Tatjana Ždanoka

Kāpēc Latvijas VDD nav izdevies iesēdināt Ždanoku, Gapoņenko, Kozirevu un Lindermanu

65
(atjaunots 10:54 25.04.2020)
Latvijas VDD plēš matus: eksperts nav konstatējis ne "sabiedrības šķelšanu", ne "provokācijas" runās, kas izskanēja Vislatvijas vecāku sapulcē.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. 2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izlglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Jāpiebilst, ka Gapoņenko tiek turēts aizdomās par vēl vienu "kurināšanu" – par publikācijām Facebook. saskaņā ar Krimināllikuma 811.pantu ierosinātā krimināllieta vēl tiek izmeklēta.

Tomēr no vienas specdienestu lietas Gapoņenko tomēr ir atbrīvojies tāpat kā viņa biedri.

2.aprīlī VDD pārtrauca krimināllietas, kas bija ierosinātas Vislatvijas vecāku sapulces lietā. Kā tas varēja notikt? Kāpēc specdienests palaida skrūves vaļīgāk?

Publicists Vladimirs Lindermans savā iknedēļas notikumu apskatā, ko laiž klajā Sputnik Latvija, paskaidroja, ka "nodevusi" lingvistiskā ekspertīze – tā nav konstatējusi nozieguma sastāvu runās, kas izskanēja Vislatvijas vecāku sapulcē Rīgā.

VDD bija spiesta konstatēt, ka, pēc eksperta domām, izteikumi, kas norādītu uz kriminālnozieguma pastrādāšanu, nav konstatēti.

65
Tagi:
Tatjana Ždanoka, Vladimirs Lindermans, Iļja Kozirevs, krievvalodīgie, krievu skolas, Drošības dienests
Pēc temata
Gasparjans: rusofobijas vīruss Lietuvā ir spēcīgāks nekā Covid-19
Ždanoka: nevar pieļaut, lai valdība ļaunprātīgi izmantotu ārkārtas situāciju
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

5
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Mācību kabinets, foto no arhīva

Vecākiem ļaus patstāvīgi pieņemt lēmumu par tālmācībām

7
(atjaunots 20:47 27.10.2020)
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska devusi konceptuālu piekrišanu tam, ka vecākiem varētu būt izvēles iespēja – sūtīt bērnus skolā vai nesūtīt.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem lemt, vai sūtīt bērnus skolā, vai turpināt mācības attālināti, pēc koalīcijas sēdes pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, stāsta Jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka tagad ārkārtīgi svarīgs ir cilvēku veselības jautājums, kā arī palīdzība tiem, kas pandēmijas rezultātā nonākuši sarežģītā situācijā. Tāpēc cilvēkiem jādod iespēja ierobežot kontaktus un tikšanās, vienlaikus saglabājot saziņas iespēju tur, kur tas patiešām vajadzīgs, piemēram, izglītībā.

Bordāns atklāja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska devusi konceptuālu piekrišanu tam, ka vecākiem varētu būt izvēles iespēja – sūtīt bērnus skolā vai nesūtīt.

Izrādījies, ka skola ir viena no vietām, kur slimība izplatās ļoti strauji, atzīmēja ministrs.

Pēc rudens brīvdienām mācības skolās turpina tikai 1.-6. klašu audzēkņi, pārējie skolēni mācās attālināti. Lēmums pieņemts, lai mazinātu epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele aicināja vecākus nekādos apstākļos nesūtīt uz skolu bērnus ar jebkādiem respiratoro saslimšanu simptomiem un paziņoja: pirmajā nedēļā pēc skolēnu atgriešanās no brīvdienām, kļūs skaidrs, vai infekcija skolās turpinās. Ja novērojums būs apstiprinošs, iespējama pāreja pie tālmācībām arī jaunāko klašu skolēniem.

Vakar Latvijā bija reģistrēti 79 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi, 23 cilvēki hospitalizēti, četri cilvēki miruši. Patlaban stacionāros ārstējas 165 pacienti.

7
Tagi:
Ilga Šuplinska, Bordāns, koronavīruss, Latvija, attālinātās mācības
Pēc temata
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt