"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus

66
(atjaunots 17:48 08.04.2020)
Dīkstāves pabalstu izmaksas ir efektīvs darbinieku atbalsta pasākums, taču tā istenošana jau pirmajās dienās lika manīt virkni zemūdens akmeņu.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Tā saucamo dīkstāves pabalstu izmaksas noteikumi Latvijas uzņēmumu darbiniekiem joprojam raisa jautājumus. Prezidents Egils Levits uzskata, ka pabalsts jāsaņem visiem cietušajiem darbiniekiem neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa parāda apmēra, Rīgas bijušais mērs norāda, ka izmaksas ir pārāk zemas, bet VID žēlojas, ka uzņēmēji cenšas to piekrāpt.

Koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīris uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, taču ne uzņēmumu valdes locekļi.

VID patur tiesības neizmaksāt dīkstāves pabalstu, ka uzņēmums nav paredzētajā termiņā iesniedzis gada atskaiti, tam ir nodokļu parādi vai tas pasludināts par maksātnespējīgu.

Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam.

5.aprīlī VID izmaksājis dīkstāves pabalstu 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem par kopsummu 1 327 354 eiro apmērā. 2. aprīlī sniegtie dati liecināja, ka vidējais dīkstāves pabalsta apmērs sastādīja 251 eiro, maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēmuši 62 darbinieki, 1692 darbinieku pabalsts nepārsniedza 430 eiro, 25 cilvēki saņēmuši nepilnus 20 eiro.

Levits aicina nešķirot pēc nodokļiem

Latvijas prezidents Egils Levits uzskata, ka, izvērtējot dīkstāves pabalsta izmaksas iespējas, nevajag dalīt tās pēc uzņēmumu nodokļa parādu apmēra. Viņa ieskatā, tā nav darbinieka kļūda, ja darba devējs nav samaksājis nodokļus.

Pie tam viņš uzsvēra: pabalsta griesti jāpalielina darbiniekiem, kam ir apgādājamie. Par to pirmdien panākta konceptuāla vienošanās koalīcijas partiju starpā. Krīzes pabalstu un dīkstāves pabalstu saņēmējiem tiks izmaksāti papildu 50 eiro par katru bērnu.

Tāpat Levits norādīja, ka dīkstāves pabalsta saņēmēju starpā jābūt arī uzņēmumu valdes locekļiem.

"Saskaņa" uzskata, ka pabalsti ir zemi

Rīgas bijušais mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata, ka pabalsti ir pārāk mazi. Viņš atgādināja, ka partija "Saskaņa" ieteikusi citus kritērijus, taču tās iniciatīvu Saeima neatbalstīja.

"Vai zināt, kāds ir vidējais dīkstāves pabalsts, ko tagad sākuši saņemt pagaidu bezdarbnieki Latvijā? 251 eiro 27 eirocenti! 85% pagaidu bezdarbnieku saņem pabalstu, kas zemāks par minimālo algu! Šķiet, Latvijas valdība spēj radīt lielāku krīzi nekā kurš katrs vīruss!" Ušakovs konstatēja savā lapā Facebook.

Viņš piezīmēja, ka labējo partiju viedoklis izskatās īpaši traģiski citu Eiropas valstu sperto soļu fonā.

"Skaidrs, ka Latvija nevarēs maksāt pa 1500 eiro katram pagaidu bezdarbniekam. Mēs neesam Beļģija. Tomēr mēs neesam arī Āfrika, lai maksātu mūsu cilvēkiem pa 251 eiro mēnesī! Un aicinātu vākt ziedojumus ārstiem veikalā Sky, kā pie mums jau ierosināja aizsardzības ministrs Pabriks," viņš raksta.

VID žēlojas par krāpniekiem

Savukārt VID sūdzas, ka uzņēmumi cenšas to apkrāpt, iesniedzot pieteikumus par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem. Pārbaudot 105 uzņēmumus, divos gadījumos dienests konstatēja, ka darbinieki, kuri saņem dīkstāves pabalstu, turpina strādāt, informēja Finanšu ministrija.

Fiksētas arī citas manipulācijas, piemēram, darba devējs lūdz darbinieku "padalīties" ar pabalstā saņemto naudu.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu dīkstāves pabalsta pieteikumā sods fiziskai personai vai valdes loceklim var sasniegt 1500 eiro, atņemot tiesības ieņemt posteņus. Šobrīd neviens vēl nav sodīts, jo notiek pārbaudes.

66
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud sociālais sprādziens: koronavīruss atklājis iedzīvotāju bēdīgo stāvokli
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

2
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

2
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

10
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

10
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku