Karantīna Ulbrokā, foto no arhīva

Digitālais cietums, stingra karantīna un armijas mācības: Lindermans par draudiem

56
(atjaunots 12:32 19.04.2020)
Koronavīruss pārvērtīs pasauli par digitālu koncentrācijas nometni? Vai tiks pieņemti stingrāki karantīnas noteikumi Latvijā? Kā izpaužas NATO stulbums? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākās tēmas.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ar koronavīrusa izplatīšanos saistītajā krīzes situācijā, ar ko pašlaik saskārušies cilvēki gandrīz visā pasaulē, jāiemācās atšķirt ļaunprātību no nepieciešamiem soļiem, uzskata publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans. Kopā ar žurnālistu Mihailu Gubinu viņš apspriež aktuālākās šīsnedēļas tēmas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

Petropavlovska nāve

Sestdien, 11. aprīlī pēc smagas slimības viņsaulē aizgājis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis. Līdztekus savai politiskajai un tiesībsarga darbībai viņš iegājis vēsturē kā pirmais cilvēks, kam Latvijas valdība atteicās piešķirt Latvijas pilsonību.

Lindermans pastāstīja, ka pazinis Petropavlovski vairāk nekā 20 gadus. Viņi bieži tikušies, sarunājušies, pārsvarā par politiskiem jautājumiem, lai arī viņiem bija atšķirīgi viedokļi par vēstures procesiem.

"Viņš bija "baltais" krievu patriots, es esmu "sarkanais", taču mūsu domas par situāciju Latvijā sakrita pilnībā. Tajā ziņā, ka mēs šo situāciju sapratām nevis kā labās tautas cīņu ar sliktu valdību, bet gan kā divu sabiedrību starpnacionālo konfliktu. Jurijs uz to vienmēr skatījās ļoti aukstasinīgi," atcerējās Lindermans.

Jautāts par to, kā tika noraidīts Petropavlovska lūgums piešķirt pilsonību, Lindermans uzsvēra, ka pilsonība netika piešķirta vienīgi politisku motīvu dēļ. Petropavlovskis brīvi pārvaldīja latviešu valodu, zināja vēsturi, bija viens no Latvijas integrētajiem krieviem, visu labi saprata.

"Diemžēl Eiropas cilvēktiesību tiesa pieņēma kliedzoši netaisnīgu lēmumu, un pilsonību viņš nesaņēma. Pretējā gadījumā Latvijā, iespējams, būtu parādījies visai spilgts politiķis," nožēloja Lindermans. Starp citu, arī viņam pilsonība netika piešķirta.

Lindermans pats atzīmē, ka viņam atrasta formāla "atruna" – tas, ka viņš gadu nav dzīvojis Latvijā. Tiesā viņš uzvarēja, taču, kad tas notika, jau bija spēkā likums, kas padarīja neiespējamu atteikuma apstrīdēšanu. 

Apsūdzības atceltas

Toties pret Lindermanu Latvijā nenotiks cita tiesa. 2018. gadā toreizējā Drošības policija ierosināja krimināllietu par Rīgā notikušo pasākumu "Vislatvijas vecāku sapulce", kurā tika apspriestas iespējas pretoties skolu latviskošanai.

Šajā pasākumā Lindermans nāca klajā ar runu, kas ļoti nepatika varasvīriem, turklāt bija manīts ar lozungu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku". Arī tas, protams, nepatika.

Galu galā drīz pēc sapulces publicistu sabiedriskā transporta pieturā sagrāba maskoti vīri.

"Kā velni no elles no mugurpuses izlēca četri personāži maskās un bļaudami nogāza mani zemē, iegrūda autobusā, pēc tam piebrauca pie mājas, lai veiktu kratīšanu un demonstratīvi izvilka cauri visam pagalmam. Bija kratīšana, nopratināšana, bija īslaicīgās aizturēšanas izolators, kur pavadīju divas nedēļas. Taču lieta jau kopš sākuma bija no pirksta izzīsta, man pat gribējās, lai tā nokļūtu tiesā, jo apsūdzībai nebija izredžu. Taču, acīmredzot, arī specdienesti saprata, ka viņiem nav izredžu vinnēt. Es domāju, viņi parādīja manu lietu ekspertiem, un eksperti teica – neapkaunojiet sevi, slēdziet ciet," pieļāva publicists.

Galu galā, gan Lindermans, gan pārējie sapulces dalībnieki, pret kuriem bija ierosinātas krimināllietas (starp citu, viņu starpā bija arī LKS līdere Tatjana Ždanoka), saņēma "amnestiju". Lindermans uzskata, ka tā bija specdienestu izgāšanās jau no paša sākuma.

Stingrāka karantīna?

Vienlaikus koronavīrusa epidēmija joprojām satrauc cilvēku prātus un apgrūtina dzīvi visā pasaulē. Zinātnieki Latvijā noskaidrojuši, ka vietējā koronavīrusa forma ir unikāla – tā pārcietusi virkni mutāciju, kas raksturīgas tikai šai teritorijai.

Klīst runas, ka karantīnas pasākumi varētu kļūt vieglāki, taču pieļauj arī stingras izolācijas iespēju. NATO stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā jau gatavo elektronisko platformu. Vai patiešām visi iedzīvotāju dati nokļūs Pentagona datoros?

Sarunā par vīrusa mutācijām Lindermans atzīmēja, ka lasa ārstu publikācijas, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem. Pēc viņu datiem, mutāciju ir daudz, vīruss mainās ne tikai Latvijā. Tas vēlreiz pierāda: tā nav nekāda banāla gripa.

"Es skeptiski vērtēju iespējas pārvērst pasauli par digitālu koncentrācijas nometni. Nevajag samest vienā kaudzē visus aizliegumus. Nevar uzskatīt, ka aizliegums mācīties skolā krievu valodā un šķērsot ielu pie sarkanās gaismas - tas ir viens un tas pats. Pirmajā gadījumā ir ļaunprātīgas darbības ar mērķi iznīcināt krievu sabiedrību, otrajā – vienkārši nepieciešams disciplinārs pasākums," uzsvēra publicists.

Lindermans norāda, ka netic totālai kontrolei, jo no varasiestāžu viedokļa tai nav nekādas jēgas. Varasiestādes izseko tikai šauru cilvēku loku. Pirmais, kam seko jebkurš izlūkdienests, ir otras pašu valsts specdienests – tas izseko konkurentus cīņā par varu, politiķus, kuri ir divu soļu attālumā no kaut kādas varas. Seko, lai savāktu kompromitējošu informāciju.

Specdienesti izseko arī ārpussistēmas opozicionārus, kuri, pēc viņu domām, asā situācijā var uzņemties masu neapmierinātības līdera vietu. Taču tādu ir tikai viens no piecdesmit tūkstošiem. Latvijā viņu ir tikai apmēram 20 cilvēki.

Pārējos neizseko – nav iespējams pat apstrādāt tādu informācijas apjomu.

Vēl vairāk, visi cilvēku dati jau ir varasiestāžu rokās. Cilvēki maksā nodokļus, izmanto viedtālruņus, bankas kartes, tāpat iespējams atdarināt jebkuru dzīvokļa atslēgu, atgādināja Lindermans.

Sliktas mācības

Kamēr konspirologi lipina kopā teorijas, Latvijas organizē NATO mācības Daugavpils novadā, lai arī iepriekš vairāki NBS un NATO kontingenta karavīri jau inficējušies ar koronavīrusu.

Poligonā Daugavpils novadā sapulcējušies 1400 kareivju no dažādām valstīm un strādā, neskatoties uz aizliegumu pulcēties vairāk nekā divatā.

"Tā sakot, atraduši īsto laiku. Es principiāli iebilstu pret Latvijas dalību NATO, taču te jautājums ir cits. Konkrētajā situācijā notiekošais Daugavpilī nav nekas labs. Vīruss nes draudus. Taču NATO pagaidām nav demonstrējusi savas spējas tikt galā ar draudiem, kuri skar visu cilvēki. Viņi taču varētu uzņemties kaut kādus pārvaldes, koordinācijas aspektus, taču pagaidām es to neesmu manījis. Uzskatu, ka šīs mācības ir stulbums. Starp citu, amerikāņi savējos karavīrus uz turieni nelaida," uzsvēra Lindermans.

Pārsteidzoši murgi

Toties amerikāņi varētu saņemt balvu par dezinformāciju. New York Times publicēja Viljama Broda rakstu, kurā autors apsūdz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par melīgas informācijas izplatīšanu par nāvējošām slimībām un uzbrukumiem svarīgiem ASV sabiedriskajiem institūtiem.

Lindermans paskaidroja, ka publikācija patiešām ir komiska: autors apgalvo, ka pats Putins ar kaut kādu savu aģentu starpniecību izplatot melus par to, cik kaitīgas ir vakcīnas, radioviļņi un gēnu inženierija.

"Pārsteidzoši murgi. Tas ir no to trako runām, kuri cīnās gan ar potēm, gan citplanētiešiem. Viņuprāt, kaut kur slēpnī sēž ļaundari, kuri vēlas iznīcināt cilvēci. Tādi trakie ir gan ASV, gan Krievijā, viņu visur ir papilnam. Bet neviens nedrukā viņu murgus New Yourk Times līmeņa presē," piezīmēja publicists.

Lindermans uzkskata, ka tamlīdzīgi izlēcieni nav efektīvi pat aukstā kara apstākļos. Tas vairs nevienu neietekmē.

56
Tagi:
Vladimirs Lindermans, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

7
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

7
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

30
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

30
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!