Kūlas dedzināšana, foto no arhīva

Nedēļas laikā Latvijā likvidēti vairāk nekā 150 kūlas ugunsgrēku

9
(atjaunots 15:28 05.04.2020)
Kopumā sešu dienu laikā ugunsdzēsēji nodzēsa 164 pērnā gada sausās zāles uzliesmojumus, savukārt kopumā šajā sezonā – 615 ugunsgrēkus.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizritējušajā diennaktī devās dzēst 31 kūlas ugunsgrēku, raksta Tvnet.lv.

Kopumā sešu dienu laikā tika nodzēsti 164 pērnā gada sausās zāles uzliesmojumi, savukārt kopumā šajā sezonā – 615 ugunsgrēki.

Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un ir administratīvi sodāma darbība. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai.

VUGD lūdz pilsoņus būt atbildīgiem un atgādina, ka pērnā gada zāles dedzināšana ir aizliegta, jo kūlas ugunsgrēki ir ļoti bīstami. Tie apdraud cilvēku dzīvības, to īpašumu, kā arī nodara nenovēršamu kaitējumu videi. Šādi ugunsgrēki sadedzina zemi un līdz ar to vērtīgus augus, kukaiņus, putnu ligzdas un pat dzīvniekus.

VUGD aicina pilsoņus rūpēties par dabu un novākt pērnā gada zāli, nevis dedzināt to, jo laikapstākļi, tostarp vējš un siltums, veicina ātrāku ugunsgrēku izplatīšanos.

Neraugoties uz to, pērn reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā pieauga līdz 2900 gadījumiem, kas ir par 35% vairāk nekā 2018. gadā.

Šo ugunsgrēku rezultātā pērn izdega 3253 ha zemes, kas ir par 61% vairāk, nekā 2018. gadā, tika iznīcinātas 130 ēkas un konstrukcijas, kā arī cieta 11 cilvēki.

9
Tagi:
ugunsdzēsēji, Latvija
Pēc temata
Latvijā noticis šogad pirmais kūlas ugunsgrēks: pavasaris atnācis janvārī
Latvija liesmās: ar jaunu spēku atsākas kūlas ugunsgrēki
Pavasaris ir klāt: Latvijā sākušies kūlas ugunsgrēki
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

2
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Cilvēki aizsargmaskās Romas pieturā, foto no arhīva

No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām

7
(atjaunots 14:27 29.10.2020)
"Rīgas satiksme" aicina Rīgas sabiedriskā transporta pasažierus lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distanci.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis pastāstīja radio Baltkom ēterā, kā uzņēmums tiek galā ar jaunajām prasībām.

No 24. oktobra spēkā stājušās prasības attiecībā uz sejas masku lietošanu visās sabiedriskās vietās, tai skaitā tur, kur cilvēki atrodas fiksētās vietās - publisko pakalpojumu sniegšanas vietās (valsts un pašvaldību, medicīnas un sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādēs) un privātā sektora pakalpojumu sniegšanas vietās.

Pēc Zaķa sacītā, katru dienu "Rīgas satiksmes" kontrolieri izsēdina no transporta aptuveni 50 pasažierus, kuri neievēro sejas aizsargmasku lietošanas prasību sabiedriskajā transportā.

"Pašlaik sabiedriskajā transportā ir jālieto maksas. Šobrīd mūsu kontrolieri uzrauga ne tikai biļešu iegādi, bet arī to. Kā viņi apgalvo, katru dienu ir 40-50 gadījumi, kad viņi izsēdina no transporta pasažierus bez maskām. Taču pie mūsu apjomiem procentos tas nav tik daudz, jo dienā mēs pārvadājam aptuveni 200 tūkstošus cilvēku. Tādēļ šis cipars ir neliels. Un mēs varam apgalvot, ka pārsvarā cilvēki tomēr lieto maskas," pastāstīja viņš.

Zaķis uzsvēra, ka kontroles trūkums konkrētos maršrutos nenozīmē, ka pasažieri var nelietot maskas, un aicināja pasažierus atbildīgi izturēties pret valdības ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Tāpat, pēc viņa sacītā, pasažieriem patstāvīgi ir jāseko līdzi sociālās distances ievērošanai, jo ierobežojošās norādes uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā var tikt ieviestas tikai ar Ministru kabineta atļauju.

"Mēs saprotam, ka sociālo distanci ievērot ir grūti, vēl jo vairāk sastrēgumstundās – kad transportā brauc daudz cilvēku, tas vispār nav iespējams. Tādēļ tas paliek pašu pasažieru ziņā. Taču vismaz ir jāmēģina ievērot šo distanci, un šeit, protams, palīgā nāk situācija, kad visi pasažieri valkā maskas," sacīja Zaķis.

7
Tagi:
maska, Rīga, sabiedriskais transports, Latvija
Pēc temata
Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju

0
(atjaunots 19:00 29.10.2020)
Lielbritānija atzinusies, ka uzbrūk Krievijai kibertelpā. Augstākā līmeņa amatpersonas atklāti paziņo, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju pret Krievijas līderiem un viņu interesēm", kā arī "medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus".

Lielbritānija atklāti atzinusies, ka sākusi informatīvo un kiberkaru pret Krieviju. Protams, pats par sevi šīs fakts nevienu nepārsteidz: neviens par to nekādas iluzijas nelolo. Taču lorda Marka Sedvila atzīšanās ir pirmais publiskais apliecinājums Londonas diversijām pret Krieviju no Lielbritānijas augstu stāvošas amatpersonas puses. Līdz šim ko tādu kautrējās runāt skaļi.

Domājams, Sedvils ir informēts par tādām operācijām – vēl nesen viņš bija premjerministra padomnieks nacionālās drošības lietās un vienlaikus vadīja visu Vaitholas birokrātisko aparātu. Savukārt avīze The Times, kam intervijā viņš nāca klajā ar interesantajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka līdz ar oficiālo diplomātisko karjeru Sedvils esot bijis MI-6 virsnieks.

Tātad, ko īsti atzina bijušais ierēdnis, kurš cer līdz šī gada beigām ieņemt vietu Lordu palātā? Viņš pastāstīja, ka Lielbritānija uzbrūk Krievijai kibertelpā. "Fakts, ka jūs neredzat, kā mēs to izmantojam, nenozīmē, ka mēs to nedarām," apgalvoja Sedvils, pie tam paziņoja, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju Krievijas līderiem un viņu interesēm". Un piebilda, ka Londona medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus.

Pēdējā punktā Krievija pat paldies pateiks. Vladimirs Putins jau vairākkārt brīdināja biznesmeņus par tādu risku un aicināja "turēt savus kapitālus tur, kur tie ir nopelnīti". Tādēļ tamlīdzīgi izteikumi un Rietumu specdienestu darbības tikai pamudinās Krievijas biznesu sekot sava prezidenta aicinājumam. Briti apstiprina: Krievijā kapitāli saglabājas drošāk.

Savukārt, runājot par kiberuzbrukumiem un kaitnieciskām kampaņām pret Krieviju, lords Sedvils acīmredzami samelojās – viņš klāstīja, ka Londona tos uzsākusi pēc skaļā incidenta ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, "atbildes triecienam". Kā nu ne, pirms tam MI-6 pat neskatījās uz Krievijas pusi.

Atgādināsim, ka Skripaļi sajutās slikti 2018. gada 4. martā. Savukārt britu specdienesta netīrās lietas Krievijā vairākkārt fiksētas ilgi pirms šiem notikumiem. Atsauksim atmiņā, piemēram, britu firmas Strategic Communications Laboratory (SCL Group) darbību, kuras specializācija ir psiholoģiskais un informācijas karš. Tā nekad nav slēpusi, ka savās dezinformācijas kampaņās izpilda Lielbritānijas, ASV, kā arī NATO militāro un izlūkošanas struktūru pasūtījumus un dara to jau kopš 90. gadu sākuma.

SCL netīrās darba metodes nāca gaismā tajā pašā 2018. gada martā saistībā ar skandālu ar tās meitas struktūru Cambridge Analytica. Arī tas notika tāpēc, ka rietumu elite sadumpojās pret firmu par tās piedalīšanos vēlēšanu kampaņā ASV Donalda Trampa pusē. Citādi to vēl šobaltdien neviens nebūtu aizticis.

Toreiz šīs struktūras pārstāvji, domājot, ka sarunājas ar potenciālajiem pasūtītājiem (patiesībā tie bija žurnālisti, kuri strādāja aizsegā), pastāstīja, ka specializējas viltus profilu veidošanā sociālajos tīklos, dezinformācijas iemešanā Internetā, darbā ar mērķauditoriju, kam stāsta melus, un tā tālāk. Tātad, pēc būtības, atzina, ka sen un plaši nodarbojas ar to pašu informācijas karu.

Jau 2015. gadā NATO nolīga SCL darbam "Krievijas virzienā". Savā portfolio kompānija neslēpa, ka to nolīga "oranžās revolūcijas" organizācijai Kijevā jau 2004. gadā. Toreiz "oranžo" uzvara tika panākta ar Viktora Juščenko mistiskās "saindēšanas" palīdzību. Kā jau atzīst arī Kijevā, nekādas saindēšanas nebija. Neviļus uzrodas domas par to pašu speciālistu saikni ar mazāk mistisko Skripaļu noindēšanas mēģinājumu un ar citām atsevišķu Krievijas personu "saindēšanām".

SCL atzina arī, ka to noalgojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un Kijevas varasiestādes, "lai sagrautu un novājinātu Doņeckas Tautas Republiku".

Uzsvērsim, ka tas viss notika ilgi pirms incidenta Solsberijā. Un lordam Sedvilam, kurš kopš 2017. gada aprīļa ieņēma padomnieka drošības lietās amatu, neapšaubāmi, tas labi zināms. Vienkārši viņš vēl naivi domā, ka džentlmeņiem joprojām tic uz vārda.

Visi, saprot, ka mūsu laikos visur tiek pielietoti kiberieroči un kiberizsekošana. Ne tikai pret pretiniekiem, bet arī attiecībā uz sabiedrotajiem. Kādu troksni sacēla viens skandāls ar vairākus gadus ilgušo Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefona noklausīšanos, ko īstenoja amerikāņu specdienesti. Ir smieklīgi uzskatīt, ka viņi necentās daudz aktīvāk izsekot Krieviju jau pirms gadījuma ar Skripaļiem.

Atsevišķi rietumu specdienesti pat lepojas ar to, kā viņi "klausās krievus". Tā, Nīderlandes mediji ar entuziasmu stāsta par to, ka vietējā specdienesta AIVD hakeri 2014. gada vasarā ierastas Krievijas valsts iestāžu uzlaušanas operācijas ietvaros iekļuvuši kādas Maskavas augstskolas tīmeklī un, pateicoties tās pastāvīgajai novērošanai, esot atklājuši hakeru tīklu Cozy Bear. Pievērsiet uzmanību, nekādu skandālu saistībā ar "krievu hakeriem" tobrīd vēl nebija, bet Nīderlandes oficiālie kiberspiegi jau uzlauza Krievijas tīmekļus. Turklāt ļoti lepojas ar to.

Tagad britu lordi iegalvo, ka mēģinājums uzlauzt Kremļa iekšējo tīmekli (tieši par to raksta The Times, komentējot Sedvila interviju) – ir tikai atbilde uz nezināmu personu pastrādāto saindēšanu netālu no Portondaunas, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenās ķīmiskās laboratorijas.

Jaunais lords lielās, ka atbildes kārtā uz Skripaļu lietu Londona iznīcinājusi "visu Krievijas izlūkošanas tīklu Apvienotajā Karalistē". Interesanti, no kurienes tad britu prese ņem svaigākās "sensācijas" par to, ka "Putina spiegi cenšas izsekot karalieni"?

Ja tic avīzei The Sunday Express, "GIP hakeri" centās iegūt informāciju par Elizabetes II vizīti tajā pašā slepenajā laboratorijā Portondaunā. Žēl, ka avīze nepaskaidroja, kādiem mērķiem "Putina spiegiem" (kuru tīkls Lielbritānijā it kā jau likvidēts) jāpieliek tādas pūles un ko viņi var uzzināt no 94 gadus vecās karalienes vizīšu grafika. Kādā kleitā viņa apmeklēja laboratoriju? Vai arī nopietni cerēja atrast mūžīgā eliksīra recepti, ko tur izstrādā pēc viņas pasūtījuma? Tādus jautājumus britu prese neuzdod, kad runa ir par nepamatotām apsūdzībām pret Krieviju.

Protams, visi lieliski zināja, ka Rietumu specdienesti jau sen sākuši slepenu un ļoti netīru karu pret Krieviju, izmantojot dezinformāciju, kiberuzbrukumus, spiegošanu un atklātas diversijas, un saprata, ka britiem šajā karā nebūt nav pēdējā loma.

Tomēr līdz šim visi noliedza šo faktu un apgalvoja, ka Krievijas apsūdzības radījusi "paranoja" – sak, tā esot "reliģija Putina Krievijā". Paldies lordam Sedvilam par pārlieko atklātību. Tagad Maskavai ir uz ko atsaukties, kad runa būs par kārtējo pret Krieviju vērsto provokāciju, un mēs varēsim pieņemt, kas saistīts ar kārtējām viltus ziņām par Krieviju vai kārtējo mistisko "saindēšanu".

0
Tagi:
kiberuzbrukums, informācijas kari, Krievija, Lielbritānija