"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus

72
(atjaunots 17:48 08.04.2020)
Dīkstāves pabalstu izmaksas ir efektīvs darbinieku atbalsta pasākums, taču tā istenošana jau pirmajās dienās lika manīt virkni zemūdens akmeņu.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Tā saucamo dīkstāves pabalstu izmaksas noteikumi Latvijas uzņēmumu darbiniekiem joprojam raisa jautājumus. Prezidents Egils Levits uzskata, ka pabalsts jāsaņem visiem cietušajiem darbiniekiem neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa parāda apmēra, Rīgas bijušais mērs norāda, ka izmaksas ir pārāk zemas, bet VID žēlojas, ka uzņēmēji cenšas to piekrāpt.

Koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīris uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, taču ne uzņēmumu valdes locekļi.

VID patur tiesības neizmaksāt dīkstāves pabalstu, ka uzņēmums nav paredzētajā termiņā iesniedzis gada atskaiti, tam ir nodokļu parādi vai tas pasludināts par maksātnespējīgu.

Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam.

5.aprīlī VID izmaksājis dīkstāves pabalstu 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem par kopsummu 1 327 354 eiro apmērā. 2. aprīlī sniegtie dati liecināja, ka vidējais dīkstāves pabalsta apmērs sastādīja 251 eiro, maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēmuši 62 darbinieki, 1692 darbinieku pabalsts nepārsniedza 430 eiro, 25 cilvēki saņēmuši nepilnus 20 eiro.

Levits aicina nešķirot pēc nodokļiem

Latvijas prezidents Egils Levits uzskata, ka, izvērtējot dīkstāves pabalsta izmaksas iespējas, nevajag dalīt tās pēc uzņēmumu nodokļa parādu apmēra. Viņa ieskatā, tā nav darbinieka kļūda, ja darba devējs nav samaksājis nodokļus.

Pie tam viņš uzsvēra: pabalsta griesti jāpalielina darbiniekiem, kam ir apgādājamie. Par to pirmdien panākta konceptuāla vienošanās koalīcijas partiju starpā. Krīzes pabalstu un dīkstāves pabalstu saņēmējiem tiks izmaksāti papildu 50 eiro par katru bērnu.

Tāpat Levits norādīja, ka dīkstāves pabalsta saņēmēju starpā jābūt arī uzņēmumu valdes locekļiem.

"Saskaņa" uzskata, ka pabalsti ir zemi

Rīgas bijušais mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata, ka pabalsti ir pārāk mazi. Viņš atgādināja, ka partija "Saskaņa" ieteikusi citus kritērijus, taču tās iniciatīvu Saeima neatbalstīja.

"Vai zināt, kāds ir vidējais dīkstāves pabalsts, ko tagad sākuši saņemt pagaidu bezdarbnieki Latvijā? 251 eiro 27 eirocenti! 85% pagaidu bezdarbnieku saņem pabalstu, kas zemāks par minimālo algu! Šķiet, Latvijas valdība spēj radīt lielāku krīzi nekā kurš katrs vīruss!" Ušakovs konstatēja savā lapā Facebook.

Viņš piezīmēja, ka labējo partiju viedoklis izskatās īpaši traģiski citu Eiropas valstu sperto soļu fonā.

"Skaidrs, ka Latvija nevarēs maksāt pa 1500 eiro katram pagaidu bezdarbniekam. Mēs neesam Beļģija. Tomēr mēs neesam arī Āfrika, lai maksātu mūsu cilvēkiem pa 251 eiro mēnesī! Un aicinātu vākt ziedojumus ārstiem veikalā Sky, kā pie mums jau ierosināja aizsardzības ministrs Pabriks," viņš raksta.

VID žēlojas par krāpniekiem

Savukārt VID sūdzas, ka uzņēmumi cenšas to apkrāpt, iesniedzot pieteikumus par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem. Pārbaudot 105 uzņēmumus, divos gadījumos dienests konstatēja, ka darbinieki, kuri saņem dīkstāves pabalstu, turpina strādāt, informēja Finanšu ministrija.

Fiksētas arī citas manipulācijas, piemēram, darba devējs lūdz darbinieku "padalīties" ar pabalstā saņemto naudu.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu dīkstāves pabalsta pieteikumā sods fiziskai personai vai valdes loceklim var sasniegt 1500 eiro, atņemot tiesības ieņemt posteņus. Šobrīd neviens vēl nav sodīts, jo notiek pārbaudes.

72
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud sociālais sprādziens: koronavīruss atklājis iedzīvotāju bēdīgo stāvokli
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

5
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
5
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

5
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
5
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Aleksejs Navaļnijs

Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā

0
(atjaunots 15:39 16.01.2021)
Aleksejs Navaļnijs pēkšņi steidz atgriezties Krievijā. Viņš gan jau solīja braukt mājās, bet tagad pēkšņi paziņoja, ka ieradīsies Maskavā jau šosvētdien.

"Sagaidiet," viņš aicināja cerībā uz milzīgiem sajūsminātu pielūdzēju pūļiem. Laikam jau tiem vajadzētu pasargāt savu elku – varbūt no tūlītēja aresta, varbūt no "jauna slepkavības mēģinājuma", portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Navaļnija pielūdzēji jau sacenšas savā starpā – ar ko salīdzināt viņa atgriešanos? Saharova atbraukšana no Gorkijas 1986. gadā? Homeini no Parīzes 1979. gadā? Pesimisti noteikti atsauks atmiņā arī Benigno Akino mājāsbraukšanu uz Filipīnām no ASV 1983. gadā – toreiz bijušo senatoru nošāva jau lidostā (kad varasiestādes viņu jau arestēja). Visas šīs mājāsbraukšanas var uzskatīt par uzvaru. Jā, Saharovs nesagaidīja PSRS sabrukumu, tomēr deva savu ieguldījumu tā krahā. Jā, Akino gāja bojā, tomēr trīs gadus vēlāk Filipīnu diktators Markoss tika gāzts, Akino atraitne ieņēma prezidenta vietu. Savukārt ajatolla Homeini varu pārņēma gandrīz nekavējoties (viņš ieradās laikā, kad šahs jau bija prom) un valdīja valstī vēl desmit gadus līdz savai nāves stundiņai.

Tomēr Putins nav ne šahs, ne Gorbačovs, ne Markoss. Navaļnijs nav ne akadēmiķis, ne lielais ajatolla. Viņam nav tādas cieņas tautā, kādu baudīja Homeini, ir tikai vēlme sagādāt problēmas varai. Viņam šķiet, ka, ieradies no Berlīnes, viņš organizēs varai Zugzwang (spaidu gājienu) – apstākļus, kuros jebkurš gājiens tikai pasliktina stāvokli. Viens no viņa piekritējiem rakstīja, ka mēģinājumi aizturēt un ieslodzīt "vēl vairāk pacels Navaļnija autoritāti sabiedrībā" un palielinās risku valdībai visās gaidāmajās vēlēšanās. Bet, ja "valdība atteiksies no spēka pielietošanas, to pareizi uzskatīs par vājību. Krievijas varasiestādēm labu variantu nav".

Patiesībā labu variantu nav Navaļnijam. Nav, kopš viņš apsūdzēja par savu saindēšanu Vladimiru Putinu. Absolūts vairākums Krievijas pilsoņu viņam vienkārši nenoticēja, daudziem agrāk vienaldzīgajiem radās iespaids, ka viņš strādā Krievijas ienaidnieku labā. Stāsts ar saindēšanu ir pārlieku dīvains. Daudz loģiskāk izklausās, ka Navaļniju varēja mēģināt nogalināt Putina pretinieki – pataisīt viņu par sakrālo upuri. Pats Navaļnijs var pēc sirds patikas ticēt savai misijai "glābt Krieviju no Putina" (Krievija to nav lūgusi, bet tas jau nevienu neuztrauc), tomēr lielākā daļa viņu uzskata par ieroci valstij naidīgu spēku rokās. Ne tikai Putinam – visai Krievijai naidīgu.

Navaļnijs nevar pārvērsties par tautas elku, krievu Homeini. Tātad viņam nav nekādu izredžu pat tālā nākotnē nākt pie varas Krievijā. Tāpēc tiem, kuri ieguldīja naudu projektā "Navaļnijs", tagad no viņa var būt tikai viens labums – sakrālais upuris, "varonis, ko Putins tomēr nogalinājis". Krievijas vadība to lieliski saprot, jau labu laiku saprot, tāpēc tai absolūti nav vajadzīgi jauni un šoreiz sekmīgi Navaļnija slepkavības mēģinājumi. Viņa atgriešanās sagādās vien raizes kompetentajiem dienestiem – ņemot vērā Omskas un Tomskas stāstu, Navaļniju vajadzēs sargāt daudz rūpīgāk. Pie tam specdienesti nevar garantēt viņa drošību – gan tāpēc, ka ar Navaļniju spēlējas viņu kolēģi ārvalstīs, gan tāpēc, ka neviens nevar būt nodrošināts pret nepārvaramas varas apstākļiem, piemēram, vājprātīgā vai vientuļa terorista uzbrukumu. Tātad Krievijai patiešām būtu vienkāršāk, ja Navaļnijs būtu palicis Vācijā. Nē, ne jau tāpēc, ka Krievija bītos no viņa popularitātes vai panākumiem vēlēšanās (pat paša labvēlīgākā scenārija apstākļos, ja rudenī Domē nonāks pāris deputāti, diezin vai tas ir iemesls Putinam satraukties). Runa ir par to, ka viņš tagad ir kļuvis par bumbu ar laika degli un detonators ir ārpus Krievijas. 

Neviens nedomā liegt Navaļnijam iebraukt valstī, tam nav nekāda pamata – ne politiska, ne juridiska. Neviens neplāno dāvāt ieganstus saucieniem "Putins baidās no Navaļnija, tāpēc nelaiž viņu Krievijā!" (par to Navaļnijs pats laiku pa laikam ierunājas) – nebaidās, tikai nicina. Tomēr pēc atgriešanās Navaļņijam būs jāatbild saskaņā ar krimināllietām, gan vecajām, gan jaunajām. Viņam ne tikai nāksies staigāt pa tiesām, bet arī gatavoties reālam sodam. Tas iespējams lietās par valsts vadītāja apmelošanu – galu galā, publiskas apsūdzības par slepkavības mēģinājumu nevar atstāt nesodītas.

Principā, Navaļnijs ir gatavs kādu laiku pasēdēt aiz restēm – viņam tas šķiet "ceļš pretī varai", proti, Mandelas ceļš (vēl viena nekaunīga, tomēr populāra analoģija). Tomēr Krievijas vara līdz pēdējam negribēja padarīt viņu par mocekli. Lai arī viltotu, lai arī nelielai iedzīvotāju daļai. Tagad būs grūtāk pieturēties pie tādas taktikas, kaut vai tāpēc, ka tie paši "cīnītāji pret režīmu", Navaļnija piekritēji, kuri nepārtraukti atmasko "čekistu režīmu", pūlēsies pārliecināt visus: ja Navaļnjs nav iesēdināts arī pēc tādām apsūdzībām, Putins ir vājš, un "tauta viņam to nepiedos". Jā, informācijas karā visi līdzekļi ir labi, ir īpaši, ja ir uzdevums "sašūpot", nevis stiprināt. Tomēr arī tādā gadījumā Putins nespēlēs pēc svešiem noteikumiem un pavisam noteikti nepadosies Navaļnija niķiem.

Viņam vienkārši nekas cits neatlika, kā vien paātrināt atgriešanos Krievijā. Kāpēc? Tāpēc, ka Tramps ir bloķēts Twiter. Jā, sakars ir tiešs, ņemot vērā projekta "Navaļnjs" autoru loģiku.

Bija jau skaidrs, ka Rietumos viņu atstāt nevar, tur viņš ātri kristos cenā, pārvērstos par vēl vienu Hodorkovski. Viņš nebūtu derīgs arī mēģinājumiem "šūpot režīmu", un ko tad Rietumos prezentēt kā "Putina galveno pretinieku"? Viņš jāsūta uz mājām, lai kādi būtu izdevumi un riski. Vienalga, vai Krievijā viņu iesēdinas vai ne, tik un tā varēs vēl dažus mēnešus spriedelēt: "Pirms Valsts domes vēlēšanām opozīcijas līderis iesēdināts (viņu vajā, neļauj balotēties)." Tādam scenārijam laika vēl bija pietiekami – varēja atgriezties pavasarī. Tomēr pēkšņi gadījās "Kapitolija ieņemšana" un Trampa bloķēšana sociālajos tīklos.

Pie kā tāds "demokrātijas triumfs" novedīs Krievijā, pēc triumfa organizatoru un viņu domubiedra Navaļnija domām? Pareizi – pie tā, ka tagad Kremlis ar vieglu sirdi visur nobloķēs Navaļniju. Ne uzreiz, ne pašrocīgi, ar "Telegram" un " YouTube" saimnieku rokām, jo viņi negribēšot zaudēt tirgu Krievijā un padosies totalitārajam Kremlim. Pie tam pēc "Trampa neveiksmes" viņu reputācija tik un tā ir sabojāta. Tātad Navaļnijam bloķēs saziņas kanālus, tāoat kā Trampam, lai arī viņi nemaz nav līdzīgi un mēŗķi viņiem ir pretēji.

Strīdēties nav jēgas – tā ir vesela pasaules aina. Pasaules, kurā digitālās diktatūras veidotāji, politiskās un ideoloģiskās cenzūras, raganu medību un "nepareizā viedokļa" apkarošanas piekritēji dēvē sevi par demokrātiem, liberāļiem un godīgiem cilvēkiem. Paldies Dievam, Krievija pie tās pasaules nepieder – atšķirībā no Alekseja Navaļnija, kurš tik un tā ir Rietumu elements, lai kur dzīvotu – Berlīnē vai Maskavā.

Starp citu, tas viss var beigties, pat nesācies: Navaļnijs var 17. decembrī neatbraukt. Pēc Rietumu specdienestu nopietnajiem brīdinājumiem par dzīvības briesmām vai pat Merkeles un paša Džo Baidena personiskā lūguma.

0
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, Vācija
Pēc temata
Toksikologs: diagnoze "saindēšanās" Navaļnijam neapstiprinājās
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt