Cilvēki ar čemodāniem, foto no arhīva

Iepriekšējās krīzes laikā visi brauca prom, tagad nevar: SKDS vadītājs par "sprādzienu"

81
(atjaunots 15:37 10.04.2020)
2008. gada krīzes laikā sociāla sprādziena nebija tāpēc, ka cilvēki vienkārši izvēlējās iespēju pamest valsti, taču tagad, kad iespēju aizbraukt nav, Latviju gaida katastrofa, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Analītiskās aģentūras vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Latviju gaida spēcīgs sociālais sprādziens un katastrofa. Savu viedokli viņš pauda intervijā avīzei Neatkarīgā, ko pārpublicēja Press.lv.

Kaktiņš atzīmēja: kad Latvija pārdzīvoja 2008.-2010. gadu ekonomisko krīzi, cilvēki masveidā pameta valsti, nevis pauda neapmierinātību un organizēja plašas protesta akcijas.

Toreiz robežas bija atvērtas, un rezultātā Latviju pameta vairāk nekā simt tūkstoši iedzīvotāju. Tagad pandēmijas dēļ robežas ir slēgtas, un iespēju bēgt nav.

Šī iemesla dēļ Kaktiņš uzskata: gadījumā, ja cilvēki tagad paliks bez naudas, taču pār viņiem joprojām gāzīsies komunālo maksājumu un citu obligāto rēķinu lavīna, sociālais sprādziens ir neizbēgams.

SKDS vadītājs atzīmēja, ka citas valstis sarežģītajā situācijā izmetušas no prāta ekonomiku un konsolidāciju, tur, pēc viņa vārdiem, teju vai no helikopteriem naudu met, bet Latvijā jau pirms pandēmijas īpaši labi neklājās.

Kaktiņš paskaidroja, ka jau 2019. gadā Latvijas IKP pieaugums palēninājās un tagad ar neapbruņotu aci redzams, kā valsts atpaliek no kaimiņiem. Turklāt ar Krievijas tranzīta sarukumu to vairs aizbildināt nevar – pastāv virkne citu problēmu, kas valsti novedušas tur, kur tā ir pašlaik.

Savukārt tagad koronavīrusa radītā haosa dēļ daudzas problēmas nav iespējams atrisināt, lai arī krīze varētu nest ne tikai zaudējumus, bet arī dāvāt iespēju kaut ko labot. Būs skumji, ja Latvija to neizmantos.

Kaktiņš piezīmēja, ka 2019. gada nogalē SKDS lūdza uzņēmējus novērtēt finanšu sistēmas kapitālo remontu, ko organizēja valdība. Viņi veiktās manipulācijas novērtēja kritiski – principā, tas nepārsteidz, jo parādījušās jaunas birokrātiskās procedūras un bankas izvirza paaugstinātas prasības.

Kaktiņš konstatēja, ka šī iemesla dēļ 17% uzņēmēju pārdomā iespējas atvērt kontus ārvalstu bankās. Līdz ar to nav sagaidāms, ka valstī ienāks ārvalstu biznesmeņi un ienesīs budžetā investīcijas.

Kāpēc kādam vajadzētu šurp braukt, ja visapkārt ir virkne valstu bez šiem bezjēdzīgajiem šķēršļiem, vaicāja SKDS direktors.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ valdības visā pasaulē spērušas bezprecedenta soļus pārvietošanās ierobežošanai, lai kavētu vīrusa izplatību.

Latvija slēdza robežas jau 17. martā. No šī laika pārtraukti jebkādi pasažieru pārvadājumi.

81
Tagi:
bezdarba līmenis, Latvija, SKDS
Pēc temata
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры

Stukāns: Rebenoka slepkavība liks aizdomāties par algu celšanu IeM

1
(atjaunots 12:12 22.09.2020)
IeM sistēmas augstākajām amatpersonām skaļā slepkavība kļuvusi par iemeslu atgādināt par pārāk zemajām izmeklētāju algām.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem ķerties klāt IeM sistēmas darbinieku algas palielināšanas jautājumiem, paziņoja telekanāla RigaTV24 raidījuma "Kārtības Rullis" ēterā Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Pāvels Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, slepkavību pastrādājuši trīs vīrieši, kuri piedevām nozaga dārglietas un dārgu pulksteņu kolekciju, taču Valsts policijā izskata arī slepkavības versiju, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbu.

Pēc Stukāna domām, šai skaļajai lietai ir jāatgādina politiķiem, ka noziegumu atklāšanu ir grūti panākt, nepaaugstinot algas izmeklētājiem.

​"Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem aizdomāties par iekšējo drošību, kurai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ja izmeklēšana ir neefektīva, noziedzība paļaujas uz to, ka noziegums netiks atklāta," norādīja viņš.

Pēc Stukāna sacītā, iepriekšējā izmeklētāju paaudze zemo algu dēļ ir aizgājusi, savukārt jauniem, mācības tikko beigušajiem izmeklētājiem pretī stājas pieredzējuši advokāti, kas rada zaudējumu valsts tiesību sistēmai.

"Izmeklēšanas nodaļā sēž 10 meitenes, kurām paredzēts izmeklēt vairāk nekā 100 procesus miljonu un miljardu vērtībā. Šīs meitenes pavisam nesen mācījās koledžā vai vēl mācās, bet viņām pretī stājas pieredzējuši juristi! Vai tad tā nav apzināta kaitēšana valstij?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.

Iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, un paziņoja, ka šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi. Citādi Latvijā atgriezīsies 90. gadu noziedzīgās metodes.

1
Tagi:
IeM
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus
Aptieka

Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek

3
(atjaunots 12:06 22.09.2020)
Pēc kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības izmaiņām paziņojumu skaits par medikamentu blaknēm praktiski dubultojies, un Veselības ministrijā cer, ka tas turpinās pieaugt; kādā gadījumā pacients var saņemt kompensāciju par dārgāka medikamenta iegādi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptē tiek norādīts nevis medikamenta nosaukums, bet gan aktīvā viela, ļauj ietaupīt ne vien pacientiem, bet arī valstij, taču budžeta naudas medikamentu iegādes līdzfinansēšanai vienalga nepietiek, raksta Neatkarīgā.

Lētāku zāļu kompensēšana prasa arī mazāk līdzekļu no valsts puses. Taču, kā atzīst Veselības ministrijā, budžeta deficīts zāļu iegādei saglabāsies arī šogad, jo lielāks pacientu skaits izjūt kompensējamo zāļu nepieciešamību un ir tiesīgi tās saņemt.

Pacienti maksā mazāk

Zāļu valsts aģentūra apkopoja datus par to, kā strādā jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība. Galvenais secinājums ir šāds: mēnesī pateicoties tai pacienti ietaupa vairāk nekā miljonu eiro – kopumā 5,05 miljoni eiro pirmajos piecos mēnešos kopš jaunās kārtības ieviešanas.

Vidēji pacienta maksājums par vienu recepti ir samazinājies par 1,6 eiro. Ja salīdzina ar to pašu mēnesi pērn, jūnijā maksājums par vienu recepti samazinājās par 45%, jūlijā – par 46%, augustā – par 48%.

"Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena," pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

No 2020. gada 1. maija cenas samazināja vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā – vēl 75 zālēm, savukārt no 1. septembra – vēl 45 medikamentiem.

Zāļu saraksts un blaknes

Pirms recepšu izrakstīšanas jaunās kārtības pastāvēja bažas, ka tā veicinās kompensējamo zāļu saraksta samazināšanu. Līdz izmaiņu ieviešanai sistēmā, no 2019. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam, no saraksta izsvītroja 81 medikamentu, savukārt laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam – 99 medikamentus, toties iekļāva tajā 70 jaunas zāles.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

Savukārt paziņojumu skaits par novērotajām blaknēm pieaudzis gandrīz par divām reizēm: no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam no ārstiem un farmaceitiem saņemti 175 paziņojumi par zāļu trūkumiem, un vēl 20 paziņojumi tika saņemti no pacientiem. 2019. gadā tika saņemts vien 61 šāds paziņojums no ārstiem un farmaceitiem un 48 – no pacientiem. Šo paziņojumu analīze liecina, ka cilvēki bieži vien informē par blaknēm, kuras jau ir norādītas zāļu lietošanas instrukcijā.

"Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus."

Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par blaknēm ārstam, farmaceitam vai arī pašai Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka ar medicīnisku pamatojumu ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētām, iespējams, dārgākām kompensējamajām zālēm, norādot tā komerciālo nosaukumu.

Ievēro jauno kārtību

Statistika liecina, ka 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā mediķi receptēs norādīja aktīvo vielu (starptautisko nepatentēto nosaukumu) 90% gadījumu. Martā, kad šī kārtība vēl nebija stājusies spēkā, ārsti norādīja aktīvo vielu tikai 16% gadījumu.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tostarp neklātienes recepšu izrakstīšanas gadījumos.

"Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti," uzsvēra Okmane.
3
Pēc temata
Latvijā apturēta Rigvir preparātu reģistrācija
Ūdens ar citrona garšu: laboratorija pārbaudījusi ārstniecības līdzekli Rigvir
"Terapiju nedrīkst pārtraukt": vēža pacienti pieprasa atgriezt Rigvir
Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas