II Vislatvijas vecāku sapulce Rīgā

"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts

76
(atjaunots 17:46 16.04.2020)
Valsts drošības dienests pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas atzinis, ka Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieki nav pārkāpuši likumu, apspriežot krievu skolu aizsardzību. Ko varam secināt par specdienesta darbu un kāpēc lieta nav nonākusi tiesā.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms diviem gadiem Latvijas Valsts drošības dienests ierosināja krimināllietu par iespējamiem likumpārkāpumiem Vislatvijas vecāku sapulcē 2018.gada 31.martā.

VDD ir pārtraucis lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Tādējādi tas demonstrē totālu nekompetenci.

VDD sīkā riebeklība

Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs, bija veltīta cīņai pret vidusskolu pilnu pāriešanu uz latviešu mācību valodu. Tajā piedalījās aptuveni tūkstoš cilvēki no dažādām pilsētām, vairāki desmiti uzstājās ar runām, kurās pamatoja savu viedokli. Citu starpā klātesošos uzrunāja triju bērnu māmiņa Jevgēņija Krjukova no Daugavpils. Viņa spilgti un emocionāli aprakstīja grūtības, ar ko saskārusies viņas vidējā meita – pirmklasniece – pārliekās slodzes dēļ, ko radīja latviešu valoda.

Krjukova aicināja cilvēkus iziet mītiņos un boikotēt skolas, lai nepieļautu mazākumtautību bērnu mācības vienīgi latviešu valodā. VDD saskatīja viņās vārdos iespējamu likuma pārkāpumu un ierosināja lietu.

Krjukova pastāstīja: "Laikam jau viņiem šķita, ka es gribēju sarīkot kaut kādu teroraktu, lai bloķētu skolu darbu. Taču neko tādu es neteicu, bet VDD vienkārši centās visu apgriezt kājām gaisā un parādīt, ka mītiņi esot nelikumīgi, lai arī tas ir absolūti legāls solis."

Par to, ka Krjukova nav darījusi neko nelikumīgu, pārliecinājās arī paši specdienesta izmeklētāji – viņi neatrada sievietes darbībās nozieguma sastāvu un lietu izbeidza, par ko Krjukova tika informēta oficiāli. Taču vēstule viņu pārsteidza, jo izrādījas, ka viņai varēja inkriminēt arī pret valsti vērstas darbības un aicinājumus.

"Kad mani nopratināja, papīros redzēju tikai vienu pantu – "huligānisms", taču izrādījās, ka mani turēja aizdomās par ļoti nopietniem pantiem, man varēja draudēt cietums līdz 8 gadiem," viņa atzīmēja.

Krjukova uzskata, ka tik skaļas apsūdzības vienkārši parādīja izmeklētāju vēlmi sagādāt nepatikšanas, tomēr viņa par to nav īpaši raizējusies – viņa zināja, ka nav vainīga.

"Es sapratu, ka galu galā tur nekas neiznāks, jo tās taču ir pilnīgas muļķības. VDD darbības uzskatīju par muļķīgām, sīkām riebeklībām, kuru mērķis ir sagādāt man zināmas nepatikšanas. Taču nekādas nopietnas sekas, apsūdzību izvirzīšanu vai tiesu negaidīju, jo ir taču skaidrs, ka visa lieta ir baltiem diegiem šūta un galu galā izjuks," apliecināja Krjukova.

Specdienesti izgāzušies

Patiešām, ne tikai Krjukova, bet arī daudzi citi Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieki, pret kuriem VDD centās ierosināt krimināllietu, saņēmuši vēstules par to, ka lieta slēgta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Pazīstamais tiesībsargs Vladimirs Buzajevs situāciju aprakstīja maksimāli saprotami: ar šīm vēstulēm specdienesti "godīgi atzinuši savu izgāšanos", ja nav varējuši sameklēt pierādījumus prokuratūrai.

"Spriežot pēc vienas no tām vēstulēm, kļūst skaidrs, ka VDD veikusi lietas figurantu izteikumu ekspertīzes, tomēr eksperti nav atraduši neko, ko būtu iespējams inkriminēt saskaņā ar uzskaitītajiem pantiem. Aicinājumi sākt agresīvu karu, starpnacionālā nauda kurināšana, darbības pret Latvijas Republiku, apvienošanās organizētā grupā ar mērķi tai kaitēt, aicinājumi pret to, masu nekārtības, par ko minimālais sods ir trīs gadi, un huligānisms. Tātad izmeklētāju fantāzija ir neierobežota," viņš atklāja.

Buzajevs konstatēja, ka viņu nepārsteigtu, ja citā valstī tādas lietas ierosinātājus atceltu no amata par profesionālo nekompetenci, un ar nožēlu norādīja: Latvijā, protams, nekas tamlīdzīgs nenotiks. Taču tas, ka nekādu nozieguma sastāvu VDD nav atradis, pēc viņa domām, ir laba zīme. Tas ir tiešs aicinājums kompetentām struktūrām turpināt aktīvu cīņu par savām tiesībām.

"Jā, mūsu specdienesti centās šajā lietā pacelt sevi augstāk par likumu, taču iepriecina, ka tas viņiem nav izdevies," uzsvēra Buzajevs.

Tiesa, viņaprāt, Latvijas specdienesti vienmēr vērsīsies pret visiem, kuri cenšas aizstāvēt mazākumtautību tiesības. Šoreiz viņi nolēmuši atkāpties, taču tas nenozīmē, ka var pārtraukt cīņu par savām tiesībām.

"VDD nolēma, ka protestu potenciāls var pāraugt 2003.gada parauga "skolu revolūcijā", tāpēc centās, neskatoties uz Satversmi, apspiest mūs. (..) Spiediens pret mums būs vienmēr, tomēr, neskatoties uz to, savas tiesības ir jāaizstāv, jo pretējā gadījumā mums vienkārši nebūs tiesību," uzsvēra Buzajevs.

Parazīta fantāzijas

Specdienesti mēģināja sastādīt lietu arī pret sapulces organizatoriem. Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai tika piešķirts apsūdzētās statuss "noziegumā pret valsti" un "noziegumā pret sabiedrisko drošību un sabiedrisko kārtību". Pēc VDD pārliecības, Ždanoka sapulcē minējusi vardarbību, tomēr pēc lingvistiskās ekspertīzes specdienests noprata, ka viņas vārdus nav iespējams kvalificēt kā aicinājumu uz vardarbību.

Лидер партии Русский союз Латвии Татьяна Жданок на Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Partijas "Latvijas Krievu savienība" līdere Tatjana Ždanoka Vislatvijas vecāku sapulcē

Ždanoka atgādināja, ka savā uzrunā viņa, gluži pretēji, iebildusi pret vardarbību, tomēr, spriežot pēc visa, VDD bija vajadzīgs tikai iegansts spiedienam pret politiķi.

"No vienas puses, šī lieta ir nepārprotams spiediens pret visiem aktīvistiem, bet no otras – tā ir iespēja likumīgi novērot. Noklausīties telefona sarunas un pārbaudīt saraksti.

Tomēr viņi nolēma pat nenovest lietu līdz prokuratūrai, jo saprata, ka tiesā tā izjuks un iznāks liels skandāls," viņa pieņēma.

VDD vēstulē viņas uzmanību piesaistīja frāze par to, ka aktīva pretošanās izglītības reformai no nereģistrētās organizācijas "Krievu skolu aizstāvības štābs" puses ir lielākā mērā jāuzskata par Krievijas interešu realizāciju, nevis savu demokrātisko tiesību realizāciju.

"Tas ir šausmīgi, - viņa teica. – Saskaņā ar to iznāk, ka ungāri Rumānijā rīkojas Ungārijas interesēs, ziedri Somijā rīkojas Zviedrijas interesēs un tā tālāk."

Politiķe atzīmēja specdienestu izkropļoto loģiku – saskaņā ar to visi latvieši neapšaubāmi rīkojas Latvijas interesēs, lai arī viņi būtu zagļi, korumpēti vai nekompetenti vadītāji. Tādai pieejai ir jāstājas pretī.

Līdzīgu viedokli pauž arī Miroslavs Mitrofanovs – viņš paziņoja, ka LKS pieprasīs no VDD atklāt pseidoeksperta uzvārdu, kurš sniedzis tamlīdzīgu slēdzienu.

"VDD ir jānosauc parazīts, kurš par valsts naudu sniedz slēdzienu, ko veido patiesībai neatbilstošas viņa paša fantāzijas," viņš secināja.

Евродепутат Мирослав Митрофанов на Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs Vislatvijas vecāku sapulcē
76
Tagi:
Drošības dienests, krievu skolas, Latvija
Pēc temata
Bērnus neatdosim: krievi aizstāv dzimto valodu
Pasaule pret diskrimināciju Latvijā: Briselē notika akcija pret vardarbīgo asimilāciju
Ždanoka: nevar pieļaut, lai valdība ļaunprātīgi izmantotu ārkārtas situāciju
"Ļaunums un trulums ir viņu vadmotīvs": latviešus šokē latviešu skola

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

3
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

3
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

9
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

9
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4