Noliktavas strādnieks

"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs

32
(atjaunots 08:03 15.04.2020)
Koronavīrusa krīzes dēļ vairums Latvijas uzņēmumu izjuta pieprasījuma kritumu un domā par darbinieku atlaišanu; eksports turpina kristies, taču LIAA redz gaismu tuneļa galā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža Latvijas eksports jau ir krities par 20-30%, un, spriežot pēc prognozēm, situācija pasliktināsies vēl vairāk, jo šobrīd uzņēmēji vēl izpilda iepriekš noslēgtos līgumus, vēsta TV3.

Zināmu cerību sniedz tas, ka par Latviju šobrīd interesējas Āzijas tirgus.

"Mēs gaidām informāciju no ražotajiem, kuriem ir problēmas ar realizāciju, tāpēc mums ir atvērta šī karstā telefona līnija, kur var pieteikt to savu problēmu.

Šobrīd rodas jaunas iespējas Āzijas valstīs, kuras mūsu ražotājiem līdz šim nav bijušas. Ir runa par Japānu, Dienvidkoreju, kuriem Covid-19 krīze, tas piķis ir pārvarēts, un viņi ir iemācījušies strādāt šajos apstākļos, un viņi interesējas par precēm un pakalpojumiem.

Šis ir tas brīdis, kad mēs varam pārorientēties un diversicficēt, un aizsniegt to salīdzinoši tālo un neiepazīto Āziju, kur līdz šim nebija interese," saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar aktuālākajām Latvijas Darba devēju konfederācijas ziņām, pieprasījuma kritumu izjutuši 90% kompāniju, 77% apsver domu par darbinieku atlaišanu.

"Šobrīd, kad ir tiešām tāda krīzes situācija, kuru var definēt kā kara situāciju, kad ļoti daudz ir neskaidrību, daudz nav skaidrības par nākotni.

Pirmais, ko izdarīt šodien, tagad un tūlīt un kā šo te sūci kuģim, kas var nogrimt – mums būtu tālāk jādomā ļoti nopietnu cita veida pieeju, elastīgu pieeju darba likumā, lai uzņēmums tiešam var sagrupēties, saņemt visus iekšējos spēkus, lai turpinātu ražot, turpinātu eksportēt arī pie šiem ļoti, ļoti skarbajiem apstākļiem," norādīja Darba devēju konfederācijā.

Tagadne ir stabila, nākotne ir neskaidra

Kokapstrāde bija viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pēc pēdējās krīzes. Pērn nozares kopējā eksporta vērtība sasniedza 2,3 miljardus eiro – maksimums ceturtdaļgadsimta laikā, ko sekmēja straujš koksnes cenu kāpums pasaulē. Taču pandēmijas dēļ arī šī nozare ir saskarusies ar pieprasījuma un piedāvājuma problēmām.

Kokapstrādes uzņēmums "Moon Wood" atrodas Ērgļos un strādā kopš 2014. gada. Kopumā ražošanā strādā aptuveni 40 cilvēku. Kompānijas vadītāja Lelde Čaviņa pastāstīja, ka situāciju atvieglo tas, ka uzņēmumam vairs nav kredītsaistību. Taču kas būs tālāk, neesot skaidrs. Uztrauc apgrozījuma kritums un norēķinu kavējumi.

"Izejmateriāliem ir kritušās cenas un nedaudz pamazām krītas arī gatavai produkcijai. Paši esam piesardzīgāki uz apmaksu un tādām lietām, bet kopumā pagaidām gribētos teikt, ka nosacīti stabili, cik stabili var būt šinī situācijā. Skatoties nākotnē, bažas, protams, ir par to, ka ir neziņa, nekas nav paredzams un izrēķināms vai saprotams," pastāstīja Čaviņa.

Spilgti izteiktu Covid-19 ietekmi uzņēmums pagaidām nav izjutis, jo tam ir pietiekami lielas apaļkoka rezerves, un eksporta apjoms pagaidām nav samazinājies, taču nākotnē situācija var mainīties, jo eksports ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstīs, kur tiek piegādāta gatavā produkcija.

"Mēs pārsvarā ražojam palešu izejmateriālus, un gala produkti iet uz dažnedažādām vietās, tas ir gan Āzijas tirgus, gan Eiropa. Transports konteineriem ir sadārdzinājies uz pusi gandrīz. Mēs esam ļoti atkarīgi no citiem daudziem faktoriem, atliek šķeldas vai skaidas noņēmējam pateikt to, ka viņi pārtrauc šķeldas vai skaidas iepirkšanu, un, teiksim, tā tajā brīdī mums arī ir jāstājas nost," pastāstīja "Moon Wood" Ražošanas daļas vadītājs Guntars Spaile.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmumi, kuri koronavīrusa krīzes apstākļos izjūt apgrozāmo līdzekļu trūkumu, var vērsties pēc palīdzības valsts attīstības aģentūrā "Altum". Tiesa, palīdzību saņem ne visi.

32
Tagi:
Latvija, ekonomika
Pēc temata
Lai izdzīvotu, vajadzīgs eksports, vajadzīga Krievija: vai rūpniecībai Latvijā ir nākotne
Rubļa kursa svārstības: Latvijas eksportu uz Krieviju sagaida jauns trieciens
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

3
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

3
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

6
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika