Vecrīga

Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes

166
(atjaunots 10:43 07.04.2020)
Jau pēc gada visa pasaule aizmirsīs par koronavīrusu, taču ēdiens var sākt pietrūkt, tādēļ Latvijas iedzīvotāji dosies peļņas meklējumos uz ārzemēm, uzskata bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Bijušais Latvijas premjerministrs Vilis Krištopāns telekanāla RigaTV24 ēterā izteica pieņēmumu, ka pēc tam, kad krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pasaulē sāks iet mazumā un tiks atjaunoti pasažieru pārvadājumi, Latvija piedzīvos jaunu emigrācijas vilni, raksta Mixnews.lv. Pēc viņa sacītā, jaunais emigrācijas vilnis būs salīdzināms ar to, kurš bija 2008. gadā.

Krištopāns uzskata, ka pēc daudzām grūtībām, ko piedzīvos cilvēki, viņi dosies peļņā uz ārzemēm.

"Es uzskatu, ka pēc gada par šo vīrusu visi aizmirsīs, visa pasaule aizmirsīs. Taču kas mūs sagaida, kad viss beigsies, robežas atvērs, lidmašīnas atkal lidos. Es domāju, ka mūs sagaida vēl lielāks emigrācijas vilnis, nekā bijis pirms tam. Visi cilvēki, kurus šobrīd ir atlaiduši, viņiem nav kur iet. 2008. gadā kā bija? Viņi iekāpa lidmašīnā un aizlidoja uz Īriju. Un tagad ir pretēji: tie, kurus atlaida Vācijā, Anglijā, viņi atlidoja atpakaļ. Un pēc tam viņi atkal atradīs darbu, tajā pašā Vācijā," sacīja Krištopāns.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas pasaulē atsevišķas profesijas var kļūt par nevajadzīgām. Krīze var ietekmēt tūrisma aģentu, gidu, frizieru, fitnesa treneru, skolotāju un pat IT speciālistu darbu.

Saistībā ar Covid-19 epidēmiju jau 19 uzņēmumi iesniedza Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) paziņojumus par kolektīvo atlaišanu. Kopumā plānots atlaist 3258 cilvēkus.

Paziņojumi par atlaišanām tika saņemti no sekojošo nozaru uzņēmumiem: transports un uzglabāšana, apkalpošana un administrēšana, tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārstrādes rūpniecība, nekustamie īpašumi, atpūtas un izklaides pakalpojumi, mežsaimniecība.

166
Tagi:
emigrācija, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Ārsts: sirmgalvjiem karantīna var būt arī bīstama
Inficētie pamostas ar briesmīgu pašsajūtu: PVO nosauca pirmo Covid-19 simptomu
Koronavīrusa pandēmija: drošības pasākumi grūtniecēm un zīdaiņu vecākiem
Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

28
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

28
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi