Kalkulātors

Kreditori ir ļaunatminīgi: kāpēc 300 eiro liela parāda norakstīšana var radīt problēmas

77
(atjaunots 21:23 17.04.2020)
Nelielu kredītu parādu norakstīšana nākotnē var padarīt neiespējamu jauna aizņēmuma saņemšanu vajadzības brīdī – kreditori nepiedod tiem, kuri nav atmaksājuši parādu.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Valdība atbalstījusi ideju norakstīt patēriņa kredītus par summu līdz 5 tūkstošiem eiro noteiktu kategoriju iedzīvotājiem. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kuras locekļus šie grozījumi skars tieši, atzīmēja, ka viņiem tādi norakstīti kredīti nozīmē zaudētu naudu. Un nākotnē cilvēkiem, kuri nav nomaksājuši kredītu, būs ļoti grūti saņemt jaunu aizņēmumu, vēsta LTV7 programma "Šovakar" .

Valdības nesenajā sēdē tika izskatīta Tieslietu ministrijas sagatavoto normatīvo aktu pakete. Saeimā iesniegta iniciatīva atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Projekta autori noskaidroja, ka tādu valstī ir apmēram 140 tūkstoši (uz 400 tūkstošiem strādājošo). Daudziem no viņiem ir parādsaistības jau kopš iepriekšējās krīzes, 2009.gada laikiem. Taču likumdošana neļauj viņiem iziet maksātnespējas procesu, ko vēl nesen bankrots bija pieejams tikai ar parādiem virs 5000 eiro.

Ministrija iesaka atļaut maksātnespējas procedūru arī ar parādiem no 300 līdz 5000 eiro. Administratora pakalpojumu apmaksa gandrīz 1000 eiro apmērā tagad būs lieka, jo procedūra noritēs pie notāra. Maksātnespējas termiņš – divi gadi.

Prcedūra būs pieejama tikai maznodrošinātajiem, turklāt nav plānots norakstīt visus parādus, piemēram, neviens netiek atbrīvots no komunālajiem rēķiniem. Runa pārsvarā ir par ātro kredītu un ar tiem saistīto saistību norakstīšanu. Treškārt, cilvēkam nāksies apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūru un noklausīties finansiālās pratības kursu. Divus gadus notārs sekos, kā klients pilda vienošanās noteikumus, un jebkurā brīdī var atcelt "nodokļu amnestiju".

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paskaidroja, ka resors nevar garantēt, ka cilvēki, kuri iestiguši ātrajos kredītos, nenokļūs no jauna šajā purvā, taču valsts pienākums ir dot iespēju no tā izrauties.

Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija dokumentu vērtē skeptiski, jo kreditoriem tā ir zaudēta nauda.

Tiem, kas izsniedzis šos kredītus, bankas vai citas iestādes, vai tas būtu līgums par preču iegādi ar nomaksu, šos līdzekļus nāksies norakstīt, vērtēja asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Viņš atzina, ka, protams, jāatrod iespēja palīdzēt iedzīvotājiem grūtībās, taču, no otras puses, jāsaprot, ka nākotnē šiem cilvēkiem būs ļoti grūti saņemt jaunu kredītu.

77
Tagi:
aizņēmumi, kredītiestādes, Latvija
Pēc temata
Latvijas varasiestādes var atbrīvot iedzīvotājus no parādiem
Kredītlikme līdz pat 90%: Latvijā vāc parakstus par kredītu parādu piedziņas ierobežošanu
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Georga lentīte, foto no arhīva

Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu

12
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.

Ar otro piegājienu

Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.

Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.

Gandrīz neizpildāms likums

Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).

Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.

"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.

"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.

Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.

Raida signālus

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".

Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.

12
Tagi:
Georga lentīte, Latvija, policija
Pēc temata
Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi – blogera eksperiments
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Vienkāršā fašisma laicīgā hronika: deputāte sadedzināja kleitu Georga lentes krāsās
Protesti ASV, foto no arhīva

Valdība klusē, bet pie Brīvības pieminekļa atbalsta protestus ASV

15
(atjaunots 12:20 06.06.2020)
Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu par protestiem ASV. Bet cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa ar plakātiem "Rasisms – Latvijas problēma".

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. ASV plosās protesta akcijas. Tās sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

Policisti Mineapolē aizturēja vīrieti, ko turēja aizdomās par viltotu banknošu izmantošanu veikalā, uzlika viņam rokudzelžus, nogāza un trijatā piespieda pie zemes, turklāt viens no viņiem uzmina viņam ar ceļgalu uz kakla. Floids vairākas reizes iesaucās, ka viņam trūkst elpas, pēc tam norima. Vēlāk vīrietis mira reanimācijā.

Šis nāves gadījums sadusmoja cilvēkus, sākās protesti un grautiņi. Pēc nekārtību sākuma četri policisti tika atlaisti, viens no viņiem apsūdzēts slepkavībā neuzmanības dēļ. Tomēr demonstrācijas turpinās.

Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu. Valda viedoklis, ka  valdība nevēlas diskreditēt valsti, kas sevi pozicionē teju vai kā pirmo ASV sabiedroto.

Kamēr valdība klusē, ļaudis ir ierunājušies. Piektdien, 5. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā ieradās jaunieši. Organizācija ProtestsYouth nolēmusi atbalstīt protestu dalībniekus ASV ar visā pasaulē izskanējušo lozungu "Black Lives Matter".

Pie tam pasākuma dalībnieki ieradās ar plakātiem, kuri pauda: rasisms – tā ir ne tikai ASV problēma, arī Latvijā diemžēl šis jēdziens nav svešs.

"Rasisms ir arī Latvijas problēma," bija rakstīts uz plakātiem.

Fotogrāfijas un videoieraksti no akcijas vietas ātri izplatījās sociālajos tīklos. Lasītāji pateicās jauniešiem par atbalstu.

Atzīmēts, ka akcijas gaitā ievēroti visi drošības pasākumi ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.

15
Tagi:
Brīvības piemineklis, protesti, Latvija, ASV
Pēc temata
Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

0
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

0
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām