Bagāža. Foto no arhīva

Aiz robežām iestrēguši 2400 Latvijas valstspiederīgie. Simtiem vēlas nokļūt Latvijā

33
(atjaunots 18:49 24.04.2020)
Latvijā jau atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši Latvijas valstspiederīgie, vēl vairāk nekā 2 tūkstoši gaida, kad ieradīsies lidmašīnas un nogādās viņus mājās ar repatriācijas reisiem.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Ārvalstīs vēl joprojām uzturas 2400 Latvijas valstpiederīgie, kuri vēlas atgriezties mājās, informēja Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta direktore Guna Japiņa, vēsta Grani.lv.

Pie tam 298 cilvēki vēlas steidzami, pēc iespējas ātrāk nokļūt Latvijā – viņiem nav sociālā nodrošinājuma citās valstīs.

Ši informāciju G.Japiņa sniedza Saeimas Pilsonības, Migrācijas un sabiedrības saliedētības lietu komisijas sēdē.

Ierēdne pastāstīja, ka jau pirmajā nedēļā pēc ārkārtas situācijas ieviešanas Konsulārais departaments saņēmis 14 500 tālruņa zvanus. Jau 20.martā 4300 Latvijas valstspiederīgie informēja, ka vēlas atgriezties Latvijā.

Šobrīd valstī nogādāti aptuveni 4500 cilvēki, un turpinās mājupbraukt gribētāju reģistrācija. Daži kaut kādu iemeslu dēļ palaiduši garām repatriācijas reisus un tagad gaida jaunus.

Latvijas valstspiederīgie – visā pasaulē

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka pēc robežu slēgšanas ārvalstīs palikuši tūkstošiem valstspiederīgo, taču steidzama repatriācija nepieciešama 312 cilvēkiem, kuri jau sen vēlas atgriezties Latvijā.

Viņš atzīmēja, ka sarežģītā stāvoklī nonākuši cilvēki Indijā, Jaunzēlandē un Latīņamerikā.

Trešdien, 22.aprīlī ar repatriācijas reisiem Latvijā ieradies 361 cilvēks no Oslo, Amsterdamas un Franfurtes.

Jāpiebilst, ka valdība neapmaksā reaptriācijas reisus – lidojumus apmaksā paši ceļotāji, kam dāvāta iespēja atgriezties.

33
Tagi:
pandēmija, repatriācija, Latvijas pilsoņi
Pēc temata
Nācās atdot tūkstošiem eiro: airBaltic repatriācijas reiss latviešiem izmaksāja dārgi
Latvijā atgriežas pēdējie repatrianti
Žurku skrējiens un rindas: Latvijas valstpiederīgo evakuācija "militārā" noslēpuma aizsegā
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

10
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

10
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"