Tallink, Romantika

Sievietes pirmās izjuta koronavīrusa krīzes triecienu: kas tiek atlaisti visbiežāk

24
(atjaunots 08:43 22.04.2020)
Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi skāra tās Latvijas ekonomikas nozares, kur pirmām kārtām tika nodarbinātas sievietes.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze radījusi nevienlīdzīgu triecienu dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Daudzi skaita zaudējumus, savukārt apgrozījuma palielinājumu varēs fiksēt nedaudz vēlāk. To, kas ir cietis zaudējumu un kas ir ieguvis no "koronakrīzes", centās nosakidrot Neatkarīgā Rīta Avīze

Pirmie upuri

Saskaņā ar VID datiem, ap 13. aprīli visvairāk dīkstāves pabalsta pieteikumu tika saņemts no viesnīcām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (19%), kā arī no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem un autoservisiem (19%). Tā, 11% pieteikumu tika saņemti no izklaides un mākslas nozares uzņēmumiem.

Saskaņā ar CSP datiem par 2019. gadu, pērn Latvijā tika nodarbināti 910 tūkstoši cilvēku, no kuriem 137,6 tūkstoši (15,1%) strādāja vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī autoservisos; 32 tūkstoši (3,5%) strādāja viesnīcās vai sabiedriskajā ēdināšanā; 29 tūkstoši (3,2%) nodarbojās ar administratīvo un apkalpojošo darbu, kas ietver arī tūrisma operatoru darbu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādāja 27,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju (3%).

Viesnīcu biznesā, sabiedriskajā ēdināšanā, mākslas, atpūtas un izklaides nozarē, kā arī tirdzniecībā – nozarēs, kuras visvairāk ir skārusi krīze, – lielākoties strādā sievietes. Saskaņā ar Neatkarīgā aprēķiniem uz CSP datu pamata, sieviešu daļa viesnīcu biznesā un sabiedriskajā ēdināšanā 2019. gadā sasniedza 80%, mākslas un izklaides nozarē – 66%, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un autoservisos – 59%.

Nedz skaidrības, nedz cerības

Krīze skāra gan lielos, gan mazos uzņēmumus. Darbu zaudēja arī stabilu starptautisku kompāniju darbinieki. Tā, AS "Tallink Latvija" jau paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūrai, ka sāk 550 darbinieku kolektīvo atlaišanu. Atlaišana skars pirmām kārtām prāmju "Isabelle" un "Romantika" apkalpojošo personālu, taču darbu zaudēs arī krasta darbinieki Latvijā.

"Skarbā realitāte it tāda, ka mūsu kuģi, kas līdz šim kursēja ar Latvijas karogu, jau mēnesi atrodas dīkstāvē ostā, bet darbinieki atrodas mājās un strādā ierobežotu laiku, saņemot samazinātas algas.

Šobrīd mēs joprojām nezinām, kad situācija varētu mainīties un kuģi kaut daļēji varētu atsākt darbu Baltijas jūrā. Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga‒Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem.

Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darba vietu skaitu," paskaidroja "Tallink Grupa" izpilddirektors Pāvo Nīgene.

Saskaņā ar kompānijas aprēķiniem, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas maršrutā Rīga – Stokholma kursēs viens prāmis, jo pasažieru plūsma nekļūs pietiekami liela divu prāmju aizpildīšanai.

Nakts pirkumi un piegādes slavas stunda

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pircēju skaits samazinājies pat pārtikas lielveikalos. Iedzīvotāji pērk produktus retāk un pavada mazāk laika veikalos, taču viņu pirkumi ir kļuvuši apjomīgāki. Mego veikalu tīkls martā fiksēja pircēju skaita kritumu par 13%, taču vidējā čeka summa palielinājās par 16%.

"Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pircēju pieaugums tika novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita - cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk, kas liecina par pozitīvu tendenci un cilvēku vēlmi doties uz sabiedriskām vietām pēc iespējas mazāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt Mego diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, pircēji steidza iegādāties preces lielā vairumā un ar ilgu derīguma termiņu, taču, sabiedrības uztraukumam samazinoties, krities šādu pirkumu skaits. Novērojams, ka šobrīd cilvēki rūpīgāk plāno pirkumus," pastāstīja Mego valdes loceklis Igors Šihmans.

Savukārt Maxima kopš ārkārtējās situācijas sākuma izjutusi rekordlielu interesi par darba iespējām tajā. Mēneša laikā darbu uzņēmumā uzsāka gandrīz 500 jauni darbinieki, atsevišķās dienās tika noslēgts rekordliels darba līgumu skaits – līdz 40. Vislielākais pieprasījums ir kasieru, krāvēju, zāles darbinieku vakancēm.

Tai pat laikā strauji pieaudzis pieprasījums piegādes pakalpojumiem. Pārtikas veikali nebija gatavi šādam pasūtījumu pieplūdumam, taču ātri mobilizēja spēkus un paplašināja šādu pakalpojumu piedāvājumu. Maxima vienas nedēļas laikā atvēra 33 pasūtījumu saņemšanas punktus veikalos visos Latvijas reģionos. Iespēju pasūtīt produktus tiešsaistē tagad piedāvā arī Mego sadarbībā ar Bolt Food. Ar Bolt Food tagad sadarbojas arī Narvesen, piedāvājot klientiem piegādāt viņiem uz mājām ēdienu un preces, kā arī preses izdevumus.

24
Tagi:
bezdarbs, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (679)
Pēc temata
Retāk iepērkas un vēlas stādīt kartupeļus: ko mainījusi karantīna
Latvijā atkal ir ekonomikas ministrs
Eksperti: atsevišķas profesijas pēc Covid-19 epidēmijas var kļūt nepieprasītas
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

20
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

20
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

35
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

35
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

0
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

0
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu