Bērns pie datora. Foto no arhīva

Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera

31
(atjaunots 11:24 08.04.2020)
Attālināto mācību apstākļos sarūk izglītības kvalitāte, it īpaši mazākumtautību bērniem, kuri palikuši bez uzdevumu tulkojuma; Degi Karajevs ir pārliecināts: skolotājiem jābūt iespējai pašiem izlemt par krievu un latviešu valodas proporciju nodarbībās.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Aktīvists, divu bērnu tēvs Degi Karajevs aicināja valdību atjaunot mācības krievu valodā mazākumtautību skolās vismaz attālināto mācību periodā ārkārtas situācijas ietvaros. Savu lūgumu Karajevs nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, tas pieņemts, reģistrēts un tiks izskatīts parastajā kārtībā.

Vēstulē aktīvists detalizēti apraksta attālināto mācību problēmas pašreizējos apstākļos: to vidū ir gan tehnikas, resursu un didaktisko materiālu trūkums, gan nepietiekamas bērnu un pedagogu iemaņas, tiešsaistes pārraižu režīma nodrošināšanas grūtības un tā tālāk.

"Mācību un bērnu iegūto zināšanu kvalitāte ir krasi pasliktinājusies. Turklāt mazākumtautību skolu situācija ir īpaši dramatiska, jo televīzijā nav paredzētas speciālas mācību stundas mazākumtautību valodās, kā arī skolotāju un skolēnu rīcībā ir vienīgi tie mācību līdzekļi, kas paredzēti mācībām klātienē. Rezultātā bērni nesaņem ne precīzu uzdevumu tulkojumu, ne mācību priekšmeta paskaidrojumu viņiem saprotamā valodā, kas vēl vairāk iespaido mācību kvalitāti," raksta Degi Karajevs.

Aktīvists ir pārliecināts, ka vienīgi kopīgiem spēkiem iespējams minimizēt sekas veselībai un dzīvei, ekonomikai, labklājībai un veselībai un izglītībai. Pēc viņa domām, īpašu nozīmi iegūst norādes uz solidaritāti, taisnīgumu, godīgumu, darba tikumu un ģimeni, kas sniegtas Satversmē.

"Lūdzu LR valdību pieņemt lēmumu par izglītības reformas atcelšanu, tostarp arī attiecībā pret valsts valodas lietošanas proporcijām skolās un pirmsskolas iestādēs.

Līdz brīdim, kamēr netiks novērtētas un likvidētas visas COVID-19 pandēmijas sekas, lūdzu izskatīt šādu Izglītības likuma formulējumu:

"Atļaut izmantot mācību procesā mazākumtautību valodas tādā proporcijā, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram konkrētam skolēnam un klasei. Atļaut katram konkrētam skolotājam pieņemt lēmumu par izmantojamo valodas proporciju, vadoties pēc konkrētu audzēkņu vajadzībām.

Saglabāt un uzlabot valsts valodas mācīšanas kvalitāti, piedāvājot bērniem piedalīties interaktīvos pasākumos, skatoties multivides saturu, strādājot grupās, ņemot vērā viņu pašreizējo valodas prasmes līmeni pēc latviešu valodas skolotāja ieskatiem," teikts iesniegumā.

Iepriekš ar līdzīgu lūgumu pie Latvijas vadības vērsās partijas "Latvijas Krievu savienība" līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Atklātā vēstulē valdībai politiķi uzsvēra, ka krievu bērni Latvijā nonākuši dubultas pārejas apstākļos – uz mācībām latviešu valodā (reforma tiek īstenota kopš 2019.gada 1.septembra) un pie attālinātajām mācībām, taču bez materiāliem un skaidrojumiem dzimtajā valodā zūd bērnu motivācija, vērojama viņu atpalikšana.

Latvijas skolas pārgāja pie attālinātajām mācībām no 23.marta. Izglītības ministre Ilga Šuplinska atzīmēja, ka rezultātā liels skaits vecāku saskārušies ar nopietnām problēmām.

31
Tagi:
krievu skolas, krievu valoda, izglītība, Latvija
Pēc temata
Krievu skolu pedagogiem visā pasaulē palīdzēs organizēt mācības tiešsaistē
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Pasaule pret diskrimināciju Latvijā: Briselē notika akcija pret vardarbīgo asimilāciju
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

4
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

4
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

1
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

1
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā