Tukšs naudas maks

Apgrozījums krities desmitkārt, eksports par 20%. Ekonomikā gaidāmas šausmas

94
(atjaunots 19:40 08.04.2020)
Latvijas ekonomika jau ir cietusi koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā, naudas apgrozījums krities desmitkārt, eksports sarucis par 20%, un tālāk būs tikai sarežģītāk, uzskata bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Latvijas preču eksports, iespējams, samazinājies jau par 20%, konstatēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņa priekšgājējs Ralfs Nemiro uzskata, ka pēc ārkārtas situācijas beigām Latviju gaida briesmīgs periods. Abi politiķi – bijušais un tagadējais ekonomikas ministri – pauda viedokli par krīzi, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās un ar to saistītais ārkārtas režīms, kura laikā daudzi uzņēmumi nespēj funkcionēt ar pilnu jaudu.

Jānis Vitenbergs uzskata, ka tuvākajās dienās vajadzētu parādīties lielākai skaidrībai par to, kā ekonomiku ietekmē Covid-19 ierobežošanai ieviestie pasākumi. Provizoriskie dati liecina, ka eksports no Latvijas jau samazinājies par piekto daļu, Vitenbergs konstatēja TV3 programmā "900 sekundes".

Vitenbergs uzsvēra, ka dažas valstis jau sākušas mīkstināt karantīnas pasākumus, un Latvijai nevajadzētu palaist šo brīdi garām.

Savukārt bijušais ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka pēc ārkārtas stāvokļa beigām valsts ekonomiku gaida smagi laiki – tāda krīze vēl nav pieredzēta.

Viņš konstatēja, ka katram ierobežojumam ir ekonomiskās sekas, un grūti teikt, kā tieši izkļūt no smagā stāvokļa. Kad ekonomika sāks atdzīvoties pēc ārkārtas stāvokļa beigām, būs jāpārdomā katrs solis, ka iepludināt naudu ekonomikā – pēc Nemiro domām, to nevar darīt strauji. Radio Baltkom ēterā politiķis prognozēja, ka gaidāmi smagi laiki.

Viņš piebilda, ka līdzekļi, ko var dot Latvijas budžets un ko būs iespējams saņemt no Eiropas Savienības, nevar ne salīdzinat ar apjomu, ko varētu dot strādājošā ekonomika. Naudas apgrozījums Latvijas ekonomikā bija aptuveni 10 miljardi eiro mēnesī, tagad – desmitkārt mazāk.

94
Tagi:
Ralfs Nemiro, krīze, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Latvijai draud sociālais sprādziens: koronavīruss atklājis iedzīvotāju bēdīgo stāvokli
Vācu ekonomists: Vācija izturēs vien divus mēnešus ilgu karantīnu
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

2
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

2
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

10
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

10
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas