Lidosta Rīga

Lidosta "Rīga" plāno atlaist 500 darbiniekus

30
(atjaunots 08:51 08.04.2020)
Štatu samazināšana skars visas lidostas struktūrvienības, vērtējot konkrēto darbinieku profesionalitāti un darba rezultātus. Atlaižamo darbinieku skaits noteikts, vērtējot funkcijas, kādas lidostai būs jāīsteno, strādājot ierobežotā apjomā.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Ārkārtējās situācijas apstākļos valstī gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" plāno veikt kolektīvo atlaišanu un jau sākusi konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām. Atlaišana varētu skart aptuveni 500 lidostas darbiniekus, vēsta LSM.lv.

Lidosta "Rīga" norāda, ka lēmums pieņemts pēc visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes.

Lidostā "Rīga" strādājošās aviokompānijas jau informējušas lidostu, ka turpmākajos mēnešos – līdz pat jūnijam – plāno atcelt lielāko daļu reisu. Nacionālā aviokompānija "airBaltic" laika periodā līdz 31. oktobrim samazinās darbības apjomus, atceļot aptuveni 50% plānoto lidojumu.  

Uz lidostu kā valsts kapitālsabiedrību neattiecas valsts pasākumi darbinieku dīkstāves atbalstam, tomēr lidosta uzsvēra, ka agrāko gadu veiksmīgā saimnieciskā darbība ļāvušas saglabāt darba vietas līdz 14.aprīlim. Uzņēmums sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādājis un iesniedzis valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem, lai saglabātu uzņēmumu.

"Prognozes liecina, ka vīrusa krīzes ietekme ilgs ne dienas vai nedēļas, bet mēnešus un gadus. Vēl pirms mēneša lidosta "Rīga" bija vadošais Baltijas aviācijas uzņēmums ar ambicioziem attīstības plāniem, bet šodien mēs vairs necīnāmies par vadošo lomu un labākajiem darbības rādītājiem – šodien mēs cīnāmies par izdzīvošanu.

Pat pie visoptimistiskākajām prognozēm tikai 2021. gada beigās lidostas darbības apjoms varētu sasniegt 80% no pagājušā gada rādītājiem," norādīja lidostas "Rīga" valde.

Kolektīvā atlaišana skars visas lidostas struktūrvienības, tiks vērtēta konkrēto darbinieku profesionalitāte un darba rezultāti. Lidostas valdes mērķis ir "ieziemot" uzņēmumu, lai pēc krīzes lidosta spētu efektīvi atsākt darbību. Atlaižamo darbinieku skaits noteikts, vērtējot funkcijas, kādas lidostai būs jāīsteno, strādājot ierobežotā apjomā. Solidarizējoties ar kolēģiem, savu atalgojumu samazinās arī uzņēmuma valde.

"Uz šo brīdi mēs esam iesnieguši Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegumu par 509 darbiniekiem, bet galējais darbinieku skaits būs zināms pēc tam, kad būs noslēgušās konsultācijas ar arodbiedrībām," saka "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāve Laura Karnīte.

Kolektīvās atlaišanas procesu plānots noslēgt 1. jūnijā, līdz tam visi darbinieki saņems algu. Darbinieki, kuriem samazinātā darbības apjoma dēļ nebūs jāpilda darba pienākumi, atradīsies apmaksātā dīkstāvē.

Lidostas valde uzsvēra, ka visi darbinieki tiks gaidīti atpakaļ, tiklīdz atjaunosies tautsaimniecība, aviācijas nozare un uzņēmuma darbība.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot lidostas ieceri atlaist 500 darbiniekus, uzsvēra, ka visā Eiropā aviācijas nozare tiek "ieziemota" un tāds ir arī Latvijas uzdevums.

"Tas pamata scenārijs, ka lidojumi varētu atsākties jūlijā, augustā. Bet uzņēmumiem - gan Latvijas gaisa satiksmei, gan aviokompānijām, gan Rīgas lidostai ir uzdevums pārziemot līdz šim laikam ar mazāko iespējamo darbinieku skaitu un mazāko iespējamo izmaksu līmeni. Nodrošināt pamatfunkciju veikšanu, lai brīdī, kad lidojumi atkal atsākās, tad mēs varam atsākt pilnvērtīgu darbu," konstatēja Linkaits.

Satiksmes ministrs prognozēja, ka aviācijas jomas atjaunošanās katrā Eiropas valstī atsāksies savā laikā, nevis vienoti, jo katrā vīrusa izplatīšanās apjoms ir atšķirīgs.

30
Tagi:
lidosta Rīga, Latvija
Pēc temata
Latvijā pieaug bezdarbnieku skaits, zaudējumus novērtēs aprīlī
Uzņēmumi plāno masveida atlaišanas
"Mēs turējāmies līdz pēdējam": visi "Hotel Roma" darbinieki atlaisti
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija