Sievietes Rīgas ielās

Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ

88
(atjaunots 13:40 22.04.2020)
Pensiju, pabalstu un garantētā minimāla ienākuma apmēri Latvijā liecina par to, ka valstī ir totāla nabadzība, uzskata tiesībsargs Juris Jansons; viņš ir iesniedzis jaunu prasību Satversmes tiesā.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas tiesībsarga birojs paziņoja, ka Satversmes tiesai nosūtīts iesniegums ar prasību atzīt esošo minimālo pensijas līmeni par Satversmei neatbilstošu.

Saskaņā ar tiesībsarga Jura Jansona oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju, minimālais pensijas apmērs Latvijā – 80 eiro mēnesī – neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas tiek pielietots Eiropas Savineībā, minimālajai pensijai valstī ir jāsastāda vismaz 341 eiro mēnesī.

Šī prasība Satversmes tiesā ir kļuvusi jau par piekto tiesībsarga brīdinājumu valdībai attiecībā uz pensijām un citām sociālajām izmaksām. Pirmo tiesībsargs nosūtīja nedaudz vairāk nekā pirms gada – 2019. gada 12. aprīlī, otro – 2. maijā, trešo – 23. maijā. Augustā tika nosūtīts ceturtais pirmstiesas brīdinājums valdībai. Pēc tam Ministru kabinets un Labklājības ministrija izstrādāja plānu pakāpeniskai minimālo pensiju palielināšanai, kurš stājās spēkā 2019. gada 1. oktobrī. No 2020. gada 1. janvāra bāziskā minimālā likme pensiju aprēķinam tika pacelta no 64,03 līdz 80 eiro mēnesī. Cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības minimālo pensiju palielināja no 106,72 līdz 122,69 eiro mēnesī. Labklājības ministre Ramona Petraviča ļoti lepojās ar padarīto darbu, paziņojot, ka valstī ir noticis pēdējo 10 gadu lielākā pensiju palielināšana.

Taču tiesībsargs uzskata notikušo palielinājumu par nepietiekamu. "Lai arī procentuālā izteiksmē 2020. gada minimālās pensijas apmēra palielinājums maldinoši varētu šķist liels, bet absolūtos skaitļos raugoties tas ir niecīgs. Tiesībsarga ieskatā, šis palielinājums ir neatbilstošs nedz Satversmei, nedz Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai, kurai Latvija ir pievienojusies," sacīja Jansons.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja, skaidrojot Sociālās hartas normas, norādīja, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma apmēram, ja tas aizstāj cilvēka ienākumus, jebkurā gadījumā ir jāsastāda vismaz 50% no ienākumu mediānas (Latvijai tie ir 341 eiro mēnesī) uz vienu patērētāju. Taču ja šī summa ir zemāka par 40% no mediānas (Latvijā – 272 eiro mēnesī), tas automātiski liecina par neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijā pat pēc 1. janvāra pensiju palielināšanas, summas 80 un 208,57 ievērojami atpaliek pat no minimālā līmeņa.

Tiesībsargs sniedz sekojošus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus: 65 288 cilvēki (14,5% no kopējā vecuma pensionāru skaita) valstī saņem minimālo pensiju. Labklājības ministrija plaši izreklamētā janvāra pensiju palielināšana skāra vien 10 853 pensionārus, to skaitā 903 invalīdus kopš bērnības.

Pagaidām nav informācijas par vēl vienu tiesībsarga prasību, kuru viņš iesniedza Satversmes tiesai 2019. gada 1. oktobrī. Iesniegumā viņā apstrīdēja valdības noteikumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni valstī atbilstību Satversmei. No 2020. gada 1. janvāra garantētais minimums sastāda 64 eiro. Taču tiesībsargs uzskata, ka "sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus". Jansons piedāvā palielināt garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 367 eiro mēnesī. Tāds bija nabadzības risks valstī 2017. gadā. Labklājības ministrija plānoja no 1. janvāra pacelt minimālo ienākumu līmeni līdz 94 eiro mēnesī, taču budžeta diskusiju gaitā tas samazinājās līdz 64 eiro – līdzšinējo 53 eiro mēnesī vietā.

88
Tagi:
pensija, pensionāri, Jansons, tiesībsargs, tiesa
Pēc temata
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju

Mēs maksājam Anglijai par papīru: Pabriks atzina, ka ārkārtas situācijā pietrūks degvielas

4
(atjaunots 09:27 07.08.2020)
Latvija 60% stratēģisko degvielas rezervju glabā savā teritorijā, vē 40% - citās ES valstīs.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina: valsts maksā par papīru, kurā rakstīts, ka tai ir stratēģiskās degvielas rezerves, taču krīzes situācijā, iespējams, neizdosies tās izmantot: tās glabājas "Anglijā, Holandē vai kaut kur citur".

"Mēs esam maksājuši par to, ka mums ir papīrs, ka kaut kur Anglijā, Holandē vai kaut kur citur it kā glabājas Latvijas degvielas rezerves, kuras krīzes situācijā mums varētu piegādāt. Mēs esam "alojušies" un paši sevi mānījuši, jo šādu degvielu krīzes situācijā mēs sev piegādāt nespēsim," Pabriks pastāstīja RīgaTV 24 ēterā.

Ministrs aicināja glabāt Latvijas teritorijā, ja ne 100%, tad vismaz 70-80% degvielas rezerves. Patlaban Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgajiem dokumentiem. Ar ko būs noslēgts līgums, nav zināms.

"Tā būs reāla atbilde jebkurai krīzei, jo mēs paši uz vietas degvielu neražojam, mums būs degviela gan tautsaimniecībai, gan bruņotajiem spēkiem un mēs beigsim maksāt naudu par to kā nav," teica Pabriks.

Vēl vairāk, Ministru kabinetā pieņemts lēmums, ka katrai valsts ministrijai ir jāiesniedz saraksts ar precēm, kas viņuprāt krīžu gadījumā valstij būtu jāuzglabā, pastāstīja Pabriks.

"Mums šis saraksts ir un mēs mēģināsim rūpēties par to, lai valstij būtu līdzekļi par ko to visu sagādāt, ja nāktu dažāda veida krīzes," secināja ministrs.

Naftas produktu (dīzeļdegvielas un benzīna) rezervju radīšanai un uzturēšanai valsts tērē apmēram 14 miljonus eiro gadā. Tāda ir Eiropas Savienības prasība: visām dalībvalstīm jābūt rezervē tādam naftas produktu daudzumam, lai tās varētu nodrošināt iekšējo patēriņu 90 dienu laikā.

Patlaban Latvija iepērk šo pakalpojumu privātos uzņēmumos. Valsts stratēģiskās degvielas rezerves, kas var ievajadzēties krīzes situācijā, glabājas deviņu uzņēmumu bāzēs: Pirmais, Circle K Latvia, RDZ Energy, Ventbunkers, Okseta, Baltic Petroleum, Vitol, Gunvor un Mercuria Energy Trading. Līgumi ar šiem uzņēmumiem beidzas šogad.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija varētu uzbūvēt lielu naftas bāzi valsts stratēģiskās degvielas rezerves glabāšanai. Tā varētu izmaksāt aptuveni 160 miljonus eiro. Viena no vietām, kur būtu iespējams glabāt stratēģisko degvielas rezervi, ir kara aerodroms Lielvārdē.

4
Tagi:
degviela, Artis Pabriks
Pēc temata
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

4
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

4
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves