Bērns pie datora. Foto no arhīva

Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera

35
(atjaunots 11:24 08.04.2020)
Attālināto mācību apstākļos sarūk izglītības kvalitāte, it īpaši mazākumtautību bērniem, kuri palikuši bez uzdevumu tulkojuma; Degi Karajevs ir pārliecināts: skolotājiem jābūt iespējai pašiem izlemt par krievu un latviešu valodas proporciju nodarbībās.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Aktīvists, divu bērnu tēvs Degi Karajevs aicināja valdību atjaunot mācības krievu valodā mazākumtautību skolās vismaz attālināto mācību periodā ārkārtas situācijas ietvaros. Savu lūgumu Karajevs nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, tas pieņemts, reģistrēts un tiks izskatīts parastajā kārtībā.

Vēstulē aktīvists detalizēti apraksta attālināto mācību problēmas pašreizējos apstākļos: to vidū ir gan tehnikas, resursu un didaktisko materiālu trūkums, gan nepietiekamas bērnu un pedagogu iemaņas, tiešsaistes pārraižu režīma nodrošināšanas grūtības un tā tālāk.

"Mācību un bērnu iegūto zināšanu kvalitāte ir krasi pasliktinājusies. Turklāt mazākumtautību skolu situācija ir īpaši dramatiska, jo televīzijā nav paredzētas speciālas mācību stundas mazākumtautību valodās, kā arī skolotāju un skolēnu rīcībā ir vienīgi tie mācību līdzekļi, kas paredzēti mācībām klātienē. Rezultātā bērni nesaņem ne precīzu uzdevumu tulkojumu, ne mācību priekšmeta paskaidrojumu viņiem saprotamā valodā, kas vēl vairāk iespaido mācību kvalitāti," raksta Degi Karajevs.

Aktīvists ir pārliecināts, ka vienīgi kopīgiem spēkiem iespējams minimizēt sekas veselībai un dzīvei, ekonomikai, labklājībai un veselībai un izglītībai. Pēc viņa domām, īpašu nozīmi iegūst norādes uz solidaritāti, taisnīgumu, godīgumu, darba tikumu un ģimeni, kas sniegtas Satversmē.

"Lūdzu LR valdību pieņemt lēmumu par izglītības reformas atcelšanu, tostarp arī attiecībā pret valsts valodas lietošanas proporcijām skolās un pirmsskolas iestādēs.

Līdz brīdim, kamēr netiks novērtētas un likvidētas visas COVID-19 pandēmijas sekas, lūdzu izskatīt šādu Izglītības likuma formulējumu:

"Atļaut izmantot mācību procesā mazākumtautību valodas tādā proporcijā, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram konkrētam skolēnam un klasei. Atļaut katram konkrētam skolotājam pieņemt lēmumu par izmantojamo valodas proporciju, vadoties pēc konkrētu audzēkņu vajadzībām.

Saglabāt un uzlabot valsts valodas mācīšanas kvalitāti, piedāvājot bērniem piedalīties interaktīvos pasākumos, skatoties multivides saturu, strādājot grupās, ņemot vērā viņu pašreizējo valodas prasmes līmeni pēc latviešu valodas skolotāja ieskatiem," teikts iesniegumā.

Iepriekš ar līdzīgu lūgumu pie Latvijas vadības vērsās partijas "Latvijas Krievu savienība" līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Atklātā vēstulē valdībai politiķi uzsvēra, ka krievu bērni Latvijā nonākuši dubultas pārejas apstākļos – uz mācībām latviešu valodā (reforma tiek īstenota kopš 2019.gada 1.septembra) un pie attālinātajām mācībām, taču bez materiāliem un skaidrojumiem dzimtajā valodā zūd bērnu motivācija, vērojama viņu atpalikšana.

Latvijas skolas pārgāja pie attālinātajām mācībām no 23.marta. Izglītības ministre Ilga Šuplinska atzīmēja, ka rezultātā liels skaits vecāku saskārušies ar nopietnām problēmām.

35
Tagi:
krievu skolas, krievu valoda, izglītība, Latvija
Pēc temata
Krievu skolu pedagogiem visā pasaulē palīdzēs organizēt mācības tiešsaistē
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Pasaule pret diskrimināciju Latvijā: Briselē notika akcija pret vardarbīgo asimilāciju
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

25
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

25
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes