Varbūt nost ar tiem dīkstāves pabalstiem? Petraviča piedāvā tūrismam citu izeju

47
(atjaunots 09:38 24.04.2020)
Tūrisma nozares darba devējiem ir jāaizdomājas, vai nebūs labāk atlaist darbiniekus tagad, nevis turēt viņus divus mēnešus uz dīkstāves pabalstiem, jo nozare neatjaunosies tik ātri, bet tagad viņi varēs meklēt citu darbu un saņemt bezdarba pabalstu, uzskata Petraviča.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Neraugoties uz bezdarba līmeņa izaugsmi Latvijā, iekārtoties darbā joprojām var. Kompānijām, kuras saprot, ka arī pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām tās nespēs ātri atjaunoties, ir jāpadomā – vai ir vērts "marinēt" cilvēkus, paziņoja radio Baltkom ēterā labklājības ministre Ramona Petraviča.

Viņa paziņoja, ka kopš aprīļa sākuma bezdarbnieka statusu ir saņēmuši 8 526 cilvēki, savukārt kopš marta sākuma – 11 tūkstoši, un šī nav krīzes kulminācija.

"Daudzi uzņēmumi turpina strādāt, kāds saņem (dīkstāves – red.) pabalstus. Bet kādam, tieši pretēji, apjomi ir paaugstinājušies, un viņi netiek galā ar piegādēm. Aprīlī vien tika atvērtas 2 645 jaunas vakances. Kopš 12. marta darbu atraduši aptuveni 4000 cilvēku. Neraugoties uz to, mēs gaidām, ka bezdarba līmenis palielināsies. Tādēļ šodien es uzstāšos ar piedāvājumu, kurš atvieglos bezdarba pabalsta saņemšanu," sacīja Petraviča.

Viņa piebilda, ka nav vērts gaidīt, ka līdz ar ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu viss ātri atgriezīsies savās sliedēs, tādu nozaru darbiniekiem, kā tūrisms, viesnīcu serviss, sabiedriskā ēdināšana ir jāgatavojas ilgākai krīzei.

"Mēs negaidām, ka, kolīdz atcels ārkārtējās situācijas režīmu, robežas uzreiz atvērsies, un viesnīcas aizpildīs viesi. Ir jāsaprot, vai ir vērts divus mēnešus "marinēt" cilvēku, apzinoties, ka pēc šiem diviem mēnešiem viņš vienalga ies uz Nodarbinātības valsts aģentūru saņemt bezdarba pabalstu," sacīja ministre.

Iepriekš koalīcijas partijas vienojās pagarināt bezdarba pabalsta izmaksas termiņu tiem cilvēkiem, kuriem tas beidzas koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes periodā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pabalsts būs paredzēts tiem, kam laika posmā, sākot no 12. marta, beidzies bezdarba pabalsta saņemšanas termiņš, taču ārkārtējās situācijas dēļ viņi nav atraduši darbu un nenodarbojas ar saimniecisko darbību. Maksimālais pabalsta apmērs sastādīs 130 eiro, un to varēs saņemt ne ilgāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk par 31. decembri.

Paredzēts, ka šo pabalstu izmaksāšanai būs nepieciešami 21,8 miljoni eiro.

Tāpat iepriekš tika pieņemti likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada 31. decembrim, nezaudējot bezdarbnieka statusu, būs atļauts strādāt īstermiņa darbus četrus mēnešus līdzšinējo divu mēnešu vietā.

47
Tagi:
tūrisms, pabalsts, Ramona Petraviča
Pēc temata
Eksperti: bez Krievijas Baltija var pārdot Ķīnai tikai ķilavas un suvenīrus
Latvijas iedzīvotāji varēs celt kvalifikāciju uz eirofondu rēķina
Latvijas pilsonība ir starp labākajām pasaulē. Taču korupcija un nabadzība zeļ un plaukst
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

11
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

11
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

35
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

35
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi