Bauskas alus

Latvijas kompānijas atlaiž 4000 cilvēku: koronavīrusa krīze uzņem apgriezienus

64
(atjaunots 18:14 06.04.2020)
Latvijā turpinās masveida atlaišanas koronavīrusa pandēmijas fonā, aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2644 cilvēkiem.

RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Jau 25 Latvijas kompānijas paziņojušas par plānoto kolektīvo atlaišanu. Kopumā darbavietas zaudēs 3893 darbinieki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati, vēsta Latvijas Avīze.

Aprīlī NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2644, sasniedzot 64 171 cilvēku, kas ir par 852 vairāk, nekā pēc 3. aprīļa datiem.

Paziņojumi par atlaišanām tika saņemti no sekojošo nozaru uzņēmumiem: transports un uzglabāšana, apkalpošana un administrēšana, tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, atkritumu pārstrādes un sanācijas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārstrādes rūpniecība, nekustamie īpašumi, atpūtas un izklaides pakalpojumi, mežsaimniecība. Pirmo reizi koronavīrusa izplatības izraisītās krīzes laikā paziņojumus par kolektīvo atlaišanu iesniedza finanšu un apdrošināšanas nozares kompānijas, kā arī informāciju un komunikāciju pakalpojumu kompānijas.

Tai pat laikā vērojama brīvo vakanču skaita samazināšanās. Patlaban aģentūrā ir pieejams 18 229 brīvas darbavietas. Salīdzinot ar statistikas datiem, 1. aprīlī tika novērots samazinājums par 8742 vakancēm.

Darbinieki, kuri zaudē darbu, var astoņu mēnešu garumā saņemt bezdarba pabalstu, kas, visticamāk, ir pietiekams termiņš, lai valstī beigtos ārkārtējās situācijas režīms. Savukārt cilvēki, kuri šobrīd saņem bezdarba pabalstu priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, ir izrādījušies daudz sliktākā stāvoklī. Tas nozīmē, ka viņiem pabalstu izmaksa tūlīt beigsies un viņi paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot pašvaldības trūcīgajiem sniegto palīdzību.

Iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone paziņoja, ka, ja Latvijai izdosies salīdzinoši ātri izkļūt no Covid-19 izraisītās krīzes, 2020. gada otrajā pusē var atkal parādīties darbinieku pieprasījums.

"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus," piebilda viņa.

Uz jautājumu par to, vai pēc krīzes būs jūtams spiediens uz valdību, lai atļautu viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, Simsone atbildēja, ka par to varēs spriest tikai pēc krīzes beigām, kad kļūs skaidrs, cik darbaroku ir atbrīvojies iekšējā tirgū.

64
Tagi:
bezdarbs, NVA, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Eksperti: atsevišķas profesijas pēc Covid-19 epidēmijas var kļūt nepieprasītas
Ārsts: sirmgalvjiem karantīna var būt arī bīstama
Inficētie pamostas ar briesmīgu pašsajūtu: PVO nosauca pirmo Covid-19 simptomu
Latvijā atklāti 9 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi: nav pamata pastiprināt karantīnu

Latvijas AM gatavo armijas piesaistīšanas plānu ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai

4
(atjaunots 08:30 03.12.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi sniegt atbalstu Iekšlietu ministrijai, atliek tikai sagaidīt informāciju no tās, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama, paziņoja Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Kaspars Galkins.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas (AM) preses sekretārs Kaspars Galkins paziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki jau ir sākuši plānot palīdzības sniegšanas stratēģijas Iekšlietu ministrijai neparastās epidemioloģiskās situācijas ietvaros, raksta Mixnews.lv.

Galkins atzīmēja, ka armijai jau ir pieredze palīdzības sniegšanā gan Latvijas policijai, gan Valsts robežsardzei. Tā, piemēram, iepriekšējā ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas laikā Latvijā, 2020. gada pavasarī, armija un zemessargi īstenoja kontroli valsts austrumu robežā, kā arī piedalījās mācībās, kuras notika kopā ar policiju.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda gatavību gadījumā, ja valdība ieviesīs bargākus Covid-19 izplatības ierobežojumus, piesaistīt zemessargus situācijas kontrolēšanai.

Interesanti, ka iepriekš Pabriks pārdzīvoja par to, ka pandēmija atņems resursus viņa ministrijai un Latvijai neizdosies piešķirt nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai, kā to pieprasa NATO.

Pabriks paziņoja, ka pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nav jāaizmirst par tās atbalstīšanu. Viņš apgalvoja, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gada krīze.

Atgādināsim, ka aizvakar, pēc ilgstošas Latvijas valdības sēdes, tika ieviesti jauni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt koronavīrusa izplatību valstī. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Spēkā stājas ierobežojumi arī veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces). Kā arī virkne citu ierobežojumu.

4
Tagi:
koronavīruss, armija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

15
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

15
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals