Sievietes Rīgas ielās

Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ

163
(atjaunots 13:40 22.04.2020)
Pensiju, pabalstu un garantētā minimāla ienākuma apmēri Latvijā liecina par to, ka valstī ir totāla nabadzība, uzskata tiesībsargs Juris Jansons; viņš ir iesniedzis jaunu prasību Satversmes tiesā.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas tiesībsarga birojs paziņoja, ka Satversmes tiesai nosūtīts iesniegums ar prasību atzīt esošo minimālo pensijas līmeni par Satversmei neatbilstošu.

Saskaņā ar tiesībsarga Jura Jansona oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju, minimālais pensijas apmērs Latvijā – 80 eiro mēnesī – neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas tiek pielietots Eiropas Savineībā, minimālajai pensijai valstī ir jāsastāda vismaz 341 eiro mēnesī.

Šī prasība Satversmes tiesā ir kļuvusi jau par piekto tiesībsarga brīdinājumu valdībai attiecībā uz pensijām un citām sociālajām izmaksām. Pirmo tiesībsargs nosūtīja nedaudz vairāk nekā pirms gada – 2019. gada 12. aprīlī, otro – 2. maijā, trešo – 23. maijā. Augustā tika nosūtīts ceturtais pirmstiesas brīdinājums valdībai. Pēc tam Ministru kabinets un Labklājības ministrija izstrādāja plānu pakāpeniskai minimālo pensiju palielināšanai, kurš stājās spēkā 2019. gada 1. oktobrī. No 2020. gada 1. janvāra bāziskā minimālā likme pensiju aprēķinam tika pacelta no 64,03 līdz 80 eiro mēnesī. Cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības minimālo pensiju palielināja no 106,72 līdz 122,69 eiro mēnesī. Labklājības ministre Ramona Petraviča ļoti lepojās ar padarīto darbu, paziņojot, ka valstī ir noticis pēdējo 10 gadu lielākā pensiju palielināšana.

Taču tiesībsargs uzskata notikušo palielinājumu par nepietiekamu. "Lai arī procentuālā izteiksmē 2020. gada minimālās pensijas apmēra palielinājums maldinoši varētu šķist liels, bet absolūtos skaitļos raugoties tas ir niecīgs. Tiesībsarga ieskatā, šis palielinājums ir neatbilstošs nedz Satversmei, nedz Pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai, kurai Latvija ir pievienojusies," sacīja Jansons.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja, skaidrojot Sociālās hartas normas, norādīja, ka minimālajam sociālā nodrošinājuma apmēram, ja tas aizstāj cilvēka ienākumus, jebkurā gadījumā ir jāsastāda vismaz 50% no ienākumu mediānas (Latvijai tie ir 341 eiro mēnesī) uz vienu patērētāju. Taču ja šī summa ir zemāka par 40% no mediānas (Latvijā – 272 eiro mēnesī), tas automātiski liecina par neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijā pat pēc 1. janvāra pensiju palielināšanas, summas 80 un 208,57 ievērojami atpaliek pat no minimālā līmeņa.

Tiesībsargs sniedz sekojošus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus: 65 288 cilvēki (14,5% no kopējā vecuma pensionāru skaita) valstī saņem minimālo pensiju. Labklājības ministrija plaši izreklamētā janvāra pensiju palielināšana skāra vien 10 853 pensionārus, to skaitā 903 invalīdus kopš bērnības.

Pagaidām nav informācijas par vēl vienu tiesībsarga prasību, kuru viņš iesniedza Satversmes tiesai 2019. gada 1. oktobrī. Iesniegumā viņā apstrīdēja valdības noteikumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni valstī atbilstību Satversmei. No 2020. gada 1. janvāra garantētais minimums sastāda 64 eiro. Taču tiesībsargs uzskata, ka "sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus". Jansons piedāvā palielināt garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 367 eiro mēnesī. Tāds bija nabadzības risks valstī 2017. gadā. Labklājības ministrija plānoja no 1. janvāra pacelt minimālo ienākumu līmeni līdz 94 eiro mēnesī, taču budžeta diskusiju gaitā tas samazinājās līdz 64 eiro – līdzšinējo 53 eiro mēnesī vietā.

163
Tagi:
pensija, pensionāri, Jansons, tiesībsargs, tiesa
Pēc temata
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Starptautiskā lidosta Rīga

Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem

4
(atjaunots 13:39 27.10.2020)
Aviokompānijām, kas ar grūtībām izdzīvoja 2020. gada pavasarī un vasaras sākumā, kad valstu robežas bija slēgtas un aviopārlidojumi nenotika, augustā parādījās cerība uz pasažieru plūsmas atjaunošanos, taču tad sākās Covid-19 otrais vilnis.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijas Aviācijas asociācijas pārstāvis Artūrs Kokars pastāstīja, ka aviācijas nozares stāvoklis Latvijā ir bēdīgs, neviens nevarēja prognozēt, ka notiks kaut kas tāds, vēsta BВ.lv.

Viņš konstatēja: ja gada sākumā kāds būtu pareģojis, ka Rīgas lidostas apgrozījums kritīsies par 71%, viņu uzskatītu par traku, neviens to nebūtu ņēmis nopietni. Tomēr tagad, Kokars atgādināja, šie dati uzskatāmi demonstrē stāvokli aviācijas nozarē – tajā iestājusies dziļa krīze.

Asociācijas pārstāvis atzīmēja, ka aviācija nav vienīgā nozare, kas cieš pasažieru trūkuma dēļ. Līdztekus tūrismam zaudējumus cieš viesmīlības bizness. Lai arī gada sākums bija ienesīgs, tālākā dīkstāve izsita pamatu zem kājām, turklāt otrais vilnis, kas tagad plosās valstī, atņēmis jebkādu cerību.

Kokars pauda uzskatu, ka vidējā lejupslīde nozarē šī gada beigās pārsniegs pat 60% un nozares atjaunošanās ilgs vairākus gadus, jo finansiāli nozare ir ļoti novājināta.

Iepriekš vēstīts, ka, pēc lidostas Rīga vadības domām, pasažieru plūsma aviācijā varētu atjaunoties no 2024. gada. Tagad Rīgas lidosta izdzīvo, pateicoties aizvadītajā gadā gūtajai peļņai. Finansējumu, ko valdība piešķīra pavasarī, lidosta nesaņēma, – tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet tai ir jāpierāda, ka nauda tiks atmaksāta piecu gadu laikā. Tagad izraudzīts viens scenārijs, ko šonedēļ iesniegs EK. Bez tam EK mainījusi regulējumu līdzekļu piešķiršanai kapitālsabiedrībām, kas pilnā apjomā pieder valstij.

Martā kompānija airBaltic saņēma valsts atbalstu 150 miljonu eiro apmērā, taču, ja krīze ieilgs, būs nepieciešams papildu pabalsts no valsts puses, skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

4
Tagi:
Latvija, aviosatiksme, aviācijas pārvadājumi
Pēc temata
Latvija airBaltic varētu lūgt valdībai piešķirt vēl līdzekļus, lai izdzīvotu
Latvija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz sešām valstīm
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Saskaņas kongress, Nils Ušakovs. Foto no arhīva

Latvijas prokuratūra lūdz Eiropas Parlamentu atcelt Ušakova deputāta imunitāti

10
(atjaunots 15:29 27.10.2020)
KNAB jautājumā par videonovērošanas iekārtas nelegālu glabāšanu lūdza Ģenerālprokuratūru izvirzīt apsūdzības pret bijušo Rīgas mēru, tagadējo Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Prokuratūra nosūtījusi lūgumu Eiropas Parlamenta lūgumu izskatīt jautājumu par deputāta, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova imunitātes atcelšanu. Tas nepieciešams, lai uzsāktu kriminālvajāšanu, vēsta Latvijas televīzija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Ģenerālprokuratūrai izvirzīt apsūdzību pret bijušo Rīgas mēru, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu sakarā ar videonovērošanas iekārtas nelikumīgu glabāšanu.

Iekārta tika atrasta kratīšanas laikā Ušakova kabinetā 2019. gadā lietas izmeklēšanas ietvaros par kukuļošanu uzņēmuma "Rīgas satiksme" transporta iepirkuma procesā.

Pats Ušakovs pēc kratīšanas pastāstīja savā lapā Facebook, ka atrasta paštaisīta ieraksta iekārta, kas vāļājusies uz plauktiem starp suvenīriem un dažādām dāvanām. Politiķis paskaidroja, ka runa bijusi par līmētu kartona albumu, kurā bija ielīmēta kamera un mikrofons.

Lieta par aizliegto videoiekārtu Ušakova kabinetā bija uzsākta 2019. gada 7. oktobrī un izdalīta no kriminālprocesa par korupciju uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Tikai gadu vēlāk KNAB publicēja pieprasījumu Ģenerālprokuratūrai par apsūdzību izvirzīšanu kādai personai par aizliegtas videonovērošanas iekārtas glabāšanu, kas bijusi maskēta par grāmatu. Mediji uzskata, ka runa ir par Ušakovu.

KNAB "grāmatu" uzskatīja par stratēģiskas nozīmes iekārtu, kas paredzēta operatīvajai darbībai, - par to liecina biroja izplatītā informācija.

Atgādināsim, ka Latvijā tamlīdzīgu iekārtu iegādāšanās, glabāšana un ekspluatācija fiziskām personām ir aizliegta.

Latvijas likumi ir visnotaļ skarbi jautājumā par jebkādu "spiegošanas tehniku": cilvēku, kam pieder suvenīra pulkstenis vai šķiltavas ar iebūvētu diktofonu un kameru, var saukt pie kriminālatbildības (brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem un soda nauda).


10
Tagi:
Ģenerālprokuratūra, Eiropas Parlaments, Ušakovs
Pēc temata
Ušakovs pastāstīja par krimināllietu pret viņu
KNAB veica kratīšanu Rīgas domē
"Nebrīnos, ka pie Rīgas domes piebrauca KNAB "busiņš": Ķirsis par korupciju
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

2
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

2
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā