"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus

75
(atjaunots 17:48 08.04.2020)
Dīkstāves pabalstu izmaksas ir efektīvs darbinieku atbalsta pasākums, taču tā istenošana jau pirmajās dienās lika manīt virkni zemūdens akmeņu.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Tā saucamo dīkstāves pabalstu izmaksas noteikumi Latvijas uzņēmumu darbiniekiem joprojam raisa jautājumus. Prezidents Egils Levits uzskata, ka pabalsts jāsaņem visiem cietušajiem darbiniekiem neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa parāda apmēra, Rīgas bijušais mērs norāda, ka izmaksas ir pārāk zemas, bet VID žēlojas, ka uzņēmēji cenšas to piekrāpt.

Koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīris uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, taču ne uzņēmumu valdes locekļi.

VID patur tiesības neizmaksāt dīkstāves pabalstu, ka uzņēmums nav paredzētajā termiņā iesniedzis gada atskaiti, tam ir nodokļu parādi vai tas pasludināts par maksātnespējīgu.

Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam.

5.aprīlī VID izmaksājis dīkstāves pabalstu 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem par kopsummu 1 327 354 eiro apmērā. 2. aprīlī sniegtie dati liecināja, ka vidējais dīkstāves pabalsta apmērs sastādīja 251 eiro, maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēmuši 62 darbinieki, 1692 darbinieku pabalsts nepārsniedza 430 eiro, 25 cilvēki saņēmuši nepilnus 20 eiro.

Levits aicina nešķirot pēc nodokļiem

Latvijas prezidents Egils Levits uzskata, ka, izvērtējot dīkstāves pabalsta izmaksas iespējas, nevajag dalīt tās pēc uzņēmumu nodokļa parādu apmēra. Viņa ieskatā, tā nav darbinieka kļūda, ja darba devējs nav samaksājis nodokļus.

Pie tam viņš uzsvēra: pabalsta griesti jāpalielina darbiniekiem, kam ir apgādājamie. Par to pirmdien panākta konceptuāla vienošanās koalīcijas partiju starpā. Krīzes pabalstu un dīkstāves pabalstu saņēmējiem tiks izmaksāti papildu 50 eiro par katru bērnu.

Tāpat Levits norādīja, ka dīkstāves pabalsta saņēmēju starpā jābūt arī uzņēmumu valdes locekļiem.

"Saskaņa" uzskata, ka pabalsti ir zemi

Rīgas bijušais mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata, ka pabalsti ir pārāk mazi. Viņš atgādināja, ka partija "Saskaņa" ieteikusi citus kritērijus, taču tās iniciatīvu Saeima neatbalstīja.

"Vai zināt, kāds ir vidējais dīkstāves pabalsts, ko tagad sākuši saņemt pagaidu bezdarbnieki Latvijā? 251 eiro 27 eirocenti! 85% pagaidu bezdarbnieku saņem pabalstu, kas zemāks par minimālo algu! Šķiet, Latvijas valdība spēj radīt lielāku krīzi nekā kurš katrs vīruss!" Ušakovs konstatēja savā lapā Facebook.

Viņš piezīmēja, ka labējo partiju viedoklis izskatās īpaši traģiski citu Eiropas valstu sperto soļu fonā.

"Skaidrs, ka Latvija nevarēs maksāt pa 1500 eiro katram pagaidu bezdarbniekam. Mēs neesam Beļģija. Tomēr mēs neesam arī Āfrika, lai maksātu mūsu cilvēkiem pa 251 eiro mēnesī! Un aicinātu vākt ziedojumus ārstiem veikalā Sky, kā pie mums jau ierosināja aizsardzības ministrs Pabriks," viņš raksta.

VID žēlojas par krāpniekiem

Savukārt VID sūdzas, ka uzņēmumi cenšas to apkrāpt, iesniedzot pieteikumus par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem. Pārbaudot 105 uzņēmumus, divos gadījumos dienests konstatēja, ka darbinieki, kuri saņem dīkstāves pabalstu, turpina strādāt, informēja Finanšu ministrija.

Fiksētas arī citas manipulācijas, piemēram, darba devējs lūdz darbinieku "padalīties" ar pabalstā saņemto naudu.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu dīkstāves pabalsta pieteikumā sods fiziskai personai vai valdes loceklim var sasniegt 1500 eiro, atņemot tiesības ieņemt posteņus. Šobrīd neviens vēl nav sodīts, jo notiek pārbaudes.

75
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud sociālais sprādziens: koronavīruss atklājis iedzīvotāju bēdīgo stāvokli
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

3
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

3
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

9
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

9
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt