Meitene ar datoru, foto no arhīva

Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums

70
(atjaunots 17:59 06.04.2020)
Kā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmēs Latvijas darba tirgu un par ko tā liks pārstatīt savu attieksmi, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore.

RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Ja Latvijai izdosies salīdzinoši ātri izkļūt no Covid-19 izraisītās krīzes, 2020. gada otrajā pusē var atkal parādīties darbinieku pieprasījums, paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, vēsta Skaties.lv.

"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus.

Taču, ja no šīs krīzes iziesim salīdzinoši ātri, tad jau gada otrajā pusē pieprasījums pēc darbiniekiem atkal būs," sacīja Simsone.

Viņa uzsvēra, ka šīs prognozes pagaidām ir ļoti provizoriskas.

"Skatīsimies, kā notikumi attīstīsies, un gribu teikt, ka tas arī lielā mērā ir atkarīgs no mums visiem, cik godprātīgi izturēsimies un ievērosim ierobežojumus, tik ātri mums izdosies apturēt vīrusa izplatību un atgriezties pie normālas ikdienas," paziņoja NVA vadītāja.

Uz jautājumu par to, vai pēc krīzes būs jūtams spiediens uz valdību, lai atļautu viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, Simsone atbildēja, ka par to varēs spriest tikai pēc krīzes beigām, kad kļūs skaidrs, cik darbaroku ir atbrīvojies iekšējā tirgū.

"Tomēr mēs arī pirms šīs krīzes uzsvērām, ka, lai arī bezdarba līmenis bija ļoti zemā punktā, mums joprojām bija cilvēki, kuriem bija nepieciešama palīdzība darba atrašanai. Un šis skaitlis bija virs 50 000. Mums darbaspēka resursi bija uz vietas," pastāstīja Simsone.

Viņa atzina, ka krīze var nest arī dažus uzlabojumus. Piemēram, labāku izpratni par attālināta darba potenciālu un iespējām atteikties no nevajadzīgām lietām visplašākajā nozīmē.

"Viens no galvenajiem ieguvumiem noteikti būs tas, ka mēs ļoti ātri būsim iemācījušies strādāt daudz efektīvāk," rezumēja Simsone.

Kā jau rakstīja Sputnik, koronavīrusa pandēmijas fonā Latvijā turpinās masveida atlaišanas. Darbiniekiem ir vērts atcerēties, ka kolektīvā atlaišana ir pamatojums obligātā atlaišanas pabalsta izmaksāšanai.

70
Tagi:
bezdarbs, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (769)
Pēc temata
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Palielināja naudas sodus, ierosināja lietas pret pārkāpējiem: Latvija cīnās pret Covid-19
Ko darīt, kad beigsies nauda: Latvijas iedzīvotāji apspriež, kā izdzīvot pašizolācijā

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

7
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

7
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

29
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

29
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā