amatā nopelnījis 77 463 eiro, liecina amatpersonu gada ienākumu deklarāciju dati, ko viņi iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam, vēsta tvnet.lv.

Tālis Linkaits pērn kopumā nopelnīja 71 007 eiro, no tiem 65 861 eiro viņš saņēma par ministra darbu, vēl 2 241 eiro – par darbu Saeimā pirms kļūšanas par Satiksmes ministrijas vadītāju.

Turklāt 2 325 eiro Linkaits saņēma no Madaras Širiņas, 575 eiro – dividendēs, savukārt 5 eiro – procentos no noguldījumiem SEB un Swedbank bankās.

Linkaitam pieder "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" akcijas 4 900 eiro nominālvērtībā, "Rīgas kuģu būvētavas" vērtspapīri 2 497 eiro vērtībā, "Olainfarm" akcijas 1 708 eiro vērtībā, "Tallink Group" 1 200 eiro vērtībā, "Tallinn Kaubamaja Grupp" 400 eiro vērtībā, "Nokia" akcijas 159 eiro vērtībā un "Kone" akcijas 50 eiro vērtībā.

2019. gada beigās Linkaitam bija uzkrājumi 36 205 eiro apmērā divās bankās – SEB un Swedbank, skaidras naudas uzkrājumus viņš nav norādījis.

Viņa īpašumā atrodas divi dzīvokļi Rīgā un vieglais automobilis – 2011. gada izlaiduma Mazda 6.

Interesanti, ka ministrs saņem nedaudz mazāk, nekā, piemēram, dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kompānijas "Pasažieru vilciens" valdes loceklis Aldis Daugavvanags.

Pērn Daugavvanags nopelnīja 91 132 eiro, no kuriem 77 463 eiro viņš saņēma "Pasažieru vilcienā", 10 754 eiro – ienākumi no "CBL Life" apdrošināšanas. Vēl 1 674 eiro viņš nopelnīja Daugavpils Universitātē, savukārt 1 242 eiro – Lauku atbalsta dienestā.

37
Tagi:
ienākumi, Latvija, satiksmes ministrs
Pēc temata
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Algas iesaldētas, toties pieaug kompensācijas: cik saņem Saeimas deputāti
Gandrīz 4000 eiro: "nabadzīgākais" Latvijas vadītājs saņems algas pielikumu
Algas Latvijā pieaug. Deputātiem
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

3
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

3
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav