Medicīnas masku ražošana

Latvija pārvarējusi krīzi: maskas būs visiem ārstiem

34
(atjaunots 09:03 09.04.2020)
Individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu izdevies pārvarēt, vismaz Latvijas veselības aprūpes iestādēs. Pirmās piegādes ir saņemtas, tālāk jautājumu risinās karavīri – viņi nodrošinas masku un citu līdzekļu piegādi un sadali civilajiem dienestiem.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Par ārstiem un veselības aprūpes personālam nepieciešamo aizsarglīdzekļu pieejamību trešdien, 8.aprīlī informēja Nacionālais veselības dienests un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savā kopīgajā konferencē, vēsta Mixnews.lv.

Pirms neilga laika medicīnas maskas Latvijā bija deficīts pat veselības aprūpes nozarē. Taču NVD vadītājs Edgars Labsvīrs konstatēja, ka situācija pamazām uzlabojas.

Nesen tika saņemtas divas kravas – maskas un citi aizsarglīdzekļi, kas sadalīti pa slimnīcām un ģimenes ārstiem, kur pastāv liels risks sadurties ar Covid-10. Aizsarglīdzekļus saņēmuši arī sociālās aprūpes centri.

Tuvākajās dienās Latvija gaida vēl divas lidmašīnu kravas no ārzemēm. Tās tiks novirzītas citiem patērētājiem. Patlaban valstij (neskaitot pašvaldības) ir 98 organizācijas, kam nepieciešamas maskas vai citi aizsarglīdzekļi.

Kopumā Latvijai izdevies pārvarēt krīzi, konstatēja Labsvīrs. Slimnīcās un noliktavās atrodas aptuveni mēnesi ilgs patēriņa apjoms, taču tas nav pietiekams. Tāpēc iepirkumi turpināsies trīskāršā apjomā. Tomēr Labsvīrs ir noskaņots optimistiski.

NVD vadītājs norādīja, ka grūti iedomāties apstākļus, kuros slimnīcai pietrūktu masku.

Ar maskām nodarbosies karavīri

VUGD vadītāja vietnieks Mārtiņš Baltmanis aplēsa, ka Latvijai vajadzīgi vairāk nekā 600 tūkstoši medicīnas masku, 200 tūkstoši respiratoru, 100 tūkstoši aizsargkombinezonu nedēļā, kā arī citi aizsarglīdzekļi mazākā skaitā.

Viņš norādīja, ka patlaban individuālās aizsardzības līdzekļi tiek sadalīti saskaņā ar noteiktajām prioritātēm. Pirmajā vietā – veselības aprūpe. Otrajā – Labklājības ministrijas struktūras (sociālās aprūpes centri), pēc tam - pašvaldības.

Veselības aprūpei nepieciešami aptuveni 40% individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu, Labklājības ministrijai – 37%.

Jau tuvākajā nākotnē individuālās aizsardzības līdzekļu sagāde tiks centralizēta Aizsardzības ministrijas paspārnē. AM valsts sekretārs Jānis Garisons informēja, ka 8.aprīlī parakstīti divi līgumi par medicīnas masku piegādēm Latvijai, bet 9.aprīlī, iespējams, Latvija saņems 1,5 miljonus sejas masku.

Ir grūti atrast piegādātājus, jo šīs produkcijas pieprasījums pieaug gandrīz visā pasaulē. Kad Latvija saņems minēto kravu, kā arī vēl vienu piegādi – 50 tūkstošus masku, līdz ar esošajiem krājumiem būs izveidota rezerve aptuveni pusotrai nedēļai.

Saskaņā ar valdības lēmumu visi sejas masku un citu aizsardzības līdzekļu iepirkumi, kas nonāk valsts organizācijās, tiks veikti caur AM Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.

Karavīri organizēs iepirkumus un preču transportēšanu uz Latviju, loģistiku valsts teritorijā un krājumu glabāšānu savās noliktavās.

AM pārstāvis uzsvēra, ka situācija ar Covid-19 vēlreiz parādījusi dažādu dienestu savstarpējās koordinācijas lielo nozīmi, lai dažādas struktūras no vienas valsts nekonkurētu savā starpā pie viena piegādātāja.

Savukārt Ekonomikas ministrija tuvākajās dienās plāno vienkāršot sertifikācijas sistēmu vietējiem uzņēmumiem, kuri vēlēsies ražot un pārdot ķiruģiskās maskas iekšzemes tirgū.

Produkcijas standarti tuvākajā laikā tiks publicēti Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā, pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa. Viņa norādīja, ka šīm precēm nebūs vajadzīgs trešo personu vērtējums, pietiks ar ražotāja apstiprinājumu, produkcijas paraugu un testu laboratorijas apstākļos. Viņa uzsvēra, ka produktiem jāatbilst ES un PTO kvalitātes prasībām.

Liepiņa atklāja, ka daži vietējie uzņēmumi jau apliecinājuši, ka ir gatavi un spēj sākt aizsargmasku un citu individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu.

Iespējams, viņi palīdzēs tikt galā ar paaugstināto pieprasījumu no pašvaldību un valsts iestāžu, kā arī privātpersonu puses.

Nav kritiski

Atgādināsim, ka svētdien, 5.aprīlī ziņots, ka krava, kurā iekļauti 4,5 miljoni masku un 970 tūkstoši respiratoru, aizkavējusies, ņemot vērā loģistikas procesu pasliktināšanos pasaulē.

Tomēr NVD pārstāve Sintija Gulbe informēja, ka aizkavēšanās nav kritiska un pagaidām masku skaits valstī ir pietiekams.

Maskas un antiseptiķi, foto no arhīva
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

Jāpiebilst, ka marta beigās Latvijā no Ķīnas ar aviokompānijas "airBaltic" speciālo reisu piegādāti 900 tūkst. medicīnas masku un 80 tūkst. respiratoru.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā fiksēti 29 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs. stacionāros ārstējas 39 pacienti, viņu vidū trim slimības gaita ir smaga, 36 – vidēji smaga.

Tomēr jāpiebilst, ka koronavīrusa pacientus, kuri ārstējušies slimnīcās, nav iespējams nogādāt mājās, jo pašvaldības nevar sadalīt savā starpā aizsargkostīmus.

34
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (808)
Pēc temata
"Marodierisms": Latvijas iedzīvotājus šokē zāļu un dezinfekcijas līdzekļu cenu kāpums
Zobu higiēna var pagaidīt: stomatologi lūdz ierobežot pieņemšanu

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

7
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

7
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
B-1B-Lancer

Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?

24
(atjaunots 16:30 05.03.2021)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, šķērsoja gaisa telpu virs Rīgas lidostas ar noteiktu nolūku.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Trešdien, pl. 15:00 ASV Gaisa kara spēku bumbvedējiem B-1B Lancer vajadzēja nolidot pārti Rīgas starptautiskajai lidostai, pastāstīja BВ.lv. Šo informāciju portāls saņēma no ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras nodaļas.

Tāpat izdevies uzzināt arī lidojuma mērķus. Noskaidrojies, ka, pacēlušies gaisā virs Rīgas, amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, parādīja, cik lielā mērā ASV pieturas pie NATO kolektīvās aizsardzības principa. Cita starpā tika demonstrētas "paplašinātas savaldīšanas iespējas". Ko īsti plānots savaldīt un kādiem mērķiem vajadzīgas nodemonstrētās iespējas, ASV vēstniecības pārstāvji neprecizēja.

Bumbvedējs В-1В Lancer ir pirmā kara lidmašīna pasaulē, kuras konstrukcijā plaši pielietoti stealth tehnoloģijas elementi. Tā ir tehnoloģija, kuras mērķis ir padarīt kara lidmašīnas mazāk pamanāmas pretiniekam – radiolokācijas, infrasarkanajā un citās spektra daļās.

ASV Gaisa kara spēki izmanto В-1 B Lancer kopš 1985. gada 27. jūlija. Lidmašīnas B-1B galvenais ierocis sākotnēji bija maza darbības rādiusa aeroballistiskās raķetes vai kobolbumbas B28. lidmašīna varēja uzņemt 12 bumbas B28 un stratēģiskās spārnotās raķetes. Tomēr ASV GKS nolēma atteikties no spārnoto raķešu izmantošanas šī tipa lidmašīnu bruņojumā. Tā bumbvedējs pārgāja pie konvencionālajiem ieročiem.

Lidmašīnas gala versijā īstenota arī pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanas koncepcija, pārvietojoties ļoti nelielā augstumā, apliecot apvides reljefu.

24
Tagi:
gaisa kara spēki, Latvija, ASV
Pēc temata
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Amerikāņu bumbvedējs jau otro reizi nedēļas laikā ieradies Baltijā
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Mediji nosaukuši "kaujas lauku" ASV un Krievijas iespējamā karā

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām