Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai

93
(atjaunots 15:51 20.04.2020)
Darbam pie izglītojošā kanāla piesaistīja bijušo Ilgas Šuplinskas padomdevēju un esošo Izglītības uz zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra palīgu.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš palūdza izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai ("Jaunā konservatīvā partija", JKP) sniegt rakstisku pamatojumu tam, kā tika pieņemts lēmums par projekta "Tava klase" īstenošanu, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".

Premjeru interesē, pēc kādiem kritērijiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atlasīja skolēnu telekanāla veidotājus, kādēļ tas netika uzticēts sabiedriskajai televīzijai, un kādā veidā par projekta izpildītājproducentu kļuva Šuplinskas partijas biedrs Andris Gross.

Izglītojošais telekanāls "Tava klase" uz "ReTV" un "Sportacentrs.com" bāzes uzsāka darbu 6. aprīlī. Saskaņā ar IZM datiem kanāla raidījumus ik dienas skatās aptuveni 240 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Projekta izmaksas ir 365 tūkstoši eiro, 40% no šīs summas aizies iesaistīto pedagogu papildu darba apmaksai, pārējā nauda tiks tehniskajiem partneriem, kas ir iesaistīti filmēšanā, vizuālajā noformēšanā un citos uzdevumos.

Mācību materiālu izveidošanā tika iesaistīti vairāk nekā 70 skolotāju no visas Latvijas, savukārt atbalstu tiem sniedz sabiedrībā pazīstami cilvēki, dziedātāji un mākslinieki. Taču projekta darbā tika iesaistīts arī Gross, kurš iepriekš bija Šuplinskas padomdevējs, bet šobrīd ir JKP Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa, IZM parlamentārā sekretāra, palīgs, kurš arī ieteica Grosu šim projektam.

Lai gan pats Gross par apjomīgo divu mēnešu darbu saņems ne tik daudz – 4 800 eiro pirms nodokļu nomaksas, – pēc premjera domām, daļai sabiedrības var rasties jautājumi. Šajā sakarā pretenzijas jau ir paudusi Latvijas Televīzija. Tur nesaprot, kādēļ LTV nepiedāvāja piedalīties projekta īstenošanā.

Ministres Šuplinskas viedokli "TV3 Ziņas" žurnālistiem noskaidrot neizdevās, jo viņas padomdevēji preses lietās neatrada tam brīvu laiku.

Savukārt Znotiņš žurnālistiem laiku atrada un paskaidroja, ka darbs pie "Tava klase" ir uzticēts Grosam nevis viņa partejiskās piederības, bet gan viņa profesionālo iemaņu dēļ – viņam ir pieredze režisūras darbā kino un aktiermākslā, viņš ir strādājis televīzijā.

Turklāt no visiem, kam tika izsūtīts pieteikums, tikai Gross bija gatavs īstenot šo projektu tik īsā termiņā, tajā apjomā un tajā kvalitātē. Savukārt LTV pieprasīja vairāk nekā nedēļu tikai, lai uzrakstītu scenāriju un šī projekta iespējamo vīziju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konkrētajā gadījumā nesaskata interešu konfliktu.

Visas Latvijas izglītības iestādes kopš 13.. marta koronavīrusa pandēmijas apstākļos pārgāja pie tālmācībām. Ārkārtējās situācijas režīms valstī ir pagarināts līdz 12. maijam, un tas nozīmē, ka, visticamāk, skolēniem nāksies mācīties attālināti līdz mācību gada beigām.

93
Tagi:
skola, Latvija
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

26
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

26
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes