Eiro

Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz

42
(atjaunots 09:52 23.04.2020)
Gadījumā, ja tiks ieviests likums par kredītu piedošanu, ieguvēji būs aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, kuri pēdējo 10 gadu laikā tā arī neatgrieza bankām naudu.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Saeimas Budžeta un finanšu komisija iesniegusi parlamentam likumprojektu paketi, kuri paredz parādsaistību atlaišanu, kuras parādījās laikā no 2009. gada krīzes, 13 tūkstošiem cilvēku, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.

Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, patlaban Latvijas iedzīvotāju summārais parāds hipotekārajos kredītos, kas netika atgriezti vēl pirms 10 gadiem, sastāda aptuveni 700 miljonus eiro.

"Likumprojekts šobrīd ir pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijā nepiekrita šī likumprojekta steidzīgumam – arī es. Pagājuši gandrīz desmit gadi, un šobrīd virzīt steidzamā kārtā arī būtu nedaudz dīvaini.

Būs vēl divi lasījumi. Es domāju, runa ir par to, ka tas varētu tikt pieņemts aptuveni pēc diviem mēnešiem.

Kopumā iniciatīvu var nosaukt šādi: tie, kas nevar samaksāt vai ir tik ļoti viltīgi, ka nemaksā, beigu beigās nesamaksās. Runa ir par aptuveni 8 tūkstošiem kredītņēmēju un 5 tūkstošiem cilvēku, kuri bija šo kredītu galvotāji. Tie ir cilvēki, kuri jau ir izgājuši "visus lokus": gan ķīlas atņemšanu, gan ķīlas pārdošanu, gan mēģinājumus šo naudu kaut kādā veidā "izsist" no viņiem, gan vienoties pa labam. Pēc visiem šiem gadiem ir skaidrs, ka, vismaz, bankām piedzīt parādus no šiem cilvēkiem nav izdevies," pastāstīja komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Jānis Āboliņš, Kredītņēmēju asociācijas vadītājs, norādīja, ka "aiz likumprojekta borta" riskē palikt tie parādnieki, kuri jau ir uzsākuši maksātnespējas procesu.

Par "hipotekārā burbuļa" laiku kredītiem Latvijā atcerējās šī gada janvārī, kad ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro piedāvāja izskatīt jautājumu par to, vai var noslēgt mierizlīguma vienošanos ar "Parex banka" bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.

Kredītņēmēju asociācija atbildes kārtā paziņoja, ka valstij jāpiedod bezcerīgie parādi ne tikai bijušajiem "Parex banka" īpašniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šo piedāvājumu atbalstīja arī Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņš uzskata, ka no tā valsts tikai un vienīgi iegūs, jo tas ļautu atgriezt ekonomiskajā apgrozījumā vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, daļa no kuriem pārgāja ēnu ekonomikā vai arī emigrēja.

Problēma, kā saka bankās, ir klientos, kuri vispār nav gatavi kontaktēt: ja cilvēku nav iespējams atrast, tad viņa parādu nevar norakstīt. Un no šīm te izmaiņām bankas sagaida iespēju to darīt vienpusējā kārtībā.

42
Tagi:
parādi, saeima
Pēc temata
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Kredītlikme līdz pat 90%: Latvijā vāc parakstus par kredītu parādu piedziņas ierobežošanu
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

13
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

13
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

15
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

15
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"