Karantīna Ulbrokā, foto no arhīva

Digitālais cietums, stingra karantīna un armijas mācības: Lindermans par draudiem

56
(atjaunots 12:32 19.04.2020)
Koronavīruss pārvērtīs pasauli par digitālu koncentrācijas nometni? Vai tiks pieņemti stingrāki karantīnas noteikumi Latvijā? Kā izpaužas NATO stulbums? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākās tēmas.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ar koronavīrusa izplatīšanos saistītajā krīzes situācijā, ar ko pašlaik saskārušies cilvēki gandrīz visā pasaulē, jāiemācās atšķirt ļaunprātību no nepieciešamiem soļiem, uzskata publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans. Kopā ar žurnālistu Mihailu Gubinu viņš apspriež aktuālākās šīsnedēļas tēmas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

Petropavlovska nāve

Sestdien, 11. aprīlī pēc smagas slimības viņsaulē aizgājis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis. Līdztekus savai politiskajai un tiesībsarga darbībai viņš iegājis vēsturē kā pirmais cilvēks, kam Latvijas valdība atteicās piešķirt Latvijas pilsonību.

Lindermans pastāstīja, ka pazinis Petropavlovski vairāk nekā 20 gadus. Viņi bieži tikušies, sarunājušies, pārsvarā par politiskiem jautājumiem, lai arī viņiem bija atšķirīgi viedokļi par vēstures procesiem.

"Viņš bija "baltais" krievu patriots, es esmu "sarkanais", taču mūsu domas par situāciju Latvijā sakrita pilnībā. Tajā ziņā, ka mēs šo situāciju sapratām nevis kā labās tautas cīņu ar sliktu valdību, bet gan kā divu sabiedrību starpnacionālo konfliktu. Jurijs uz to vienmēr skatījās ļoti aukstasinīgi," atcerējās Lindermans.

Jautāts par to, kā tika noraidīts Petropavlovska lūgums piešķirt pilsonību, Lindermans uzsvēra, ka pilsonība netika piešķirta vienīgi politisku motīvu dēļ. Petropavlovskis brīvi pārvaldīja latviešu valodu, zināja vēsturi, bija viens no Latvijas integrētajiem krieviem, visu labi saprata.

"Diemžēl Eiropas cilvēktiesību tiesa pieņēma kliedzoši netaisnīgu lēmumu, un pilsonību viņš nesaņēma. Pretējā gadījumā Latvijā, iespējams, būtu parādījies visai spilgts politiķis," nožēloja Lindermans. Starp citu, arī viņam pilsonība netika piešķirta.

Lindermans pats atzīmē, ka viņam atrasta formāla "atruna" – tas, ka viņš gadu nav dzīvojis Latvijā. Tiesā viņš uzvarēja, taču, kad tas notika, jau bija spēkā likums, kas padarīja neiespējamu atteikuma apstrīdēšanu. 

Apsūdzības atceltas

Toties pret Lindermanu Latvijā nenotiks cita tiesa. 2018. gadā toreizējā Drošības policija ierosināja krimināllietu par Rīgā notikušo pasākumu "Vislatvijas vecāku sapulce", kurā tika apspriestas iespējas pretoties skolu latviskošanai.

Šajā pasākumā Lindermans nāca klajā ar runu, kas ļoti nepatika varasvīriem, turklāt bija manīts ar lozungu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku". Arī tas, protams, nepatika.

Galu galā drīz pēc sapulces publicistu sabiedriskā transporta pieturā sagrāba maskoti vīri.

"Kā velni no elles no mugurpuses izlēca četri personāži maskās un bļaudami nogāza mani zemē, iegrūda autobusā, pēc tam piebrauca pie mājas, lai veiktu kratīšanu un demonstratīvi izvilka cauri visam pagalmam. Bija kratīšana, nopratināšana, bija īslaicīgās aizturēšanas izolators, kur pavadīju divas nedēļas. Taču lieta jau kopš sākuma bija no pirksta izzīsta, man pat gribējās, lai tā nokļūtu tiesā, jo apsūdzībai nebija izredžu. Taču, acīmredzot, arī specdienesti saprata, ka viņiem nav izredžu vinnēt. Es domāju, viņi parādīja manu lietu ekspertiem, un eksperti teica – neapkaunojiet sevi, slēdziet ciet," pieļāva publicists.

Galu galā, gan Lindermans, gan pārējie sapulces dalībnieki, pret kuriem bija ierosinātas krimināllietas (starp citu, viņu starpā bija arī LKS līdere Tatjana Ždanoka), saņēma "amnestiju". Lindermans uzskata, ka tā bija specdienestu izgāšanās jau no paša sākuma.

Stingrāka karantīna?

Vienlaikus koronavīrusa epidēmija joprojām satrauc cilvēku prātus un apgrūtina dzīvi visā pasaulē. Zinātnieki Latvijā noskaidrojuši, ka vietējā koronavīrusa forma ir unikāla – tā pārcietusi virkni mutāciju, kas raksturīgas tikai šai teritorijai.

Klīst runas, ka karantīnas pasākumi varētu kļūt vieglāki, taču pieļauj arī stingras izolācijas iespēju. NATO stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā jau gatavo elektronisko platformu. Vai patiešām visi iedzīvotāju dati nokļūs Pentagona datoros?

Sarunā par vīrusa mutācijām Lindermans atzīmēja, ka lasa ārstu publikācijas, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem. Pēc viņu datiem, mutāciju ir daudz, vīruss mainās ne tikai Latvijā. Tas vēlreiz pierāda: tā nav nekāda banāla gripa.

"Es skeptiski vērtēju iespējas pārvērst pasauli par digitālu koncentrācijas nometni. Nevajag samest vienā kaudzē visus aizliegumus. Nevar uzskatīt, ka aizliegums mācīties skolā krievu valodā un šķērsot ielu pie sarkanās gaismas - tas ir viens un tas pats. Pirmajā gadījumā ir ļaunprātīgas darbības ar mērķi iznīcināt krievu sabiedrību, otrajā – vienkārši nepieciešams disciplinārs pasākums," uzsvēra publicists.

Lindermans norāda, ka netic totālai kontrolei, jo no varasiestāžu viedokļa tai nav nekādas jēgas. Varasiestādes izseko tikai šauru cilvēku loku. Pirmais, kam seko jebkurš izlūkdienests, ir otras pašu valsts specdienests – tas izseko konkurentus cīņā par varu, politiķus, kuri ir divu soļu attālumā no kaut kādas varas. Seko, lai savāktu kompromitējošu informāciju.

Specdienesti izseko arī ārpussistēmas opozicionārus, kuri, pēc viņu domām, asā situācijā var uzņemties masu neapmierinātības līdera vietu. Taču tādu ir tikai viens no piecdesmit tūkstošiem. Latvijā viņu ir tikai apmēram 20 cilvēki.

Pārējos neizseko – nav iespējams pat apstrādāt tādu informācijas apjomu.

Vēl vairāk, visi cilvēku dati jau ir varasiestāžu rokās. Cilvēki maksā nodokļus, izmanto viedtālruņus, bankas kartes, tāpat iespējams atdarināt jebkuru dzīvokļa atslēgu, atgādināja Lindermans.

Sliktas mācības

Kamēr konspirologi lipina kopā teorijas, Latvijas organizē NATO mācības Daugavpils novadā, lai arī iepriekš vairāki NBS un NATO kontingenta karavīri jau inficējušies ar koronavīrusu.

Poligonā Daugavpils novadā sapulcējušies 1400 kareivju no dažādām valstīm un strādā, neskatoties uz aizliegumu pulcēties vairāk nekā divatā.

"Tā sakot, atraduši īsto laiku. Es principiāli iebilstu pret Latvijas dalību NATO, taču te jautājums ir cits. Konkrētajā situācijā notiekošais Daugavpilī nav nekas labs. Vīruss nes draudus. Taču NATO pagaidām nav demonstrējusi savas spējas tikt galā ar draudiem, kuri skar visu cilvēki. Viņi taču varētu uzņemties kaut kādus pārvaldes, koordinācijas aspektus, taču pagaidām es to neesmu manījis. Uzskatu, ka šīs mācības ir stulbums. Starp citu, amerikāņi savējos karavīrus uz turieni nelaida," uzsvēra Lindermans.

Pārsteidzoši murgi

Toties amerikāņi varētu saņemt balvu par dezinformāciju. New York Times publicēja Viljama Broda rakstu, kurā autors apsūdz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par melīgas informācijas izplatīšanu par nāvējošām slimībām un uzbrukumiem svarīgiem ASV sabiedriskajiem institūtiem.

Lindermans paskaidroja, ka publikācija patiešām ir komiska: autors apgalvo, ka pats Putins ar kaut kādu savu aģentu starpniecību izplatot melus par to, cik kaitīgas ir vakcīnas, radioviļņi un gēnu inženierija.

"Pārsteidzoši murgi. Tas ir no to trako runām, kuri cīnās gan ar potēm, gan citplanētiešiem. Viņuprāt, kaut kur slēpnī sēž ļaundari, kuri vēlas iznīcināt cilvēci. Tādi trakie ir gan ASV, gan Krievijā, viņu visur ir papilnam. Bet neviens nedrukā viņu murgus New Yourk Times līmeņa presē," piezīmēja publicists.

Lindermans uzkskata, ka tamlīdzīgi izlēcieni nav efektīvi pat aukstā kara apstākļos. Tas vairs nevienu neietekmē.

56
Tagi:
Vladimirs Lindermans, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (723)
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

4
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

4
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

22
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

22
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic