Airbus A220-300, airBaltic

Vaučers naudas vietā: panākt naudas atgriešanu no airBaltic par atcelto reisu

140
(atjaunots 08:17 14.04.2020)
Lai nebankrotētu aviokompānijas piedāvā pasažieriem vaučerus naudas atgriešanas vietā par atceltajiem reisiem.

RĪGA, 14. aprīlis – Sputnik. Robežu slēgšanas un kritiskā pārvadājumu apjoma samazināšanās apstākļos cenšas izvairīties no bankrota, piedāvājot klientiem naudas atgriešanas vietā par atceltajiem reisiem vaučerus, kas sniedz tiesības īstenot lidojumu par attiecīgu summu ierobežotā periodā. Šādu metodi pielietojusi arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic.

Pēc portāla ERR paziņojuma, Latvijas nacionālā lidsabiedrība izsūta tūkstošiem paziņojumu par reisu atcelšanu un piedāvā saviem klientiem kuponus, kuri ir derīgi vienu gadu kopš atceltā reisa brīža, kā arī papildu kuponu 20 eiro vērtībā par katru lidojumu. Naudas atgriešana par biļetēm klientiem tiešā veidā netiek piedāvāta, taču mājaslapā tomēr ir veidlapa, kas ļauj pieteikt līdzekļu atgriešanu. Tomēr pēc pieteikuma iesniegšanas netiek attēlota informācija par to, kad pārvadātājs atgriezīs naudu, un vai pieteikuma saņemšanas fakts nozīmē, ka tiks automātiski pieņemts lēmums par naudas atgriešanu.

Lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Lidsabiedrība airBaltic situāciju portālam nekomentēja.

Arī vācu Lufthansa piedāvāja klientiem par atceltajiem reisiem kuponus par attiecīgām summām, kuri ir derīgi līdz gada beigām, kā arī papildu vaučeru 50 eiro vērtībā. Lai izmantotu kuponu, jaunas biļetes ir jārezervē ne vēlāk par šī gada augusta beigām.

Naudas atgriešanu var pieteikt, piezvanot klientu apkalpošanas centram, taču gaidīt operatora atbildi, iespējams, nāksies vairākas stundas. Kad vienam no Lufthansa klientiem no Igaunijas izdevās sazvanīt palīdzības dienestu, aviokompānija piereģistrēja pieteikumu, apsolot noformēt līdzekļu atgriešanu divu mēnešu laikā.

Saskaņā ar portāla datiem, aviokompānijas lūdz Eiropas Komisiju izskatīt jautājumu par vaučeru pielīdzināšanu naudas izmaksām. EK šo informāciju nekomentē, taču eirokomisāre transporta lietās Edina Valeāna paziņoja ERR, ka ES ir spēka vienādas tiesības patērētājiem un aviokompānijām ir pienākums piedāvāt pasažieriem iespēju izvēlēties starp naudas atgriešanu vai jauna brauciena rezervēšanu.

Krievijā, saskaņā ar avīzes "Kommersant" datiem, lūdz izskatīt analoģisku piedāvājumu. Izdevums vēsta, ka Gaisa transporta ekspluatantu asociācija (GTEA) piedāvā KF varasiestādēm legalizēt vaučeru izmantošanu naudas atgriešanas vietā par atceltajiem reisiem.

Vaučera mehānisma legalizācijai GTEA piedāvā Ministru kabinetam veikt grozījumus vairākos likumus, kuri ļaus aviopārvadātājiem piedāvāt pasažierim mainīt izlidošanas datumu un reisu "atgriežamās pārvadājuma maksas vērtības robežās". Jauno mehānismu piedāvāts piemērot reisiem līdz 2020. gada beigām, pat ja biļetes tika pārdotas pirms grozījumu pieņemšanas.

Turklāt Gaisa kodeksā piedāvāts ieviest neparedzēto apstākļu terminu, kuru gadījumā aviokompānija var lauzt pārvadājuma līgumu. GTEA piedāvā reisa atcelšanas gadījumā neparedzētu apstākļu dēļ noformēt elektronisku multifunkcionālu dokumentu, līdzekļus uz kura var tikt izmantoti trīs gadu garumā kopš noformēšanas dienas. Ja klients atteiksies no vaučera, aviokompānija atgriezīs viņam naudu viena gada laikā.

140
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Koronavīruss piespieda airBaltic prezidentu atteikties no algas
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Satiksmes ministrs prognozēja, kad Latvija atvērs robežas

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

16
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

16
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

6
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

6
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus