Noliktavas strādnieks

"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs

37
(atjaunots 08:03 15.04.2020)
Koronavīrusa krīzes dēļ vairums Latvijas uzņēmumu izjuta pieprasījuma kritumu un domā par darbinieku atlaišanu; eksports turpina kristies, taču LIAA redz gaismu tuneļa galā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža Latvijas eksports jau ir krities par 20-30%, un, spriežot pēc prognozēm, situācija pasliktināsies vēl vairāk, jo šobrīd uzņēmēji vēl izpilda iepriekš noslēgtos līgumus, vēsta TV3.

Zināmu cerību sniedz tas, ka par Latviju šobrīd interesējas Āzijas tirgus.

"Mēs gaidām informāciju no ražotajiem, kuriem ir problēmas ar realizāciju, tāpēc mums ir atvērta šī karstā telefona līnija, kur var pieteikt to savu problēmu.

Šobrīd rodas jaunas iespējas Āzijas valstīs, kuras mūsu ražotājiem līdz šim nav bijušas. Ir runa par Japānu, Dienvidkoreju, kuriem Covid-19 krīze, tas piķis ir pārvarēts, un viņi ir iemācījušies strādāt šajos apstākļos, un viņi interesējas par precēm un pakalpojumiem.

Šis ir tas brīdis, kad mēs varam pārorientēties un diversicficēt, un aizsniegt to salīdzinoši tālo un neiepazīto Āziju, kur līdz šim nebija interese," saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar aktuālākajām Latvijas Darba devēju konfederācijas ziņām, pieprasījuma kritumu izjutuši 90% kompāniju, 77% apsver domu par darbinieku atlaišanu.

"Šobrīd, kad ir tiešām tāda krīzes situācija, kuru var definēt kā kara situāciju, kad ļoti daudz ir neskaidrību, daudz nav skaidrības par nākotni.

Pirmais, ko izdarīt šodien, tagad un tūlīt un kā šo te sūci kuģim, kas var nogrimt – mums būtu tālāk jādomā ļoti nopietnu cita veida pieeju, elastīgu pieeju darba likumā, lai uzņēmums tiešam var sagrupēties, saņemt visus iekšējos spēkus, lai turpinātu ražot, turpinātu eksportēt arī pie šiem ļoti, ļoti skarbajiem apstākļiem," norādīja Darba devēju konfederācijā.

Tagadne ir stabila, nākotne ir neskaidra

Kokapstrāde bija viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pēc pēdējās krīzes. Pērn nozares kopējā eksporta vērtība sasniedza 2,3 miljardus eiro – maksimums ceturtdaļgadsimta laikā, ko sekmēja straujš koksnes cenu kāpums pasaulē. Taču pandēmijas dēļ arī šī nozare ir saskarusies ar pieprasījuma un piedāvājuma problēmām.

Kokapstrādes uzņēmums "Moon Wood" atrodas Ērgļos un strādā kopš 2014. gada. Kopumā ražošanā strādā aptuveni 40 cilvēku. Kompānijas vadītāja Lelde Čaviņa pastāstīja, ka situāciju atvieglo tas, ka uzņēmumam vairs nav kredītsaistību. Taču kas būs tālāk, neesot skaidrs. Uztrauc apgrozījuma kritums un norēķinu kavējumi.

"Izejmateriāliem ir kritušās cenas un nedaudz pamazām krītas arī gatavai produkcijai. Paši esam piesardzīgāki uz apmaksu un tādām lietām, bet kopumā pagaidām gribētos teikt, ka nosacīti stabili, cik stabili var būt šinī situācijā. Skatoties nākotnē, bažas, protams, ir par to, ka ir neziņa, nekas nav paredzams un izrēķināms vai saprotams," pastāstīja Čaviņa.

Spilgti izteiktu Covid-19 ietekmi uzņēmums pagaidām nav izjutis, jo tam ir pietiekami lielas apaļkoka rezerves, un eksporta apjoms pagaidām nav samazinājies, taču nākotnē situācija var mainīties, jo eksports ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstīs, kur tiek piegādāta gatavā produkcija.

"Mēs pārsvarā ražojam palešu izejmateriālus, un gala produkti iet uz dažnedažādām vietās, tas ir gan Āzijas tirgus, gan Eiropa. Transports konteineriem ir sadārdzinājies uz pusi gandrīz. Mēs esam ļoti atkarīgi no citiem daudziem faktoriem, atliek šķeldas vai skaidas noņēmējam pateikt to, ka viņi pārtrauc šķeldas vai skaidas iepirkšanu, un, teiksim, tā tajā brīdī mums arī ir jāstājas nost," pastāstīja "Moon Wood" Ražošanas daļas vadītājs Guntars Spaile.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmumi, kuri koronavīrusa krīzes apstākļos izjūt apgrozāmo līdzekļu trūkumu, var vērsties pēc palīdzības valsts attīstības aģentūrā "Altum". Tiesa, palīdzību saņem ne visi.

37
Tagi:
Latvija, ekonomika
Pēc temata
Lai izdzīvotu, vajadzīgs eksports, vajadzīga Krievija: vai rūpniecībai Latvijā ir nākotne
Rubļa kursa svārstības: Latvijas eksportu uz Krieviju sagaida jauns trieciens
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

8
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

8
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

9
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

9
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt