Sievietes Rīgas ielās

Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ

178
(atjaunots 13:40 22.04.2020)
Pensiju, pabalstu un garantētā minimāla ienākuma apmēri Latvijā liecina par to, ka valstī ir totāla nabadzība, uzskata tiesībsargs Juris Jansons; viņš ir iesniedzis jaunu prasību Satversmes tiesā.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas tiesībsarga birojs paziņoja, ka Satversmes tiesai nosūtīts iesniegums ar prasību atzīt esošo minimālo pensijas līmeni par Satversmei neatbilstošu.

Saskaņā ar tiesībsarga Jura Jansona oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju, minimālais pensijas apmērs Latvijā – 80 eiro mēnesī – neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas tiek pielietots Eiropas Savineībā, minimālajai pensijai valstī ir jāsastāda vismaz 341 eiro mēnesī.

Šī prasība Satversmes tiesā ir kļuvusi jau par piekto tiesībsarga brīdinājumu valdībai attiecībā uz pensijām un citām sociālajām izmaksām. Pirmo tiesībsargs nosūtīja nedaudz vairāk nekā pirms gada – 2019. gada 12. aprīlī, otro – 2. maijā, trešo – 23. maijā. Augustā tika nosūtīts ceturtais pirmstiesas brīdinājums valdībai. Pēc tam Ministru kabinets un Labklājības ministrija izstrādāja plānu pakāpeniskai minimālo pensiju palielināšanai, kurš stājās spēkā 2019. gada 1. oktobrī. No 2020. gada 1. janvāra bāziskā minimālā likme pensiju aprēķinam tika pacelta no 64,03 līdz 80 eiro mēnesī. Cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības minimālo pensiju palielināja no 106,72 līdz 122,69 eiro mēnesī. Labklājības ministre Ramona Petraviča ļoti lepojās ar padarīto darbu, paziņojot, ka valstī ir noticis pēdējo 10 gadu lielākā pensiju palielināšana.

Taču tiesībsargs uzskata notikušo palielinājumu par nepietiekamu. "Lai arī procentuālā izteiksmē 2020. gada minimālās pensijas apmēra palielinājums maldinoši varētu šķist liels, bet absolūtos skaitļos raugoties tas ir niecīgs. Tiesībsarga ieskatā, šis palielinājums ir neatbilstošs nedz Satversmei, nedz Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai, kurai Latvija ir pievienojusies," sacīja Jansons.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja, skaidrojot Sociālās hartas normas, norādīja, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma apmēram, ja tas aizstāj cilvēka ienākumus, jebkurā gadījumā ir jāsastāda vismaz 50% no ienākumu mediānas (Latvijai tie ir 341 eiro mēnesī) uz vienu patērētāju. Taču ja šī summa ir zemāka par 40% no mediānas (Latvijā – 272 eiro mēnesī), tas automātiski liecina par neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijā pat pēc 1. janvāra pensiju palielināšanas, summas 80 un 208,57 ievērojami atpaliek pat no minimālā līmeņa.

Tiesībsargs sniedz sekojošus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus: 65 288 cilvēki (14,5% no kopējā vecuma pensionāru skaita) valstī saņem minimālo pensiju. Labklājības ministrija plaši izreklamētā janvāra pensiju palielināšana skāra vien 10 853 pensionārus, to skaitā 903 invalīdus kopš bērnības.

Pagaidām nav informācijas par vēl vienu tiesībsarga prasību, kuru viņš iesniedza Satversmes tiesai 2019. gada 1. oktobrī. Iesniegumā viņā apstrīdēja valdības noteikumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni valstī atbilstību Satversmei. No 2020. gada 1. janvāra garantētais minimums sastāda 64 eiro. Taču tiesībsargs uzskata, ka "sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus". Jansons piedāvā palielināt garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 367 eiro mēnesī. Tāds bija nabadzības risks valstī 2017. gadā. Labklājības ministrija plānoja no 1. janvāra pacelt minimālo ienākumu līmeni līdz 94 eiro mēnesī, taču budžeta diskusiju gaitā tas samazinājās līdz 64 eiro – līdzšinējo 53 eiro mēnesī vietā.

178
Tagi:
pensija, pensionāri, Jansons, tiesībsargs, tiesa
Pēc temata
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

15
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


15
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs noliek ziedus pie Uzvaras pieminekļa, foto no arhīva

"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli

27
(atjaunots 12:07 06.05.2021)
Uzvaras dienā, dodoties nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, jāpatur prātā divi ļoti nozīmīgi aspekti, brīdināja bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs neslēpa savu prieku par to, ka izdevies salauzt Rīgas varas pretestību un lēmumu ierobežot piekļuvi piemineklim Rīgas Atbrīvotājiem Uzvaras dienā. Viņš aicināja visus 9. maijā nolikt ziedus pieminekļa pakājē. Savas domas politiķis pastāstīja Facebook.

Atgādināsim, ka 30. aprīlī Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Elīna Trautmane, drošības kontroles iestāžu un citu atbildīgo pašvaldības iestāžu pārstāvji apspriedās par svētku pasākumiem un nolēma ierobežot piekļuvi Uzvaras piemineklim 8. un 9. maijā.

Brīvu piekļuvi piemineklim atbalstīt apsolīja "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība. Vakar LKS informēja, ka viņiem izdevies uzvarēt sadursmē ar Rīgas vadību un nosargāt Uzvaras dienu. Piekļuve Uzvaras piemineklim 9. maijā netiks slēgta, visi, kas to vēlas, varēs nolikt ziedus.

Pie tam LKS lūdz stingri ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, ievērot distanci un neuzkavēties pie monumenta ilgu laiku.

To pašu savā lapā Facebook ieteica arī bijušais Rīgas mērs. Līdztekus epidemioloģiskajām prasībām viņš aicina nepārkāpt sabiedrisko kārtību.

"Divi ļoti svarīgi aspekti. Pirmkārt, lūdzu, ievērojiet visus nepieciešamos ierobežojumus – maskas, distance un tā tālāk. Ir svarīgi neaplipināt vienam otru svētku laikā. Otrkārt, lūdzu, ievērojiet policijas prasības – policisti rūpējas par kārtību un drošību. Arī tas ir ļoti svarīgi svētku laikā," brīdināja Ušakovs.

Atgādināsim, ka 2020. gadā Uzvaras dienā tiem, kuri ieradās ar ziediem pie Uzvaras pieminekļa, neradās nekādas problēmas ar policiju. Cilvēki ievēroja ierobežojošos pasākumus – distancējās un nepulcējās grupās.

27
Tagi:
Latvija, Uzvaras diena, Uzvaras piemineklis, Nils Ušakovs
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
Ierobežojumi nav pieļaujami: Ušakovs aicina "apbērt Uzvaras pieminekli ar ziediem"
Rīga izdomājusi, kā samaitāt Uzvaras dienu: slēgs piekļuvi Uzvaras piemineklim
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu