Latvijas prezidents Egils Levits. Foto no arhīva

Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes

49
(atjaunots 09:01 13.04.2020)
Latvija pieder pie to nedaudzo pasaules valstu skaita, kuras var ātrāk nekā pārējās iziet no pašreizējās krīzes, uzskata Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvija ļoti ātri atkopsies pēc krīzes, raksta Press.lv. Šādu viedokli viņš pauda, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus Lieldienās.

Pēc viņa sacītā, vēl Ziemassvētkos neviens nevarēja pat iedomāties, kā izmainīsies pasaule, ka puse zemeslodes būs spiesta neiziet no mājas, valstis būs spiestas slēgt savas robežas, savukārt visas pārvietošanās iespējas tiks maksimāli ierobežotas.

"Šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums savu ietekmi. Tā būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā," uzsvēra Levits.

Tostarp Latvijas prezidents atzīmēja, ka laiks, kuru šobrīd pārdzīvo visa pasaule, var radīt pat pozitīvu ietekmi uz sabiedrības vērtībām. Šāda situācija ļauj skaidrāk saskatīt dzīves vērtību un unikalitāti, kā arī izjust, kas ir brīvība.

"Vispirms jau brīvību fiziski pārvietoties gan tepat ārpus mājas, gan pāri robežām. Bet vēl jo vairāk apzināties garīgo brīvtelpu, kuru mēs tagad, sēžot mājās, esam aicināti piepildīt ar jēgu, ar īstu jēgu," atzīmēja prezidents.

Tāpat Levits norādīja, ka, apzinoties to visu, cilvēks saprot, ka viņam nemaz nevajag tik daudz, kā tas likās iepriekš, iespējams, nākotnē tas palīdzēs glābt planētu, samazinot patērēšanas līmeni kopumā.

"Tā ļaus lielāku enerģiju veltīt dzīves kvalitātei – izglītībai, veselībai, kultūrai, videi, dabai. Šī vērtību pārvērtēšana dos jaunu impulsu arī ekonomikai," uzskata prezidents.

Pēc viņa sacītā, Lieldienu laiks – tas ir atjaunošanās un atdzimšanas simbols. Levits uzskata, ka, pateicoties Latvijas iedzīvotāju pacietībai, kā arī pareizai valdības politikai, Latvija pieder pie tām nedaudzajām valstīm, kuras spēj kontrolēt gan situāciju, gan ātri iziet no radušās krīzes nākotnē.

"Bet nedaudz citādā – labākā virzībā nekā līdz šim," sacīja prezidents, novēlot visiem gaišus, pārdomu pilnas Lieldienas.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka ārkārtējās situācijas periodā Latvijā prezidenta kanceleja iepirka lielu partiju jaunu dīvānu un krēslu Jūrmalas rezidencei. Kompānija, kura uzvarēja Jūrmalas rezidences mēbeļu piegādes konkursā, sola, ka 10 gadus tās noteikti kalpos kā jaunas.

49
Tagi:
koronavīruss, Lieldienas, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Latvijas kompānijas atlaiž 4000 cilvēku: koronavīrusa krīze uzņem apgriezienus
Eksperts pastāstīja, kura Baltijas valsts visvairāk cietīs no Covid-19
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums
Fitch: Latvijas kredītreitings ir nokrities līdz negatīvajam

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

26
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

26
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem