Vecrīga

Latvijai it vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem

53
(atjaunots 09:38 24.04.2020)
Dīkstāves pabalstu izmaksāšana ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem biznesam un iedzīvotājiem krīzes apstākļos, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija; taču kritiku izraisījusi to saņemšanas nosacījumi un pieteikumu izskatīšanas ātrums.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Nesen dibinātas un sezonālas kompānijas, kuras šobrīd neatbilst apgrozījuma krituma kritērijam dīkstāves pabalsta saņemšanai, varētu saņemt šādu iespēju – attiecīgu piedāvājumu iesniedza ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Savukārt opozīcijas deputātu iniciatīvu atļaut saņemt dīkstāves pabalstu vairākās darbavietās noraidīja, vēsta Тvnet.lv.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs iesniedza finanšu ministra Jāņa Reira vadītajai darba grupai vairākus piedāvājumus, kuri paredz dīkstāves pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, paziņoja Ekonomikas ministrijā.

Vitenbergs piedāvā precizēt ienākumu samazināšanās kritēriju, lai tas neierobežotu iespējas saņemt pabalstus sezonāliem un ātri augošiem uzņēmumiem. Tāpat ministrs uzskata, ka nedrīkst atteikt pabalsta izmaksu uzņēmuma darbiniekiem, ja pret tā valdes locekli tika piemērots sods.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas nolūkos ministrs piedāvā apspriest uzņēmumu atbalsta modeli, kuri krīzes apstākļos turpina eksportēt produkciju.

Kopumā Vitenbergs novērtēja pabalstu izmaksas statistiku kā dramatisku, jo 40% gadījumu darbinieki saņem atteikumu uzņēmuma neatbilstības dēļ vienam no kritērijiem.

Divi pabalsti – tā ir greznība

Tikmēr vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisija noraidīja opozīcijas deputātu piedāvājumu atļaut cietušo uzņēmumu darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstu vairākās vietās, kopsummā nepārsniedzot likumā jau noteiktos grieztus 700 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve paskaidroja, ka šīs normas ieviešana apgrūtinātu izmaksu administrēšanu, turklāt tam būtu nepieciešams mainīt Ministru kabineta noteikumus.

"Noteikumu grozīšanai nebūtu jābūt par šķērsli uzlabojumu ieviešanai. Mēs redzam, kā tiek grozīti likumi," atbildēja deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Taču vairākums komisijas locekļu noraidīja piedāvājumu.

Latvija nav Vācija

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrozuņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar ienākumu nodokli, un no tā nav jāmaksā sociālās iemaksas. Taču pieteikumus pabalstiem drīkst iesniegt ne visi – pastāv ierobežojumi pēc uzņēmuma nodokļu parāda, apgrozījuma krituma un citi.

Šie kritēriji pastāvīgi tiek pārskatīti un mīkstināti, taču vienalga turpina būt asas kritikas priekšmets, kā arī kopumā varasiestāžu lēnīgums pieteikumu izskatīšanā un līdzekļu izmaksā.

Tā, Saeimas deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja situāciju Latvijā ar Vācijas varasiestāžu rīcību.

"Ārkārtas situācija ilgst jau vismaz 41 dienu (kopš izsludināšanas dienas). Speciāli cīņai ar krīzi veikts aizņēmums 1,8 miljardi eiro, un Valsts kases kontos pašlaik ir ap 2,6 miljardiem eiro. Galvenais valsts atbalsta sniegšanas veids - tā saucamie dīkstāves pabalsti. Līdz vakardienai tie bija izmaksāti par 4,8 miljoniem eiro, apstrādāti 7 472 atbalsta prasītāju iesniegumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopš 27. marta izmaksā pabalstus ar ātrumu ap 192 tūkstoši eiro dienā, apstrādājot aptuveni 299 iesniegumus dienā.

Bet tagad - salīdzinājumam.

Kā informē ziņu aģentūra Bloomberg, Berlīnes mērija izmaksājusi 1,3 miljardus eiro mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem, apstrādājot 140 000 iesniegumus vien DAŽU DIENU laikā. Vācijas galvaspilsētā dzīvo 3,7 miljoni cilvēku, bet visumā var salīdzināt ar Latvijas mērogu. Daudziem uzņēmējiem Berlīnē palīdzība tika sniegta 24 stundu laikā kopš pieteikuma iesniegšanas..." uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Vēl kritiskāks savā Latvijas varasiestāžu rīcības vērtējumā krīzes periodā, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija, bija bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

"Latvijas valdība cīnās ar vīrusu un tā sekām tā, it kā tai būtu vismaz vēl viena tauta rezervē," uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

53
Tagi:
pabalsts, ekonomika, koronavīruss
Pēc temata
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Varbūt nost ar tiem dīkstāves pabalstiem? Petraviča piedāvā tūrismam citu izeju
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

3
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

3
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav