Kāpostu ražas novākšana, foto no arhīva

Koronavīruss izredzes Latvijai: pandēmija traucē ražotājiem Eiropā

29
(atjaunots 22:04 09.04.2020)
Kad produkcijas ražošana Eiropā apstājās, Latvijas uzņēmumiem parādījās izredzes aizpildīt vietējo veikalu plauktus, uzskata "Zemnieku saeimā".

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš uzskata, ka koronavīrusa pandēmija var nākt par labu vietējiem ražotājiem Latvijā, lai cik dīvaini tas izklausītos, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Lazdiņa domām, ražotāji Eiropā var ierobežot importu, ņemot vērā pasākumus, kas vērsti pret koronavīrusa izplatību. Un šajā brīdī uz skatuves jāiznāk ražotājiem no Latvijas – tā ir iespēja viņiem palielināt pašmāju produkcijas daļu iekšzemes tirgū.

Tiesa, atzīmēja Zemnieku saeimas vadītājs, jau šodien valstij vajadzētu garantēt Latvijas zemniekiem, ka viņu produkcija Latvijā būs pieprasīta tuvāko 12 mēnešu laikā.

Pagaidām nav zināms, pie kādiem ierobežojumiem varētu ķerties citas Eiropas valstis, taču jau tagad ir skaidrs, ka Rietumeiropai trūkst 100 tūkstošu cilvēku darba spēka, Skandināvijā – 15 tūkstošu. Savukārt tas nozīmē, ka Rietumeiropā nevarēs novākt jau nobriedušo ražu. Rezultātā iespējami piegāžu traucējumi.

Savukārt Latvijai, kur ražu ievāc vienu reizi gadā, to vajadzētu piegādāt tikai iekšzemes tirgū. Tad iedzīvotāji varēs nopirkt vietējos kartupeļus, burkānus un kāpostus pat janvārī un februārī.

Tomēr iespējams, ka imports no Eiropas pēc kāda laika atjaunosies, tāpat turpināsies arī eksports, un viss ritēs tāpat kā pirms krīzes, tāpēc ražotājiem Latvijā nepieciešamas garantijas – viņu preces tiks pirktas. Galu galā, raža ir jāsaglabā visu gadu, un tas prasa izdevumus.

Tiesa, ir arī pretējs viedoklis. Ziņots, ka bez iespējām eksportēt piena produkciju uz Rietumeiropu Latvijas zemnieki būs spiesti palielināt cenas. Ražotāji Latvijā jau vairākkārt ir ziņojuši, ka spēj paēdināt valsti. Tomēr piena produktu cenas ir atkarīgas no iespējas pārdot tos ārzemēs, paskaidroja "Zemnieku saeimas" eksperts Mārtiņš Trons.

Atgādināsim, ka "Zemnieku saeima" iepriekš ieteica Zemkopības ministrijai iejaukties tirgū valdošajā situācijā un atbalstīt sadarbības līgumu noslēgšanu starp mazumtirdzniecības tīkliem un zemniekiem par vietējo dārzeņu un augļu piegādēm. Pretējā gadījumā augļi un dārzeņi no Latvijas var tikt eksportēti.

29
Tagi:
ražošana, Latvija, Eiropa, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (675)
Pēc temata
Latvijas zemnieki: mums vajadzīgas atvērtas robežas eksportam
The Guardian: studentus un bēgļus aicina uz ražas vākšanu
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

3
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā