Dmitrijs Golubovskis

Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes

43
(atjaunots 08:55 24.04.2020)
Tūrisma nozare Latvijā saņēmusi lielāko triecienu koronavīrusa radītās krīzes rezultātā. Izredzes uz agrākās tūristu plūsmas atjaunošanos ir ļoti mazas.

RĪGA, 24. aprīlis – Sputnik. Koronavīrusa epidēmija atstājusi bez darba tūkstošiem cilvēku Latvijā. Krīzes rezultātā visvairāk cietusi pārvadājumu un tūrisma nozare – tās bija spiestas pārtraukt darbību, ņemot vērā infekcijas ierobežošanas apsvērumu dēļ ieviesto karantīnu.

Tūrisma nozare Latvijā var arī neatgūties no pandēmijas sekām, brīdināja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

"Baltijas valsts ļoti cieš tūrisma nozares lejupslīdes dēļ. Tā ir nozīmīgs budžeta ienākumu postenis un liels darba devējs. Iestājas smagi laiki visai Baltijai, lielākā mērā – Latvijai, mazākā – Igaunijai un Igaunijai, kur liela nozīme ir lauksaimniecībai. Savukārt Latvijai tūrisms ir lielākā industrija, un tā diemžēl neatgūsies. Tūristu plūsmas ātra atjaunošanās nav gaidāma," paskaidroja Golubovskis.

Analītiķis brīdināja, ka koronavīrusa pandēmija vilsies vēl ilgi, un liela daļa ieviesto ierobežojošo pasākumu saglabāsies līdz gada beigām.

"Karantīnas pasākumi ieviesti nevis uzvarai pār koronavīrusu, bet gan ar mērķi mazināt veselības aprūpes sistēmas lielo slodzi. Galvenais uzdevums – pastiept pandēmiju ilgāk, apturēt to nav iespējams, ko infekcijas izplatība vairs nav kontrolējama. Nopietni kontroles pasākumi saglabāsies līdz gada beigām visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā, kas pandēmijas apogejā slēdza iekšējās robežas," atzīmēja eksperts.

Viņš uzskata, ka nav pamata cerēt uz pirmskrīzes aktivitāti arī darba migrācijas jomā.

"Atšķirībā no 2008.gada krīzes, kad spēcīgām ekonomikām izdevās labi saglabāties, no pandēmijas cietuši visi. Pakalpojumu sfēra visur sabrukusi vienlīdz lielā mērā. Vecajā Eiropā, kurp peļņā brauks Baltijas iedzīvotāji, būs papilnam pašiem savu bezdarbnieku. Bagāto Eiropas valstu valdības vispirms palīdzēs savējiem, radīs un saglabās darba vietas saviem pilsoņiem. Piemēram, Tramps jau aizliedzis emigrāciju ASV. Nebūs grūti ieviest tamlīdzīgus pasākumus Eiropā – valdības sagraus Eiropas vienotību, kad runa būs par viņu pašu vēlētājiem," teica Golubovskis.

Martā Latvijas valdība ieviesa ārkārtas situācijas režīmu sakarā ar koronavīrusa izplatību. Stingrie ierobežojošie pasākumi un karantīna smagi skāra valsts ekonomiku. Provizoriski aprēķini liecina, ka nepilnu divu mēnešu skaitā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 11 tūkstošiem. Ārkārtas situācijas režīms saglabāsies valstī vismaz līdz 12.maijam.

Голубовский: туризм в Латвии может не пережить кризиса
43
Tagi:
krīze, tūrisms, koronavīruss
Pēc temata
Ekonomists: ES nedos ne centa Baltijas valstu ekonomikas atbalstam
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Divreiz pa 5 eiro: dīkstāves pabalstus ierosina izmaksāt vairākās darbavietās
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas

Mēs maksājam Anglijai par papīru: Pabriks atzina, ka ārkārtas situācijā pietrūks degvielas

4
(atjaunots 09:27 07.08.2020)
Latvija 60% stratēģisko degvielas rezervju glabā savā teritorijā, vē 40% - citās ES valstīs.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina: valsts maksā par papīru, kurā rakstīts, ka tai ir stratēģiskās degvielas rezerves, taču krīzes situācijā, iespējams, neizdosies tās izmantot: tās glabājas "Anglijā, Holandē vai kaut kur citur".

"Mēs esam maksājuši par to, ka mums ir papīrs, ka kaut kur Anglijā, Holandē vai kaut kur citur it kā glabājas Latvijas degvielas rezerves, kuras krīzes situācijā mums varētu piegādāt. Mēs esam "alojušies" un paši sevi mānījuši, jo šādu degvielu krīzes situācijā mēs sev piegādāt nespēsim," Pabriks pastāstīja RīgaTV 24 ēterā.

Ministrs aicināja glabāt Latvijas teritorijā, ja ne 100%, tad vismaz 70-80% degvielas rezerves. Patlaban Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgajiem dokumentiem. Ar ko būs noslēgts līgums, nav zināms.

"Tā būs reāla atbilde jebkurai krīzei, jo mēs paši uz vietas degvielu neražojam, mums būs degviela gan tautsaimniecībai, gan bruņotajiem spēkiem un mēs beigsim maksāt naudu par to kā nav," teica Pabriks.

Vēl vairāk, Ministru kabinetā pieņemts lēmums, ka katrai valsts ministrijai ir jāiesniedz saraksts ar precēm, kas viņuprāt krīžu gadījumā valstij būtu jāuzglabā, pastāstīja Pabriks.

"Mums šis saraksts ir un mēs mēģināsim rūpēties par to, lai valstij būtu līdzekļi par ko to visu sagādāt, ja nāktu dažāda veida krīzes," secināja ministrs.

Naftas produktu (dīzeļdegvielas un benzīna) rezervju radīšanai un uzturēšanai valsts tērē apmēram 14 miljonus eiro gadā. Tāda ir Eiropas Savienības prasība: visām dalībvalstīm jābūt rezervē tādam naftas produktu daudzumam, lai tās varētu nodrošināt iekšējo patēriņu 90 dienu laikā.

Patlaban Latvija iepērk šo pakalpojumu privātos uzņēmumos. Valsts stratēģiskās degvielas rezerves, kas var ievajadzēties krīzes situācijā, glabājas deviņu uzņēmumu bāzēs: Pirmais, Circle K Latvia, RDZ Energy, Ventbunkers, Okseta, Baltic Petroleum, Vitol, Gunvor un Mercuria Energy Trading. Līgumi ar šiem uzņēmumiem beidzas šogad.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija varētu uzbūvēt lielu naftas bāzi valsts stratēģiskās degvielas rezerves glabāšanai. Tā varētu izmaksāt aptuveni 160 miljonus eiro. Viena no vietām, kur būtu iespējams glabāt stratēģisko degvielas rezervi, ir kara aerodroms Lielvārdē.

4
Tagi:
degviela, Artis Pabriks
Pēc temata
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

4
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

4
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves