Aptauja, foto no arhīva

Cik mājās ir vannas istabu un mašīnu ģimenē: vecāki sašutuši par bērnu aptauju skolā

56
(atjaunots 13:00 21.04.2020)
Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nāksies paskaidrot, uz kāda pamata skolā rīko skolēnu anketēšanu, kuras ietvaros tiek piedāvāti jautājumi par vannas istabu skaitu mājās un mašīnu skaitu ģimenē.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Liepājas vidusskolas skolēnu vecāki ir sašutuši par iejaukšanos viņu privātajā dzīvē no pilsētas izglītības pārvaldes puses: bērniem izdalīja anketas ar jautājumiem par televizoru, datoru, telefonu skaitu mājās, kā arī mašīnu skaitu ģimenē. Vecāki vērsās pie deputāta Valērija Agešina, kurš grasās pieprasīt paskaidrojumus Izglītības uz zinātnes ministrijai.

Kādā no forumiem vecāki paziņoja, ka anketu atsūtīja Liepājas vidusskolas mācību daļas pārzinis. Jautājumu vidū bija: cik mājās ir televizoru? cik ģimenē ir automobiļu? cik mājās ir vannas istabu? cik datoru? cik viedtālruņu? cik planšetu?

Vecāki vērsās pēc paskaidrojumiem pie mācību daļas pārziņa, jautājumi tika pāradresēt skolas direktora p.i. Skolas direktora atbilde: pieteikumu anketēšanas veikšanai atsūtīja Lauma Tuča – izglītības lietu speciāliste no kompānijas EDURIO, kas bāzējas Londonā un nodarbojas ar pētījumiem izglītības tehnoloģiju jomā. Pati Tuča paskaidroja viņai zvanījušajam vecākam, ka viņa sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi nodrošināja tikai tehnisko atbalstu šai anketēšanai un izsūtīja to skolu direktoriem. Savukārt tās izstrādātājs un veidotājs ir Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs.

Liepājas Izglītības pārvaldē paziņoja, ka nevar izskaidrot situāciju un pāradresēja jautājumus par šādas anketēšanas likumīgumu Liepājas pedagoģiskā sastāva vadītājai, taču viņa neceļ klausuli.

Rezultātā vecāku iesniegums nonāca pie "Saskaņas" deputāta Valērija Agešina, kurš uzskata, ka šādu anketēšanu var rīkot tikai brīvprātīgā kārtā. Agešins grasās vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu komentēt šo situāciju.

"Saprotu cilvēku sašutumu! Manuprāt, tas ir absolūti pamatots. Tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību (Latvijas Republikas Satversmes 96. pants) mūsu valstī neviens nav atcēlis. Bez šaubām šādu informāciju var pieprasīt VID vai pašvaldība ar mērķi piešķirt personai trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Taču šāda vaida anketu aizpildīšana skolā var būt tikai un vienīgi brīvprātīga lieta! Tikai tādā gadījumā cilvēktiesības netiks pārkāptas. Citādi viss notiekošais ir pretrunā ar veselo saprātu. Mazākajā gadījumā. Kur skatās pilsētas izglītības pārvalde? Tik liels noslēpums ir! Tiesa, redzēt netaisnīgumu un klusēt – tas nozīmē pašam tajā piedalīties. Tādēļ šonedēļ es nosūtīšu oficiālu vēstuli izglītības un zinātnes ministrei ar lūgumu sniegt šādas anketēšanas lietderīguma vērtējumu (par televizoru un automobiļu skaitu ģimenē, kā arī vannas istabu skaitu mājās) izglītības iestādēs Satversmes, Izglītības likuma, Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu skatījumā. Pat ja šādas anketas aizpildīšana ir tikai un vienīgi brīvprātīga lieta," uzrakstīja Agešins savā Facebook lapā.

56
Tagi:
aptauja, skola, Latvija
Pēc temata
Kā izmērīt labklājību: Latvija reitingos un iespaidos
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji nemainīs brīvību pret labklājību
Gada laikā Latvija nav mainījusi pozīciju Valstu labklājības indeksā
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels

4
(atjaunots 08:35 22.01.2021)
Ierobežojošo pasākumu ievērošana varētu palīdzēt novērst jaunu vīrusa štammu izplatīšanos, un būtu pāragri tos atcelt.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Latvijā septiņu dienu periodā samazinājies slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits, taču ierobežojumu atcelšanai nav pamata, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, vēsta Tvnet.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē epidemiologs informēja: septiņu dienu laikā stacionēti 759 cilvēki, par 18% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pacientiem nepieciešama stacionēšana, tāpat nepieņemami liels ir aizpildīto gultasvietu rādītājs.

"Vēl sliktāk ir tas, ka starp šiem stacionāros ievietotajiem pieaug to pacientu skaits, kuriem ir īpaši smags veselības stāvoklis. Pēdējie dati liecina, ka ir virs 90 cilvēkiem, turklāt šiem īpašiem smagā stāvoklī esošiem pacientiem ir nepieciešams ilgāk pavadīt laiku stacionārā," paskaidroja Perevoščikovs.

Epidemiologs atzīmēja, ka citās ES valstīs stingrie pasākumi palīdzējuši mazināt inficēšanās gadījumus, taču, tiklīdz pasākumi tika mīkstināti, tas noveda pie jauna Covid-19 skaita pieauguma.

"Pat Francija ar saviem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem turpina tos ieviest pie tāda saslimstības līmeņa, kas ir divas reizes zemāks nekā patlaban Latvijā. Līdzīgi ir arī Vācijā, kur saslimstība ir divas reizes zemāka nekā patlaban Latvijā," viņš uzsvēra.

Epidemiologi ir noraizējušies arī par jaunu, "lipīgāku" vīrusa štammu parādīšanos Eiropā.

"Tie dramatiskie scenāriji saistībā ar jauno koronavīrusa paveidu ir redzami Īrijā, kur vērojams trešais pacēlums, kas vairākas reizes pārsniedz gan pirmo, gan otro vīrusa pacēlumu. Līdzīgas tendences vērojamas Portugālē, kur, visticamāk, ievests Brazīlijas celms," piebilda Perevoščikovs.

Latvijā jau reģistrēti pieci "britu" vīrusa štamma gadījumi.

Perevoščikovs paskaidroja, ka speciālisti turpina strādāt ar konkrēiem gadījumiem, un piebilda: ļoti iespējams, ka ir vēl nereģistrēti gadījumi.

Speciālists uzskata, ka ierobežojošo pasākumu ievērošana var palīdzēt novērst jauno koronavīrusa štammu izplatību, taču daļa iedzīvotāju vēl joprojām tos neievēro.

Tāpat Perevoščikovs atgādināja veselības ministra Daniela Pavļuta teikto par to, ka ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu valstī varēšot apspriest, ka divu nedēļu kopējā saslimstība saruks no 689 gadījumiem līdz apmēram 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

4
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Koronavīruss meklē jaunu saimnieku: eksperts paskaidroja, kas būs pēc pandēmijas
Covid-19 dēļ Latvijā sākas problēmas ar morgiem
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

26
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

26
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu

Hilarija Klintone pārmet Trampam sakarus ar Putinu. Kāpēc?

0
(atjaunots 08:57 22.01.2021)
ASV atkal meklē "krievu pēdas". Šoreiz uzbrukumā Kapitolijam. Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka tajā ir iesaistīta Krievija.

ASV atkal meklē "krievu pēdas". Šoreiz uzbrukumā Kapitolijam. Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka tajā ir iesaistīta Krievija.

Saskaņā ar leģendu Donalds Tramps šajā dienā sazvanījies ar Vladimiru Putinu. Vai Klintonei ir pierādījumi?

Kāpēc ASV atkal meklē ārpusē attaisnojumus savām problēmām? Un par ko amerikāņu miljardiera bijušo politisko sāncensi iesaukuši par "atriebīgu dāmu"? Atbildes uz šiem jautājumiem – mūsu video.

0