Studenti, foto no arhīva

Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni

29
(atjaunots 18:05 15.04.2020)
Eksaminācijas sesijas pamata periods 12. klašu audzēkņiem tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, eksāmeni 9. klasēs notiks 16. un 17. jūnijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Divpadsmito klašu skolēni šogad varēs kārtot tikai trīs obligātos centralizētos valsts eksāmenus, savukārt izvēles eksāmeni nebūs obligāti, paziņoja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.

Mācību stundas 9. un 12. klašu skolēniem beigsies 15. maijā. Līdz eksāmenu sākumam skolēni varēs gatavoties tiem un konsultēties ar skolotājiem.

Eksāmenus šogad kārtos 17 tūkstoši 9. klašu skolēnu, 12 tūkstoši 12. klašu skolēnu un 7 tūkstoši profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.

Eksaminācijas sesijas pamata periods 12. klašu audzēkņiem tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, savukārt absolventiem, kuri nevarēs nokārtot eksāmenus šajā laikā, paredzēts papildu termiņš no 9. līdz 30. jūlijam.

Lai iegūtu atestātu par vidējās izglītības iegūšanu, skolu absolventiem obligāti ir jānokārto centralizētie valsts eksāmeni: svešvaloda, latviešu valoda un matemātika. Izvēles eksāmeni nebūs obligāti, taču skolas drīkst rīkot tos skolēniem, kuriem šo eksāmenu rezultāti ir nepieciešami, lai iestātos augstskolās.

Devīto klašu skolēniem piedāvāts kārtot rakstisko kombinēto eksāmenu saīsinātā apjomā, kurā tiks iekļauti uzdevumi mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens notiks 16. un 17. jūnijā.

Skolēniem būs jākārto arī mutiskais eksāmens izvēlētājā svešvalodā. Nacionālo mazākumtautību skolu audzēkņiem būs jākārto kombinēts eksāmens latviešu valodā.

Konkrēti eksāmenu datumi tiks nosaukti šonedēļ.

Eksāmeni 9. un 12. klasēs daļēji var notikt attālināti, taču pilnībā pāriet pie tiešsaistes eksāmeniem izglītības sistēma nav gatava, paziņoja Latvijas Televīzijas intervijā izglītības un zinātnes ministrija Ilga Šuplinska.

"Mēģināsim saprast, ja nenotiek ārkārtējās situācijas pagarinājums, tad tiek plānots klātienes eksāmens, kur daļēji attālināti būs vērtēšana – mutiskā daļa un lielākoties arī rakstiskā daļa," paskaidroja Šuplinska.

Daudzās skolās nav problēmu ar epidemioloģiski drošu eksāmenu nodrošināšanu, taču ar to pastāv grūtības lielākajās ģimnāzijās un tehnikumos.

"Šobrīd atrast risinājumu, ka pilnīgi viss eksāmenu process notiek attālināti, principā tam nav gatava izglītības sistēma. (…) Problēma tajā apstāklī – lai nodrošinātu drošību brīdī, kad eksāmens tiek pildīts, nepieciešama arī kamera un austiņas," paskaidroja ministre.

Taču Šuplinska neizslēdz iespēju, ka eksāmeni daļēji varētu tikt rīkoti attālināti:

"Mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, kur digitālā pratība ir izšķiroša," sacīja viņa.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzstājās ar aicinājumu nerīkot skolas eksāmenus, bet gan izlikt skolēniem gada vērtējumu un izmantot to uzņemšanai augstskolās.

29
Tagi:
skola
Pēc temata
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Ždanoka: nevar pieļaut, lai valdība ļaunprātīgi izmantotu ārkārtas situāciju
Kad Latvija paspējusi atteikties no cilvēktiesību ievērošanas? Iedzīvotājiem ir pielēcis
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

20
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

20
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

27
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

27
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos