Lidosta Rīga

Lidosta "Rīga" plāno atlaist 500 darbiniekus

32
(atjaunots 08:51 08.04.2020)
Štatu samazināšana skars visas lidostas struktūrvienības, vērtējot konkrēto darbinieku profesionalitāti un darba rezultātus. Atlaižamo darbinieku skaits noteikts, vērtējot funkcijas, kādas lidostai būs jāīsteno, strādājot ierobežotā apjomā.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Ārkārtējās situācijas apstākļos valstī gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" plāno veikt kolektīvo atlaišanu un jau sākusi konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām. Atlaišana varētu skart aptuveni 500 lidostas darbiniekus, vēsta LSM.lv.

Lidosta "Rīga" norāda, ka lēmums pieņemts pēc visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes.

Lidostā "Rīga" strādājošās aviokompānijas jau informējušas lidostu, ka turpmākajos mēnešos – līdz pat jūnijam – plāno atcelt lielāko daļu reisu. Nacionālā aviokompānija "airBaltic" laika periodā līdz 31. oktobrim samazinās darbības apjomus, atceļot aptuveni 50% plānoto lidojumu.  

Uz lidostu kā valsts kapitālsabiedrību neattiecas valsts pasākumi darbinieku dīkstāves atbalstam, tomēr lidosta uzsvēra, ka agrāko gadu veiksmīgā saimnieciskā darbība ļāvušas saglabāt darba vietas līdz 14.aprīlim. Uzņēmums sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādājis un iesniedzis valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem, lai saglabātu uzņēmumu.

"Prognozes liecina, ka vīrusa krīzes ietekme ilgs ne dienas vai nedēļas, bet mēnešus un gadus. Vēl pirms mēneša lidosta "Rīga" bija vadošais Baltijas aviācijas uzņēmums ar ambicioziem attīstības plāniem, bet šodien mēs vairs necīnāmies par vadošo lomu un labākajiem darbības rādītājiem – šodien mēs cīnāmies par izdzīvošanu.

Pat pie visoptimistiskākajām prognozēm tikai 2021. gada beigās lidostas darbības apjoms varētu sasniegt 80% no pagājušā gada rādītājiem," norādīja lidostas "Rīga" valde.

Kolektīvā atlaišana skars visas lidostas struktūrvienības, tiks vērtēta konkrēto darbinieku profesionalitāte un darba rezultāti. Lidostas valdes mērķis ir "ieziemot" uzņēmumu, lai pēc krīzes lidosta spētu efektīvi atsākt darbību. Atlaižamo darbinieku skaits noteikts, vērtējot funkcijas, kādas lidostai būs jāīsteno, strādājot ierobežotā apjomā. Solidarizējoties ar kolēģiem, savu atalgojumu samazinās arī uzņēmuma valde.

"Uz šo brīdi mēs esam iesnieguši Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegumu par 509 darbiniekiem, bet galējais darbinieku skaits būs zināms pēc tam, kad būs noslēgušās konsultācijas ar arodbiedrībām," saka "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāve Laura Karnīte.

Kolektīvās atlaišanas procesu plānots noslēgt 1. jūnijā, līdz tam visi darbinieki saņems algu. Darbinieki, kuriem samazinātā darbības apjoma dēļ nebūs jāpilda darba pienākumi, atradīsies apmaksātā dīkstāvē.

Lidostas valde uzsvēra, ka visi darbinieki tiks gaidīti atpakaļ, tiklīdz atjaunosies tautsaimniecība, aviācijas nozare un uzņēmuma darbība.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot lidostas ieceri atlaist 500 darbiniekus, uzsvēra, ka visā Eiropā aviācijas nozare tiek "ieziemota" un tāds ir arī Latvijas uzdevums.

"Tas pamata scenārijs, ka lidojumi varētu atsākties jūlijā, augustā. Bet uzņēmumiem - gan Latvijas gaisa satiksmei, gan aviokompānijām, gan Rīgas lidostai ir uzdevums pārziemot līdz šim laikam ar mazāko iespējamo darbinieku skaitu un mazāko iespējamo izmaksu līmeni. Nodrošināt pamatfunkciju veikšanu, lai brīdī, kad lidojumi atkal atsākās, tad mēs varam atsākt pilnvērtīgu darbu," konstatēja Linkaits.

Satiksmes ministrs prognozēja, ka aviācijas jomas atjaunošanās katrā Eiropas valstī atsāksies savā laikā, nevis vienoti, jo katrā vīrusa izplatīšanās apjoms ir atšķirīgs.

32
Tagi:
lidosta Rīga, Latvija
Pēc temata
Latvijā pieaug bezdarbnieku skaits, zaudējumus novērtēs aprīlī
Uzņēmumi plāno masveida atlaišanas
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

24
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

24
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

13
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

13
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju