Sievietes Rīgas ielās

Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ

37
(atjaunots 13:40 22.04.2020)
Pensiju, pabalstu un garantētā minimāla ienākuma apmēri Latvijā liecina par to, ka valstī ir totāla nabadzība, uzskata tiesībsargs Juris Jansons; viņš ir iesniedzis jaunu prasību Satversmes tiesā.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas tiesībsarga birojs paziņoja, ka Satversmes tiesai nosūtīts iesniegums ar prasību atzīt esošo minimālo pensijas līmeni par Satversmei neatbilstošu.

Saskaņā ar tiesībsarga Jura Jansona oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju, minimālais pensijas apmērs Latvijā – 80 eiro mēnesī – neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas tiek pielietots Eiropas Savineībā, minimālajai pensijai valstī ir jāsastāda vismaz 341 eiro mēnesī.

Šī prasība Satversmes tiesā ir kļuvusi jau par piekto tiesībsarga brīdinājumu valdībai attiecībā uz pensijām un citām sociālajām izmaksām. Pirmo tiesībsargs nosūtīja nedaudz vairāk nekā pirms gada – 2019. gada 12. aprīlī, otro – 2. maijā, trešo – 23. maijā. Augustā tika nosūtīts ceturtais pirmstiesas brīdinājums valdībai. Pēc tam Ministru kabinets un Labklājības ministrija izstrādāja plānu pakāpeniskai minimālo pensiju palielināšanai, kurš stājās spēkā 2019. gada 1. oktobrī. No 2020. gada 1. janvāra bāziskā minimālā likme pensiju aprēķinam tika pacelta no 64,03 līdz 80 eiro mēnesī. Cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības minimālo pensiju palielināja no 106,72 līdz 122,69 eiro mēnesī. Labklājības ministre Ramona Petraviča ļoti lepojās ar padarīto darbu, paziņojot, ka valstī ir noticis pēdējo 10 gadu lielākā pensiju palielināšana.

Taču tiesībsargs uzskata notikušo palielinājumu par nepietiekamu. "Lai arī procentuālā izteiksmē 2020. gada minimālās pensijas apmēra palielinājums maldinoši varētu šķist liels, bet absolūtos skaitļos raugoties tas ir niecīgs. Tiesībsarga ieskatā, šis palielinājums ir neatbilstošs nedz Satversmei, nedz Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai, kurai Latvija ir pievienojusies," sacīja Jansons.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja, skaidrojot Sociālās hartas normas, norādīja, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma apmēram, ja tas aizstāj cilvēka ienākumus, jebkurā gadījumā ir jāsastāda vismaz 50% no ienākumu mediānas (Latvijai tie ir 341 eiro mēnesī) uz vienu patērētāju. Taču ja šī summa ir zemāka par 40% no mediānas (Latvijā – 272 eiro mēnesī), tas automātiski liecina par neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijā pat pēc 1. janvāra pensiju palielināšanas, summas 80 un 208,57 ievērojami atpaliek pat no minimālā līmeņa.

Tiesībsargs sniedz sekojošus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus: 65 288 cilvēki (14,5% no kopējā vecuma pensionāru skaita) valstī saņem minimālo pensiju. Labklājības ministrija plaši izreklamētā janvāra pensiju palielināšana skāra vien 10 853 pensionārus, to skaitā 903 invalīdus kopš bērnības.

Pagaidām nav informācijas par vēl vienu tiesībsarga prasību, kuru viņš iesniedza Satversmes tiesai 2019. gada 1. oktobrī. Iesniegumā viņā apstrīdēja valdības noteikumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni valstī atbilstību Satversmei. No 2020. gada 1. janvāra garantētais minimums sastāda 64 eiro. Taču tiesībsargs uzskata, ka "sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus". Jansons piedāvā palielināt garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 367 eiro mēnesī. Tāds bija nabadzības risks valstī 2017. gadā. Labklājības ministrija plānoja no 1. janvāra pacelt minimālo ienākumu līmeni līdz 94 eiro mēnesī, taču budžeta diskusiju gaitā tas samazinājās līdz 64 eiro – līdzšinējo 53 eiro mēnesī vietā.

37
Tagi:
pensija, pensionāri, Jansons, tiesībsargs, tiesa
Pēc temata
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Kuģis Akademik Cherskiy

Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku

0
(atjaunots 17:37 02.06.2020)
Nododot "Akademik Cherskiy" Samāras Siltumenerģētikas īpašumu fondam, "Gazprom" mazināja sankciju riskus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Kuģis "Akademik Cherskiy", kurš spēj pabeigt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, tagad atrodas Samāras Siltumenerģētikas īpašumu fonda (STIF) īpašumā. Iepriekš par cauruļvadu licēja īpašnieku nekur netika ziņots, savukārt par ekspluatējošo organizāciju tika saukta "Gazprom flot". "Gazprom" uzskata, ka sankciju riski saistībā ar kuģa darbību ir mazināti, raksta RBC.

Saskaņā ar pēdējo publicēto ar "Gazprom" saistīto uzņēmumu sarakstu, 31. martā STIF bija "Gazprom" sastāvā. Fonda dibinātāji bija "Gazprom teploenergo" (51%) un "Gazprom mežregiongaz Samara" (49%). Abas kompānijas ietilpst "Gazprom mežregiongaz" sastāvā. STIF pamatkapitāls sastāda 123 miljonus rubļu, tā pamatdarbība ir nekustamo īpašumu izīrēšana un pārvalde. Marta beigās fonds mainīja pieraksta vietu no Samāras uz Sanktpēterburgu.

Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs, foto no arhīva
из личного архива Сергея Правосудова

Kā izdevumam paskaidroja advokātu kolēģijas Pen&Paper Maskavas biroja vadošais partneris Antons Imennovs, ja tika nolemts padarīt par kuģa īpašnieku STIF, tātad ASV iespējamās sankcijas pret šo juridisko personu skaitās nebīstamas, taču sankciju ietekmē var nokļūt pats kuģis. Informācijas avots pašā "Gazprom" paziņoja, ka "sankciju riski saistībā ar kuģa darbību ir nivelēti".

"Gazprom" iegādājās kuģi 2015. gadā. Kopš 2016. gada kuģis atradies "Gazprom flot" ekspluatācijas pārvaldē, savukārt informācija par cauruļvada licēju bija atrodama kompānijas mājaslapā vismaz līdz 2020. gada februārim, precizē izdevums.

Atgādināsim, ka decembrī Šveices uzņēmums "Allseas" atsauca savus cauruļvadu izbūves kuģus no Baltijas jūras, ņemot vērā sankcijas, ko ASV ieviesa pret kompānijām, kas piedalās projekta īstenošanā.

"Akademik Cerskiy" februārī izgāja no Nahodkas ostas, pēc kā vairākas reizes mainījis kursu. Maija sākumā kuģis ieradās Vācijā. Tagad kuģis atrodas Mukranas ostas akvatorijā Vācijā. Tur atrodas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu loģistikas terminālis.

"Gazprom" izbūvē divus gāzesvadus "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dzīlēs. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall. Gāzesvada būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka KF spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus saviem spēkiem.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Gazprom, Krievija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Vācu ekologi nolēmuši apturēt "Ziemeļu straumi 2"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Mediji: Vācija atteiksies atbrīvot "Ziemeļu straumi 2" no ES direktīvas