Egils Levits

"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu

158
(atjaunots 09:38 15.04.2020)
Prezidents Egila Levita uzrunu par godu Lieldienām izraisīja spraigas diskusijas sociālajos tīklos – valsts vadītāju atkal izsmēja par sarežģītu un nesaprotamu vārdu lietošanu.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Vakar pagāja jau divas dienas kopš prezidenta Egila Levita uzrunas Latvijas iedzīvotājiem, taču sociālo tīklu lietotāji turpināja aktīvi apspriest valsts vadītāja runu – sarežģīti vārdi un nesaprotamas runas figūras izraisa smieklus, rada parodijas, zibakcijas un daudzus strīdus.

Īpašu sašutumu latviešiem izraisīja jauns vārds prezidenta runā - "likteņkopība", nozīmes izpratnes par kusu, acīmredzot, nav pat to cilvēku vidū, kuriem latviešu valoda ir dzimtā (vārdu spēle kopīgs liktenis un jākopj liktenis).

"Cienījamais prezident @valstsgriba! Lūdzu, beidziet mūs aplaimot ar kārtējiem jaunvārdiem! Mums ir vajadzīgs līderis, nevis lingvistiskie paraugdemonstrējumi," lūdz prezidentu kāds Ingus Kokins.

​Daudzi komentētāji nonāca pie secinājuma, ka Egils Levits pārāk ilgi dzīvojis Vācijā un tādēļ salikto vārdu "likteņkopība" viņš aizņēmies no vācu valodas, kur pastāv vārds "Schicksalsgemeinschaft" (brāļi pēc likteņa, biedri pēc nelaimes).

​"Tie ir tiešie tulkojumi no vācu salikteņiem. A ko tu padarīsi, ja letiņu nācijas tēvs ir ebreju vācietis?" raksta нáриня-кáриня (nāriņa-kāriņa).

​"Neesi vēl sapratis, ka tas cilvēks tur atrodas, lai apzināti par mums ņirgātos," pauž dusmas Aiga Aizpuriete-Balode.

Komentētāji kritizēja prezidentu par tukšvārdību un par to, ka ar jauniem vārdiem nebūsi paēdis, taču bija arī tādi, kas nolēma, ka šādi lingvistiskie atklājumi nāk tikai un vienīgi par labu latviešu valodai.

​"Beidzot ir pārliecinoša demonstrācija, ka latviešu valodai nav jābūt statiskai. Man ļoti patīk," nepiekrīt vairumam sašutušo latviešu Rita Ignāte.

Vārds no fašistu propagandas

Savukārt Andris Pauls-Pāvuls pat veica veselu pētījumu saistībā ar vārdu "likteņkopība" un atklāja, ka tas nemaz nav tik jauns – pirmo reizi digitalizētajā periodikā to var sastapt 1933. gada 30. jūlija latviešu nacionālistiskās un antisemītiskās avīzes "Pērkonkrusts" publikācijās. Kopumā viņš saskaitīja, ka "likteņkopība" tika minēta vairāk nekā 600 reižu.

​"+WW2 fašisti #likteņkopība izmantoja propagandā, sludinot latviešu-vācu [eiropiešu, āriešu] likteņkopību cīņā pret boļševismu. Daži piemēri. Laikraksts TĒVIJA 1943," ziņo Andris Pauls-Pāvuls, pievienojot klāt avīzes skenējumus.

​"Likteņkopība ir nācijas galvenā pazīme, tapēc jau krievi tur neietilpst, bet vācbalti to sāka apzināties brīvības cīņu laikā. Masveidīgi šo vārdu prese sāka lietot WW2 laikā, bet iznīdēt centās gan slavofīli, gan sociķi, noliedzot vēsturisko tautu kopību jau no Livonijas laikiem!" metās aizstāvēt prezidenta vārdu krājumu Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins.

Tiesa, lielākā daļa komentētāju tik ļoti neiedziļinājās šī vārda izcelsmē un nemeklēja sazvērestības teorijas, bet gan izturējās pret to radoši un ar humoru, aicinot veidot jaunus salikteņus.

​"Dzertgriba," piedāvā savu jaunā salikteņa variantu latviešu valodā Māris Ūdris.

​"Zvejotgriba," ķircina prezidentu reklāmas tirgus guru Ēriks Stendzenieks.

​"Levitam nav miergribas. Ir rosgriba radīt jaunus vārdus," sarkastiski raksta Anna Žabicka, arī izmantojot salikteņus.

​"Dārzkopību nomaina likteņkopība? Dzīvotjēgas vispārbūtības jāesība. Kovidperioda moždomas un iedvesmspējas koprades lieldrosme," parodē prezidenta mazsaprotamo runu no salikteņiem Alberts Ziemelis.

​"Padzīvojiet kādu laiku Vācijā un tad paši tā runāsiet, ha-ha," raksta "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Prezidents ir attālināts no tautas

Spraiga diskusija izcēlās arī zem Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa tvīta.

​"Kas pie velna ir likteņkopība?" neizpratnē vaicā ārsts-reanimatologs Roberts Fūrmanis.

​"Levits atkal levitēja!" sarkastiski atbild lietotājs Jeimss Bonds.

Savukārt konstitucionālo tiesību specialists un bijušais Latvijas Saeimas Juridiskā biroja padomdevējs Edgars Pastars izdarija priekš sevis nopietnus secinājumus.

​"Par prezidenta jaunvārdiem var iesmiet, bet domājošs cilvēks drīzāk meklētu būtību (kodu) vārdam likteņkopība. Tā nav tikai vārdu spēle. Lūk, par to ir jābūt diskusijai, īpaši medijos. Savam twitera kontam to gribu aiztaupīt, jo tēma pārāk asa un ārpus formālā juridiskā lauka," paziņoja jurists Edgars Pastars.

​"No vienas puses, prezidents, kuru "valsts grib" ir ļoti attālināts no sabiedrības. Tajā pašā laikā – skumji, ka katrs mēģinājums mūs uzrunāt, tiek izņirgts neierastas vārdu izvēles dēļ. Kā tīnis, kurš atnāk uz skolu zaļiem matiem un tiek piekauts, jo "tak nau normali tas lol"," nepriecīgi rezumē Edijs Majors.

Atgādināsim, ka savā Lieldienu runā prezidents Egils Levits atzīmēja, ka Latvija ir starp nedaudzajām pasaules valstīm, kuras spēs ātrāk nekā pārējās iziet no šī brīža krīzes.

Pēc viņa sacītā, vēl Ziemassvētkos neviens nevarēja pat iedomāties, kā izmainīsies pasaule, ka puse zemeslodes būs spiesta neiziet no mājas, valstis būs spiestas slēgt savas robežas, savukārt visas pārvietošanās iespējas tiks maksimāli ierobežotas.

"Šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums savu ietekmi. Tā būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā," uzsvēra Levits.

158
Tagi:
sociālie tīkli, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Tā ir mānīšana: juriste izkritizēja Levitu par "latviskas Latvijas" būvēšanu
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Vīrusu pārvarēs tikai latvieši: sociālie tīkli izsmej prezidenta izteikumus
Putins "iedarbojās": Latvijas prezidents Misānes lietā sasauca ārkārtas sanāksmi
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

3
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

3
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Koronavīruss

Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi

3
(atjaunots 12:07 15.08.2020)
Modes vēsmas atspoguļojas ne tikai mūsu dzīvē, bet arī atkritumos, ko atstājam aiz sevis. Diemžēl tie dažkārt uzkrājas piekrastē. Kādi jauni atkritumi šogad atrasti pludmalēs Latvijā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Jau devīto reizi Latvijā notika kampaņa "Mana jūra", kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību jūras un piekrastes piesārņošanai.

Šogad ekspedīcijas laikā pludmalēs tika atrasti divu jaunu tipu atkritumi, kanālam TV3 pastāstīja kampaņas organizators, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

"Covid-19 (piemēram, sejas maskas) atkritumi ir atrasti arī Latvijas pludmalēs. Otrs jaunā veida atkritums, kas, manuprāt, perspektīvā varētu būt vēl briesmīgāks par jau zināmiem cigarešu izsmēķiem, tie ir šie jaunie tabakas karsējamo iekārtu izsmēķu atkritumi," pastāstīja Ulme.

Tāpat šogad jūras krastā atrastas akmeņogles.

"Tām tādas tiešas ietekmes pludmalē atšķirībā no plastmasas nav, bet tomēr norāda uz šo problēmu kaut kādu lietu transportēšanā. Varbūt izmestas pirms 20 gadiem un turpina skaloties krastā.

Pat ja nevaram runāt par toksiskām ietekmēm, ļoti žēl, ka šogad krastā Kolkā redzējām, ka tā pludmale ir tik pārsātināta ar akmeņoglēm, ka bērni no tām veido rotājumus," stāstīja Ulme.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros notika Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Kampaņa ilga no 15. jūlija līdz 14. augustam. Kampaņas mērķis ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus, lai kopīgiem spēkiem pasargātu Baltijas piekrasti.

3
Tagi:
atkritumi, dabas aizsardzība, Latvija
Pēc temata
Trešā daļa produktu valstī nonāk atkritumos
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Pierīgas mežus okupējuši bezpajumtnieki
Ik gadu Daugavā tiek ieplūdināts miljoniem kubikmetru netīru notekūdeņu