Brīvais vilnis

Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni

57
(atjaunots 09:55 07.04.2020)
Latvijas zivju konservu ražotājs "Brīvais vilnis" netiek galā ar pasūtījumu plūsmu un nespēj līdz galam piegādāt produkciju klientiem – epidēmijas laikā jāpapildina valsts rezerves.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Šprotu ražošana ir pieaugusi līdz ar koronavīrusa epidēmijas izraisītās krīzes sākumu, paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" vadītājs Arnolds Babris. Taču 80% kompānijas piegāžu aiziet eksportā.

"Pieprasījums palielinājies. Jau pirms koronavīrusa epidēmijas sākuma šprotu pieprasījums pārsniedza 50%, jo liela daļa nozares nomira. Saistībā ar koronavīrusu standarti konservi tiek uzskatīti krīzes situācijās par stratēģisku produktu, tādēļ valsts rezerve vienmēr cenšas ņemt konservus – ilgs derīguma termiņš, turklāt tās ir olbaltumvielas, zivju olbaltumvielas," atzīmēja Babris.

Pēc viņa sacītā, šodien 80% produkcijas aiziet eksportā, 20% - iekšzemes tirgū, pieprasījuma pieaugums ir visos virzienos.

"Mēs šobrīd speciāli nepiegādājam klientiem visu līdz galam, mēs viņus savaldām, jo mēs nevaram izpildīt visus pasūtījumus," sacīja Babris.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums nav spējis saņemt palīdzību no valsts anonsēto pasākumu pret krīzi ietvaros. Kompānija iesniedza aģentūrai "Altum" pieteikumu kredītu garantijām, lai saņemtu papildu apgrozāmo līdzekļu, taču saņēma atteikumu, jo "neatbilst kaut kādiem rādītājiem".

"Nu dieva dēļ, ja mums nāksies atteikt kaut kādas piegādes Rimi, Maxima un citiem – es no savas puses esmu izdarījis visu," nobeigumā sacīja uzņēmējs.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma dēļ Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumi ir mainījušies. Pēc paniskās izpirkšanas marta sākumā, kad Latvijas iedzīvotāji iztukšoja veikalu putraimus, miltu un konservu plauktus, situācija ir stabilizējusies, un pārdošanā atkal parādījušies griķi.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure akcentēja, ka salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm stāvoklis Latvijā ir labs – valstī ir 25 lieli pārtikas produktu ražotāji, kuru jaudas ļauj pilnībā nodrošināt ar pārtiku visu valsti.

Viņa konstatēja, ka visvairāk audzis pārtikas produktu pieprasījums ar ilgstošu glabāšanas termiņu, jo cilvēki maina savus ieradumus, iepērkas retāk, un tas ietekmē pircēju groza saturu.

57
Tagi:
šprotes, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lietuviešu ārsts iesaka: iedzīvotājiem nav jākrīt panikā un jāpērk griķi
Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam
Ziepes un kareivji: kā Lietuvā cīnās ar koronavīrusu
Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

8
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

8
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju