Studenti, foto no arhīva

Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni

23
(atjaunots 18:05 15.04.2020)
Eksaminācijas sesijas pamata periods 12. klašu audzēkņiem tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, eksāmeni 9. klasēs notiks 16. un 17. jūnijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Divpadsmito klašu skolēni šogad varēs kārtot tikai trīs obligātos centralizētos valsts eksāmenus, savukārt izvēles eksāmeni nebūs obligāti, paziņoja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.

Mācību stundas 9. un 12. klašu skolēniem beigsies 15. maijā. Līdz eksāmenu sākumam skolēni varēs gatavoties tiem un konsultēties ar skolotājiem.

Eksāmenus šogad kārtos 17 tūkstoši 9. klašu skolēnu, 12 tūkstoši 12. klašu skolēnu un 7 tūkstoši profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.

Eksaminācijas sesijas pamata periods 12. klašu audzēkņiem tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, savukārt absolventiem, kuri nevarēs nokārtot eksāmenus šajā laikā, paredzēts papildu termiņš no 9. līdz 30. jūlijam.

Lai iegūtu atestātu par vidējās izglītības iegūšanu, skolu absolventiem obligāti ir jānokārto centralizētie valsts eksāmeni: svešvaloda, latviešu valoda un matemātika. Izvēles eksāmeni nebūs obligāti, taču skolas drīkst rīkot tos skolēniem, kuriem šo eksāmenu rezultāti ir nepieciešami, lai iestātos augstskolās.

Devīto klašu skolēniem piedāvāts kārtot rakstisko kombinēto eksāmenu saīsinātā apjomā, kurā tiks iekļauti uzdevumi mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens notiks 16. un 17. jūnijā.

Skolēniem būs jākārto arī mutiskais eksāmens izvēlētājā svešvalodā. Nacionālo mazākumtautību skolu audzēkņiem būs jākārto kombinēts eksāmens latviešu valodā.

Konkrēti eksāmenu datumi tiks nosaukti šonedēļ.

Eksāmeni 9. un 12. klasēs daļēji var notikt attālināti, taču pilnībā pāriet pie tiešsaistes eksāmeniem izglītības sistēma nav gatava, paziņoja Latvijas Televīzijas intervijā izglītības un zinātnes ministrija Ilga Šuplinska.

"Mēģināsim saprast, ja nenotiek ārkārtējās situācijas pagarinājums, tad tiek plānots klātienes eksāmens, kur daļēji attālināti būs vērtēšana – mutiskā daļa un lielākoties arī rakstiskā daļa," paskaidroja Šuplinska.

Daudzās skolās nav problēmu ar epidemioloģiski drošu eksāmenu nodrošināšanu, taču ar to pastāv grūtības lielākajās ģimnāzijās un tehnikumos.

"Šobrīd atrast risinājumu, ka pilnīgi viss eksāmenu process notiek attālināti, principā tam nav gatava izglītības sistēma. (…) Problēma tajā apstāklī – lai nodrošinātu drošību brīdī, kad eksāmens tiek pildīts, nepieciešama arī kamera un austiņas," paskaidroja ministre.

Taču Šuplinska neizslēdz iespēju, ka eksāmeni daļēji varētu tikt rīkoti attālināti:

"Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, kur digitālā pratība ir izšķiroša," sacīja viņa.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzstājās ar aicinājumu nerīkot skolas eksāmenus, bet gan izlikt skolēniem gada vērtējumu un izmantot to uzņemšanai augstskolās.

23
Tagi:
skola
Pēc temata
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Ždanoka: nevar pieļaut, lai valdība ļaunprātīgi izmantotu ārkārtas situāciju
Kad Latvija paspējusi atteikties no cilvēktiesību ievērošanas? Iedzīvotājiem ir pielēcis
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

6
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

6
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

1
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

1
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes