Nabadzība. Foto no arhīva

Dīkstāves pabalstu nesaņems: viesnīcas Marriott Riga darbinieki paliek bez naudas

89
(atjaunots 15:43 16.04.2020)
Kārtējā viesnīca, kas cietusi Covid-19 krīzes rezultātā, palikusi bez valsts atbalsta – bez dīkstāves pabalsta varētu palikt aptuveni 70 cilvēki.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Sakarā ar ārkārtas epidemioloģisko situāciju Latvijas valdība īsteno pasākumus ar mērķi atbalstīt biznesu un makroekonomiku, kā arī valsts iedzīvotājus.

Taču daudzi cilvēki, kuri vēlētos saņemt dīkstāves pabalstu, neatbilst Finanšu ministrijas izstrādātajām normām.

Kārtējo izmisuma kliedzienu publicējusi firmas "Legendhotels Latvija" darbiniece. Šis uzņēmums ir viesnīcas "Marriott Riga" operators.

Olga Presa pastāstīja, ka viesnīca jau divkārt iesniegusi VID pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksai, taču atkal saņēmusi atteikumu. Savu sašutumu viņa pauda Facebook.

"Jaunās viesnīcas AC Hotel by Marriott Riga darbiniekiem ir liegta iespēja saņemt dīkstaves pabalstus, neskatoties uz to, ka uzņēmums godīgi maksā nodokļus kopš 2009. gada, nav neviens parāds un vispārīgi tas ir viens no labākajiem darba devējiem viesmīlības nozarē Rīgā!" raksta Olga.

Otro atteikumu viesnīcas darbinieki saņēmuši tieši pirms Lieldienu brīvdienām, 9.aprīlī.

Lēmumu ierēdņi motivēja ar to, ka 2020.gada martā uzņēmumam nav fiksēts apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar 2019.gada martu.

Nestandarta gadījums

Izrādās, lieta tāda, ka mainījies viesnīcas operators, tāpēc no 2018.gada janvāra līdz 2019.gada jūnijam viesnīca (agrākā viesnīca "Alberts) bija slēgta renovācijai un tikai jūnijā uzņema jaunos viesus ar jauno zīmolu – AC Hotel by Marriott Riga. Jaunajā viesnīcā ieguldīts liels darbs un līdzekļi, raksta Olga. Tā ir viena no lielākajam viesnīcām Rīgā – tajā ir 239 numuri un 4 konferenču zāles.

"Viesnīcā strādā aptuveni 70 darbineki, kas ir augstas klases profesionāļi. Uzņēmumam nav nodokļu parādu un par absolūti visiem darbiniekiem tiek maksāti visi nodokļi pilnā apjomā. 2020. gada 12. martā Latvijā tika izsludināta ārkātējā situācija un slēgtas robežas. Līdz ar to, viesnīcas pakalpojumi vairs nebija pieprasīti un viesnīcas vadība bija spiesta pieņemt lēmumu par dīkstāvi un viesnīcas aizvēršanu. Sākot no 2020. gada 17. marta AC Hotel by Marriott Riga durvis ir ciet un netiek apkalpots neviens viesis," apliecināja viesnīcas darbiniece.

Taču pabalsta lūgums tika noraidīts, jo ierēdņi nesaskatīja apgrozījuma kritumu, salīdzinot šo gadu ar pērnā gada martu, kad viesnīca vispār bija slēgta.

Lai arī 2.aprīlī Ministru kabineta normas tika papildinātas ar punktu, kas nosaka: uzņēmumiem,  kas dibināti no 2019.gada 1.marta līdz 31.decembrim, ienākumu samazinašanās tiek rēķināta no vidējā ienākuma nostrādātajos mēnešos, tomēr viesnīcai "Marriott Riga" tik un tā atteica, jo firma "Legendhotels Latvija" dibināta 2019.gada 2.aprīlī, vēstīja Olga.

"Šī situācija noteikti neiederās standarta protokolos un tai ir jābūt izskatītai individuāli. AC Hotel by Marriott Riga ir kvalitatīvs viesmīlības produkts, kas ir nozīmīgs Rīgas tūrisma eksportam," ir pārliecinata viesnīcas darbiniece.

Atteikumu skaits pieaug

Olgas Presas izmisīgā publikācija piesaistīja uzmanību – Facebook lietotāji to pārpublicējuši gandrīz 200 reizes, komentāros lasāmi citu "nelaimes biedru" stāsti.

"Tāda pati problēma! Restorānam MUUSU arī atteica. Identisks stāsts ar martā salīdzināšanas protokolu. Mēs gaidījām un cerējām 1.mēn. Šodien pēdējie tika atbrivoti lai rītdien papildināt bezdarbnieku pulku. Un vēl vienu mēnesi jāgaida kad pārskaitīs kādu naudu. Paldies mūsu valdībai par atbalstu," sarkastiski pateicās Alvins Matisans.

""Olivers" restorāns - tāda pati situācija. Marta mēnesī kase bija augstāka nekā februārī. Visi darbnieki atbrīvoti…" pavēstīja Olga Kļimenko.

Starp lasītājiem bija arī leģendārās viesnīcas "Hotel Roma" darbinieks – stāsts par to izskanēja starp pirmajiem. Viesnīcas vadītāja Linda Mūrniece pastāstīja, ka uzņēmums nesaņems valsts atbalstu, tāpēc viņa spiesta sākt likvidācijas procesu.

"Mūsu viesnīcai arī atteica, bet pagājušo gadu VID piešķīra bronzas statusu par godprātīgu nodokļu nomaksu. Secinājums ir viens: es neticu šai valstij un šai zagļu valdībai, kura piešķirtos 4 miljardus eiro tērē pēc saviem ieskatiem. VID, acīmredzams, uzskata, ka visi nomaksātie nodokļi ir VID privātais maks! Un rodas jautājums, kāda velna pēc es maksāju šai valstij nodokļus, kad vajadzīgs valsts atbalsts, to reāli neviens nesaņem!" bija sašutis Rolands Bērītis.

Iespēja

Koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīris uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, taču ne uzņēmumu valdes locekļi.

VID patur tiesības neizmaksāt dīkstāves pabalstu, ka uzņēmums nav paredzētajā termiņā iesniedzis gada atskaiti, tam ir nodokļu parādi vai tas pasludināts par maksātnespējīgu.

Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam. Šobrīd VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 3,351 milj. eiro apmērā.

Pieteikumus dīkstāves pabalsta saņemšanai par laiku no 14. līdz 31.martam uzņēmumiem jāiesniedz EDS sistēmā līdz šī gada 25.aprīlim. Vēlāk tas būs jādara līdz nākamā mēneša 25.datumam.

89
Tagi:
koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

2
(atjaunots 10:58 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

2
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ātras palīdzības mašīna, foto no arhīva

"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā

10
(atjaunots 09:50 23.10.2020)
Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par vienu no koronavīrusa upuriem Latvijā pagājušajā nedēļā kļuva 34 gadus vecā Liene Liepa, kura strādāja par Talsu novada Bāriņtiesas vadītāja vietas izpildītāju. Tika ziņots, ka sākumā Covid-19 tika atklāts Liepas tēvam. Meitai nācās apglabāt tēti. Pēc tam arī viņa pati saslima.

Rus.tvnet.lv ar atsauci uz TV3 Ziņas vēsta, ka mirušo sievietes un viņas tēva radinieki ir šokēti un apšauba palīdzības kompetenci, kuru sniedza Latvijas medicīnas sistēma.

Viens no ģimenes locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms, elektroniskajā vēstulē uzrakstīja, ka nesaprot, kā noritēja ārstēšana.

Ātrā palīdzība atteicās braukt

Pēc viņa sacītā, kad radiniekam pēkšņi pacēlās temperatūra un viņš sajutās slikti, ātrā palīdzība atteicās pie viņa braukt. Tur paziņoja, ka, ja viņam nav tāda simptoma kā gaisa trūkums, tad nekā ārkārtīga situācijā nav. Beigās vīrietis tomēr tika nogādāts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Taču viņu neizdevās glābt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) centās sniegt savu notikušā skatījumu. Tur apstiprināja, ka ātrā palīdzība patiešām sākumā atteicās izbraukt pie pacienta, jo pēc sarunas ar viņu tur nolēma, ka stāvoklis nav tik nopietns.

Taču, kā norādīja NMPD vadītāja Liene Cipule, vīrietim bija veselības problēmas, par kurām zināja ģimenes ārsts. Un viņam, pēc viņas sacītā, pašam bija jāpiezvana ātrajai palīdzībai un jāapraksta situācija. Tad mediķi atbrauktu uz izsaukumu uzreiz.

Tāpat Cipule nepiemirsa atzīmēt, ka pacients tomēr nokļuva slimnīcā, kur pavadīja vēl piecas dienas, līdz viņš nomira. Acīmredzot, tādā veidā viņa centās pateikt, ka ārsti izdarīja visu iespējamo viņa glābšanai un nesavlaicīga mediķu ierašanās nekļuva izšķiroša.

Rīga atteica

Taču visas šausmas ir tajā, ka pēc tēva nomira viņa 34 gadus vecā meita. Viņa veica koronavīrusa testu nākamajā dienā pēc tam, kad sajuta simptomus – iesnas un klepus. Ģimenes ārste ieteica viņai palikt mājās, dzert zāles un tēju. Nākamajā dienā sieviete uzzināja, ka viņai ir apstiprinājies Covid-19.

Sekojot ģimenes ārsta rekomendācijām, sieviete nedēļu ārstējās mājās. Taču svētdien nonāca Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, kur viņai atklāja abpusējo pneimoniju. Ārstēšanās gaitā pacientes veselībā tika atzīmēta uzlabošanās. Un pēc tam viss strauji pasliktinājās un pacientei iestājās smaga slimības gaita, turpina stāstu sievietes radinieks.

Savā vēstulē viņš norāda, ka uzdeva Ventspils slimnīcai jautājumu par to, kāpēc pacienti savlaicīgi nepārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa varētu saņemt palīdzību, kas atbilst viņas slimības gaitai. Taču slimnīcā viņam atbildēja, ka "pusdienu zvanīja un cīnījās, lai viņu paņem uz Rīgu, taču Rīga negribēja viņu pieņemt".

Beigās sievieti tomēr aizveda uz Infektoloģijas centru. Pēc dažām dienām viņa nomira.

Atbilstoši instrukcijām

Tiek atzīmēts, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grīnberga paziņoja, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu aizsardzību, un likumu par pacientu tiesībām, nekomentēs notikušo.

Specializētajā medicīnas centrā, kurš atrodas NMPD pārraudzībā un koordinē slimnīcu sadarbību īpaši nopietnos gadījumos, paziņoja, ka no Rīgas puses nebija atteikšanās no pacientes stacionēšanas.

NMPD vadītāja paskaidroja, ka viss tika veikts atbilstoši Specializētā medicīnas centra nospraustajam algoritmam. Tika saņemts paziņojums par nepieciešamību transportēt pacienti uz Rīgu un stundas laikā viņa bija nogādāta Infektoloģijas centrā speciālā kapsulā.

Savukārt Infektoloģijas centrā, atsaucoties uz instrukcijām, apgalvo, ka lēmums par pārvešanu tiek pieņemts NMPD. No turienes viņiem piezvanīja un paziņoja, ka nogādās pacientu.

Neskatoties uz to, ka visi dienesti it kā rīkojušies atbilstoši instrukcijām, NMPD vadītāja tomēr atzīst, ka divu ģimenes locekļu nāves – tas ir pamats izanalizēt ārstu sadarbību un darba kvalitāti reģionos. Iespējams, mācības, kas ir gūtas no šīs traģēdijas, palīdzēs izglābt citas dzīvības Latvijā.

10
Tagi:
medicīna, mediķi, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19