Meitene ar klēpjdatoru

Deviņi tūkstoši pusotra mēneša laikā: Latvijā notiek kolektīvās atlaišanas

41
(atjaunots 09:49 15.04.2020)
Latvijā paātrinājusies bezdarba izaugsme – aprīlī palielinājums par 5510 cilvēkiem, turklāt samazinās vakanču skaits.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Aprīlī vismaz 5510 Latvijas iedzīvotāji zaudējuši darbu, kopumā bezdarbnieka statuss valstī šobrīd ir 67 037 cilvēkiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, raksta Latvijas Avīze.

Nedēļas laikā kopš 6. aprīļa bezdarbnieku skaits pieauga par 2866 cilvēkiem.

Kopš marta vidus ir saņemti paziņojumi par 4118 darbinieku kolektīvo atlaišanu no 28 darba devējiem.

Paziņojumi par atlaišanām tika saņemti no sekojošo nozaru uzņēmumiem: transports un uzglabāšana, apkalpošana un administrēšana, tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, atkritumu pārstrādes un sanācijas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārstrādes rūpniecība, nekustamie īpašumi, izklaides un atpūtas pakalpojumi, mežsaimniecība. Pirmo reizi koronavīrusa izplatības izraisītās krīzes laikā paziņojumus par kolektīvo atlaišanu iesniedza finanšu un apdrošināšanas nozares kompānijas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu kompānijas.

Vienlaikus NVA datubāzē samazinās vakanču skaits. Sestajā aprīlī to skaits bija 18 229, tagad – 17 941. Tomēr tiek reģistrētas arī jaunas vakances – 1502 kopš aprīļa sākuma.

2020. gada marta beigās NVA bija reģistrēti 61 926 bezdarbnieki, kas ir par 3679 cilvēkiem vairāk, nekā pirms mēneša (58 247 cilvēki).

Darbinieki, kuri zaudēs darbu, astoņu mēnešu garumā varēs saņemt bezdarba pabalstu, kas, visticamāk, ir pietiekams termiņš, lai valstī beigtos ārkārtas situācijas režīms. Taču cilvēkiem, kuri šobrīd saņem pabalstu priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, ir izrādījušies daudz neizdevīgākā situācijā. Tas nozīmē, ka viņiem pabalstu izmaksāšana tūlīt būs beigusies, un viņi paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot pašvaldības sniegto palīdzību trūcīgajiem.

Iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone paziņoja, ka, ja Latvijai izdosies salīdzinoši ātri izkļūt no Covid-19 izraisītās krīzes, 2020. gada otrajā pusē var atkal parādīties darbinieku pieprasījums.

"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus," piebilda viņa.

41
Tagi:
bezdarba līmenis, bezdarbs, NVA
Pēc temata
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Ko darīt, kad beigsies nauda: Latvijas iedzīvotāji apspriež, kā izdzīvot pašizolācijā
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Latvijas kompānijas negaida palīdzību no valsts un sāk atlaist darbiniekus
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

1
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

1
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

8
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

8
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Elektropārvades līnija. Foto no arhīva

"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu

0
(atjaunots 09:35 29.09.2020)
Sakarā ar Baltijas nodomiem boikotēt BelAES elektroenerģiju visvairāk diskusiju izraisa jautājums par to, kā novērst šīs elektroenerģijas nokļūšanu kopējā tirgū caur Krieviju un Latviju.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Opozīcijā esošie lietuviešu konservatori kritizē enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna prezentēto Baltijas valstu elektrības tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Viņi uzskata, ka metodikā paredzētā izcelsmes garantiju sistēma ir nepietiekama tam, lai novērstu BelAES elektroenerģijas nonākšanu kopējā tirgū, vēsta 15min.lt.

Pagājušajā nedēļā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, kuras iepriekš vienojās par Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanu pēc BelAES palaišanas, izdevās izstrādāt kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku – tajā ir iekļauta elektroenerģijas izcelsmes garantēšanas sistēma. Dokuments prezentēts publiskai apspriešanai.

Visvairāk diskusiju izraisa jautājums par to, kā novērst elektroenerģijas nonākšanu kopējā tirgū caur Krieviju un Latviju.

Padeves sistēmas operators Litgrid iepriekš paziņoja par vienošanās panākšanu par to, ka "no Krievijas uz Latviju importētajai elektroenerģijai jābūt izcelsmes garantijai, ka to nav izstrādājuši baltkrievu ražotāji".

Taču parlamenta Ekonomikas komitejas loceklis, konservators Daiņus Kreiviss uzskata, ka šo nosacījumu varēs apiet.

"Tur nav sertifikātu, tur ir izziņas. Sertifikācijas sistēma nozīmē, ka jābūt noteiktai sistēmai, ka sertificējošajām iestādēm ir jābūt tajās valstīs. Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus, ka tā ir Krievijas elektrība, bet tas neko nenozīmē," sacīja parlamentārietis.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Vēl iepriekšējā nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

0
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Lukašenko deva uzdevumu zinātniekiem padomāt, kur izmantot BelAES elektroenerģiju
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas